Jauni laiki, jauna stratēģija

© Publicitātes foto

Pēdējie gadi bijuši izaicinājums jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu liels vai mazs. Sākot ar Covid-19 pandēmiju, kas ietekmēja gandrīz visas iespējamās piegāžu ķēdes, beidzot ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un strauju energoresursu cenu pieaugumu. Kā un ko darīt, lai varētu ne tikai turpināt strādāt, bet arī attīstīties un augt?

AS “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans

Pēdējos mēnešos esam saņēmuši neskaitāmus pārmetumus par to, ka vēl arvien eksportējam savu produkciju uz agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju. Taču, jāsaprot, ka medikamenti nav iekļauti nekāda veida ierobežojumos, kā arī tika pieņemts stratēģisks lēmums, kas paredzēja nevis uzreiz pamest šos tirgus, kas radītu milzīgus riskus kompānijas pastāvēšanai, bet gan to darīt pakāpeniski, lai nodrošinātu stabilitāti.

Tieši tāpēc pēdējos gados realizējam savu jauno stratēģiju, kas paredz būtiskas izmaiņas pieejai, kā tiek organizēts eksports. Pirmkārt, lai diversificētu un attīstītu savu darbību ārvalstīs, esam nodibinājuši 28 jaunas meitas kompānijas Eiropā un citās pasaules. Jau kopš 2020.gada sākām būtiski paplašinām eksporta tirgu, atverot meitas kompānijas un veidojot lokālās komandas, kas nodarbojas ar produktu virzīšanu, klientu piesaistīšanu un koordinēšanu. Pērn darbību sāka nodibinātās kompānijas Polijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Vācijā, Somijā, Slovākijā, Čehijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Slovēnijā, Horvātijā un Austrijā. Šogad darbu jau sākušas meitas kompānijas Grieķijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā un Spānijā.

Katrā no valstīm likumdošana medicīnas jomā atšķiras, tāpēc saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, tostarp tirgus protekcionisma politiku, kas neļauj operatīvi nodibināt uzņēmumus un uzsākt darbību. Ir valstis, kur sarežģīti atvērt kontus, citur tiek pieprasīts stāties nozares nevalstiskajās organizācijās, vēl citur tiek pieprasīts iesniegt biznesa plānu vai konkurentu sarakstu un tamlīdzīgi. Process nav viegls, bet ejam uz noteikto mērķi. Mums pašreiz jāveic milzīgas, miljonos eiro mērāmas investīcijas, lai reģistrētu savus ražojumus un varētu tos piedāvāt tirgū, tāpēc rūpīgi apsveram, kā attīstīt savu darbību, sasniedzot iespējami labāko rezultātu.

Runājot par investīcijām, pēdējo divu gadu laikā koncerna attīstībā investēti 30,3 miljoni eiro, no kuriem gandrīz astoņus miljonus pērn investējām jauno produktu izstrādē. Jaunu medikamentu reģistrācijā investēti 3,2 miljoni eiro pagājušajā gadā un 4,7 miljoni eiro 2022.gadā. Vēl arī iegādātas iekārtas, mašīnas, zemes gabali, modernizētas ēkas un būves, kā arī palielināts pamatkapitāls.

Un vēl jāsaprot, ka mēs ne tikai rūpējamies par kompāniju, kā kaut ko abstraktu, bet arī par saviem darbiniekiem, lai viņi jebkādus satricinājumus tirgū izjustu vismazāk. Mēs vēlamies nodrošināt stabilitāti saviem profesionāļiem, lai viņi vēlētos strādāt un attīstīties Latvijā nevis raudzītos uz ārvalstīm, kur šādi eksperti ir ļoti pieprasīti. Tieši tāpēc izveidotā stratēģija, kas nodrošina pakāpenisku Krievijas un Baltkrievijas pamešanu, līdztekus attīstot meitas kompāniju tīklu visā pasaulē, mūsuprāt, ir veiksmīgākā pieeja, jo šādi iespējams nodrošināt vienmērīgu izaugsmi un vienlaikus parūpēties par saviem darbiniekiem.

Ģeopolitiskā situācija pieprasa pārmaiņas, taču jāsaprot, ka tik lielai kompānijai kā “Grindeks”, pārmaiņas notiek pakāpeniski, ko arī realizējam, pamatojoties uz izveidotās stratēģijas bāzes.

SADARBĪBAS PROJEKTS

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais