Sabiedriskais medijs ir ''piemirsis'' faktus un sniedzis selektīvi atlasītu informāciju

© F64

Šā gada 20. septembrī LTV1 "Dienas ziņās" tika pārraidīts sižets par Privatizācijas aģentūras (PA) vēršanos tiesā pret mani un dēlu. Diemžēl esmu spiests norādīt, ka sabiedriskais medijs lietas būtību skatītājiem pasniedza, selektīvi atlasot faktus un cits noklusējot, turklāt žurnāliste neuzskatīja par vajadzīgu uzklausīt arī manu viedokli, neraugoties uz to, ka PA ir vērsusies tieši pret manu dēlu un mani.

Diemžēl, kā redzams no sižeta, sabiedrisko mediju šāda valsts institūcijas izdarīta uzņēmēju krāpšana ne tikai neuztrauc, bet pat neinteresē.

Ņemot vērā notikušo, esmu spiests norādīt uz vairākiem sabiedriskā medija noklusētiem faktiem.

Pirmkārt, strīdam par to, vai 2014. gadā bija vai nebija jāizsaka akciju atpirkuma piedāvājums mazākuma akcionāriem, pirmsākumi saistīti ar to, ka Latvijas valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā bija oficiāli rakstiski apliecinājusi, ka mans dēls drīkst iegādāties 0,04 procentus AS "Grindeks" akciju un pēc tam nebūs jāizsaka obligātais akciju piedāvājums, bet pēc dažiem gadiem paziņoja jau pilnīgi pretējo. Diemžēl, kā redzams no sižeta, sabiedrisko mediju šāda valsts institūcijas izdarīta uzņēmēju krāpšana ne tikai neuztrauc, bet pat neinteresē.

Otrkārt, viena mazākuma akcionāra sūdzība par tieši šo pašu jautājumu jau ir izskatīta divās tiesas instancēs un abās ir noraidīta kā nepamatota.

Treškārt, sabiedriskais medijs vispār ignorēja faktu, ka 2014. gadā - laikā, uz kuru attiecināms tiesā izskatāmais strīds, PA „Grindeks” akcijas ne tikai negatavojās pārdot akcijas, bet arī nevarēja to darīt, jo šīs akcijas nemaz nebija nodotas tās valdījumā. Vēl vairāk - arī Latvijas valsts šīs akcijas tolaik pārdot nemaz netaisījās: tikai 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība pieņēma rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja "Grindeks" un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Ceturtkārt, Privatizācijas aģentūra pārdeva valstij piederošās akcijas par gandrīz vai iespējami neizdevīgāko cenu (3,85 EUR par akciju), lai gan nekas netraucēja pārdot tad, kad cena biržā bija augstāka. Lai "kompensētu" savas nekompetences vai citu motīvu vadītas rīcības sekas, tagad PA vēršas pret uzņēmējiem, kas "Grindeks" peļņu ir investējuši modernizācijā un attīstībā, panākot, ka uzņēmums ir desmitiem reižu palielinājis apgrozījumu un kļuvis ne tikai par farmācijas nozares līderi, bet par vienu no vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā.

Es esmu pārliecināts, ka tiesa noraidīs PA prasību un taisnība uzvarēs. Diemžēl nav pārliecības, ka plašāka sabiedrība par to vispār uzzinās, ja sabiedriskais medijs nemainīs savu attieksmi pret notikumu un norišu objektīvu atspoguļojumu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais