Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Viedokļi

Ceļš uz labklājību. Latvijai izdosies, bet...

© Publicitātes foto

Pasaule ieiet jaunā sīvas konkurences laikmetā. Un pāri visam tā ir cilvēkkapitāla un ideju konkurence. Esmu pārliecināts, ka Latvija var gūt pārsteidzošus panākumus un apsteigt ne tikai Igauniju un Lietuvu, bet arī daudzas ES valstis. Kas šim nolūkam ir jādara?

Es kā investors diezgan daudz tiekos un sazinos ar Latvijas uzņēmējiem. Un ļoti bieži sarunā mani aizkustina zināma kritiska attieksme pret Latvijas potenciālu un iespējām. Viņi saka, ka Latvijā ir maz cilvēku, daudz maznodrošināto, nav dabas resursu. Tāpēc esmu pārliecināts, ka ceļš uz panākumiem ir jāsāk ar ticību sev, savai valstij. Es ticu Latvijai un šī pārliecība nav balstīta tukšumā - mēs investējam valsts ekonomikā, tāpēc viss tiek būvēts uz skaidra materiāla pamata. Un tāpēc es saku, ka Latvijai ir unikāli priekšnoteikumi īstam veiksmes stāstam, kas var pārsteigt visu pasauli. Visi trumpji ir rokā - ļoti izdevīga atrašanās vieta un attīstīta infrastruktūra, izglītoti un kulturāli cilvēki, bagāta vēsture un arhitektūra, unikāla daba un kvalitatīvs ēdiens... Neaizmirsīsim, ka Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, kas paceļ drošību jaunā līmenī.

Pasaule mainās kosmiskā ātrumā. Tautsaimniecības fundamentālās nozares, kas šķita nesatricināmas, tiek ne tikai pārformatētas, bet pat izzūd jaunu globālo procesu spiediena ietekmē. Tāpēc vienreiz ir jānosaka pašiem: sprādzienbīstama ekonomiskā izaugsme postindustriālās sabiedrības kontekstā ir pāreja no uz resursiem balstītas un industriālas ekonomikas uz tā saukto "novatorisko ekonomiku", kuras pamatā ir intelektuālie resursi un informācijas tehnoloģijas, to efektīva izmantošana un kvalitatīva visu ražošanas faktoru uzlabošana. Latvijai nav naftas, un ticiet man, 21. gadsimtā to var uzskatīt par laimīgu faktoru. Un tas nozīmē, ka visas cerības ir uz gaišām smadzenēm un izrāvienu idejām.

Mūsu fonds ir investējis trīs projektos Latvijā. Viens no tiem ir
Naco Technology - vietējie puiši ir radījuši unikālu plazmas izsmidzināšanas tehnoloģiju. Izmantojot šo tehnoloģiju, elektrodi tiks pārklāti daudz efektīvāk un ekonomiskāk. Mūsdienu izsmidzināšanas tehnoloģijas patērē daudz platīna, un pārklājums uz elektrodu virsmas ir nelīdzens, dažāda biezuma. Latviešu puiši ir panākuši ļoti viendabīgu platīna slāņa uzklāšanu. Tādā veidā tiek ietaupīts ne tikai ārkārtīgi dārgais platīns, bet arī pagarināts elektroda kalpošanas laiks. Un galvenais šo produktu patērētājs ir rūpnīcas, kas ražo “zaļo” enerģiju - ūdeņradi. Lūk, Latvija sniedz globālu ieguldījumu "zaļajā" ekonomikā!

Otrs projekts ir maza izmēra
Fixar bezpilota lidaparātu ražošana Rīgā. Rūpnīcu dibināja komanda, kas no Sanktpēterburgas pārcēlās uz Rīgu. Pilna ražošanas līnija jau veiksmīgi darbojas. Uzņēmumā strādā 25 darbinieki, tostarp 10 pēterburgieši un 15 vietējie speciālisti. Mūsdienās droni ar Latvijas karogu lido pa ASV, Eiropu un Āfriku. Pateicoties inovatīvām tehnoloģijām, Latvija tuvinās Eiropas līderpozīcijām mazo lidmašīnu jomā.

Šie ir tikai daži piemēri. Bet, ja valsts nevis vārdos, bet darbos par savu galveno prioritāti izvirza inovatīvas ekonomikas attīstību, tad šādu piemēru var būt simtiem, tūkstošiem. Veiksmīgi sadarbojamies ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju Startin.LV, kas ir Latvijas inovāciju ekonomikas priekšgalā. Pēc viņu domām, šobrīd valstī ir vairāk nekā 400 jaunuzņēmumu, taču, lai gūtu ievērojamākus panākumus, lai tā būtu jauna ekonomikas nozare, tiem jābūt tūkstošiem.

Jāpiebilst, ka inovāciju ekonomikas galvenā iezīme ir atvērta laboratorija, kurā nepieciešamas “svaigas” smadzenes un augsti kvalificēti speciālisti no visas pasaules. Tā ir visa šīs koordinātu sistēmas būtība - jūs radāt apstākļus, lai piesaistītu smadzenes, kas Latvijā rada veiksmīgus
jaunuzņēmumus un jaunas tehnoloģijas. Un jo vairāk to, jo lielāka Latvijas pievilcība investoriem, kas nozīmē jaunas darba vietas, lielākas algas un pensijas, jaunu dzīves līmeni.

Protams, jābūt reālistiem. Mēs nepiesaistīsim jaunas smadzenes no ASV vai Vācijas, kuras, starp citu, arī medī gaišas galvas. Taču Latvijai ir unikāla iespēja pulcēt talantus un jaunas biznesa zvaigznes no Centrālāzijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šodien Eiropas Savienība aktīvi strādā pie devītās sankciju paketes pret Krieviju. Tā paziņojusi Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Kas būs nākamajā paketē, viņa neprecizēja. Taču, pēc vairāku autoritatīvu analītiķu domām, galvenajam ierocim ilgtermiņa spēlē pret Krieviju vajadzētu būt nevis sankcijām, bet gan kontrolēta
i smadzeņu pārvilināšanai. Lai organizētu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no Krievijas, viņi ierosina steidzami vienkāršot Krievijas zinātnieku, inženieru, IT speciālistu un citu zinātnes un tehnikas sfēras pārstāvju, tostarp studentu, ieceļošanu Rietumvalstīs. Šis solis vienlaikus atrisina divas problēmas. Pirmkārt, tas vājina agresorvalsts tehnoloģisko bāzi, un, otrkārt, atņem Krievijas ekonomikai visnotaļ turīgus patērētājus.

Protams, Kremļa atraisītais slaktiņš ir mainījis spēles noteikumus. Bija skumji vērot, kā Latvijas inovatīvo nākotni Saeimā torpedēja virkne politisko spēku, kas atteicās pagarināt ilgtermiņa vīzas (LIAA ieviestās tā sauktās “start-up” vīzas) veiksmīgiem inovatīviem uzņēmējiem no Krievijas. Tas ir ļoti slikts signāls visai inovāciju sabiedrībai un kaitē 35% jaunuzņēmumu Latvijā. Diemžēl tik krass pagrieziens, kas veikts pretēji nozares pārstāvju un asociācijas Startin.LV viedoklim un prasībām, ārkārtīgi negatīvi ietekmē visu nozari, un diemžēl par to liecina jaunākie dati: Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) globālajā inovāciju indeksā 2022. gadā Latvija noslīdēja uz 41. vietu, savukārt Lietuva un Igaunija reitingā turpina kāpumu.

Tāpēc šodien vairāk nekā jebkad aktuāls ir jautājums par valstisku pieeju inovatīvas ekonomikas attīstībai. Mani ļoti iedrošināja Valsts prezidenta Egila Levita teiktais, ka ir jāveido Inovāciju ministrija. Šis solis ne tikai parādītu Latvijas ieceru nopietnību, bet arī dotu jaunu impulsu inovāciju nozares attīstībai. Šajā gadījumā pat neko nevajag izdomāt: uz LIAA bāzes var izveidot ministriju, kas sevi veiksmīgi pierādījusi gan darbā ar Latvijas jaunuzņēmumiem, gan starptautisku speciālistu un investīciju piesaistē.

Papildus investori piedāvā apsvērt iespēju ieviest kvotu mehānismu inovatīvu uzņēmēju un IT speciālistu uzaicināšanai uz Latviju. Lai nerastos jautājumi par ļaunprātībām, kvotu pieprasījums varētu tikt veidots uz profesionālās organizācijas Startin.LV un LIAA bāzes, pēc ekspertu vērtējuma saņemšanas no Latvijas izlūkdienestiem.

Latvijai ir visas iespējas kļūt par vadošo laboratoriju un izmēģinājumu poligonu pētījumiem, kā arī inovatīvu tehnoloģiju un produktu ieviešanai, kas var ne tikai uzlabot katra valsts iedzīvotāja labklājību, bet arī uz visiem laikiem mainīt mūsu pasauli! Un būtu žēl, ja Latvija palaiž garām šo unikālo iespēju un mums atliek vien noskatīties uz kaimiņiem, kuri arvien veiksmīgāk gūst panākumus inovatīvajā nākotnes ekonomikā!