Jaunākie notikumi, pašreizējā situācija un turpmākie plāni Kazahstānā.
2022. gada 2. janvārī Kazahstānas rietumu daļā notika dažas demonstrācijas, kuru galvenā prasība bija samazināt gāzes cenas.
Kazahstānas prezidents paziņoja, ka tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ir jebkuras taisnīgas un demokrātiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Pēc prezidenta norādījuma valdība ātri reaģēja uz iedzīvotāju bažām un ieviesa sociālā atbalsta pasākumu kopumu.
Visas miermīlīgo demonstrāciju laikā paustās bažas tika uzklausītas un risinātas. Nekādu sadursmju starp policiju un civiliedzīvotājiem nebija. Policija neizmantoja spēku.
Diemžēl miermīlīgās demonstrācijas Almati izmantoja ārzemēs apmācītu teroristu grupējumi, kuri centās graut likumību un kārtību Kazahstānā. Viņu noziedzīgās darbības sekas bija nekārtības, laupīšanas, izvarošanas un masveida vardarbība.
Ņemot vērā šādu situācijas saasināšanos, prezidents Kasims Žomarts Tokajevs uzņēmās Kazahstānas Drošības padomes priekšsēdētāja amatu.
Lai novērstu sociālos nemierus, Kazahstānas prezidents atlaida valdību un izsludināja ārkārtas stāvokli līdz situācijas pilnīgai stabilizācijai.
Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir devusi pirmos rezultātus. Visā valstī tiek atjaunota konstitucionālā likumība.
Diemžēl teroristi turpina nodarīt postījumus valsts un privātīpašumam, kā arī pielieto ieročus pret iedzīvotājiem Almati, kā arī Kizilordas un Tarazas pilsētās.
Šādos apstākļos Kazahstānas prezidents deva rīkojumu tiesībaizsardzības iestādēm rīkoties nekavējoties un bez vilcināšanās.
Pašlaik situācija Kazahstānas galvaspilsētā Nursultanā, kā arī Šimkentas, Akmolas, Kizilordas, Pavlodaras, Ziemeļkazahstānas un Turkestānas apgabalos ir stabila.
Kamēr notiek pretterorisma operācijas, tiek ierobežota interneta izmantošana. Tomēr banku lietotnes darbojas. Pārtikas trūkuma nav. Un sabiedrībai ir pieejami visi sociālie un medicīnas pakalpojumi.
Protesti Kazahstānas rietumu daļā bija ekonomiska rakstura. Miermīlīgo protestētāju prasības valdība izskatīja un noteiktā kārtībā apmierināja atbilstoši valsts pārvaldes koncepcijai.
Turpretī Almati noziedzīgie grupējumi miermīlīgos protestus izmantoja kā platformu, lai īstenotu savus vardarbīgos plānus un eskaltētu nekārtības, laupīšanu un prettiesiskas darbības. Viņi neizteica nekādas bažas vai prasības, bet gan centās vardarbīgi sagrābt varu.
Uzbrukumos Almati piedalījās gandrīz 20 tūkstoši bruņotajos grupējumos ietilpstošu teroristu, kuri bija apmācīti ārzemēs. Tieši viņi postīja administratīvās iestādes un militāros objektus, ieņēma lidostu, kā ķīlniekus sagrābjot citu valstu pasažieru un kravas lidmašīnas. Tas liecina par šo noziedznieku augsto sagatavotības un koordinācijas līmeni.
Neviens protests vai demonstrācija demokrātiskā sabiedrībā nevar attaisnot uzbrukumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un viņu slepkavības. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, tā dēvētie miermīlīgie protestētāji, kas patiesībā ir ekstrēmisti un teroristi, nogalināja 18 tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus.
Tika ievainoti 748 policisti un Nacionālās gvardes militārpersonas, 1000 civiliedzīvotāji, no kuriem aptuveni 400 tika hospitalizēti.
Finansiālie zaudējumi, kas radušies grautiņu un nekārtību rezultātā, tiek lēsti aptuveni 200 miljonu ASV dolāru apmērā.
6. janvārī Kazahstānas prezidents deva rīkojumu sākt pretterorisma operāciju, lai novērstu draudus nacionālajai drošībai, aizsargātu iedzīvotāju dzīvības un īpašumus.
Atbilstoši apstākļiem, prezidents Kasims Žomarts Tokajevs nosūtīja oficiālu lūgumu Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstīm sniegt nepieciešamo palīdzību pretterorisma operācijas veikšanā.
Kazahstānā tika izvietoti miera uzturēšanas spēki, kas sastāv no Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstu daudznacionālajiem spēkiem, un tie tiks izvietoti uz laiku līdz situācijas stabilizācijai Kazahstānā.
KDLO kolektīvo miera uzturēšanas spēku izvietošanas tiesiskais regulējums balstās uz "Līguma par kolektīvo drošību" 2. un 4. pantu, "Nolīgumu par miera uzturēšanas darbībām" un Kazahstānas prezidenta militārās palīdzības pieprasījumu.
Kolektīvie miera uzturēšanas spēki tika izvietoti uz laiku, un to izvietošanas laiks būs atkarīgs no situācijas valstī un Kazahstānas vadības ieskatiem.
KDLO kopējais kolektīvo miera uzturēšanas spēku skaits ir aptuveni 2500.
KDLO miera uzturēšanas spēki nav iesaistīti kaujinieku grupu un teroristu iznīcināšanā. To galvenie uzdevumi ir stratēģisko objektu un administratīvo ēku aizsardzība.
Valstī turpinās pretterorisma operācija.
Tiek veikts vērienīgs un labi koordinēts darbs.
Almati, Aktobes pilsētās un Almati reģionā situācija tiek stabilizēta
No ārvalstu partneriem tiek saņemti aicinājumi risināt sarunas par problēmu miermīlīgu atrisināšanu. Mums nācās cīnīties ar bruņotiem un apmācītiem bandītiem - gan vietējiem, gan ārvalstu. Tāpēc ar teroristiem nebūs nekādu sarunu.
Traģiskie notikumi mūsu valstī jaunā veidā izgaismo demokrātijas un cilvēktiesību problēmas. Kā norādīja prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, tikai likums un kārtība var garantēt visu civilizēto valstu, tostarp Kazahstānas, labklājību.
Kā liecina nesenā traģēdija Almati, tad vardarbība un anarhija, bandītu grupējumu un teroristu nelikumīgas darbības ne tikai apdraud civiliedzīvotāju drošību, bet arī izraisa cilvēka pamattiesību pārkāpumus.
Turpmāk ir daudz darba un traģiskās pieredzes apgūšana.
Starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos ir vērojamas dažādas spekulāciju par direktīvu "šaut, lai nogalinātu", kas nepārprotami ir izrauta no konteksta. Vai jūs risināt sarunas ar teroristiem, kas grauj sabiedrisko likumību un kārtību un apdraud civiliedzīvotāju dzīvības? Vai ir kāda valsts pasaulē, kas tā ir darījusi? Kāpēc sagaidīt šādu rīcību no Kazahstānas? Mēs darām visu iespējamo, lai aizsargātu savus iedzīvotājus, un šie pārspīlētie apgalvojumi nepalīdz.
Šajos grūtajos laikos mēs sagaidām, ka mūsu partneri mūs atbalstīs. Šajā aizvien vairāk tehnopolārajā pasaulē, kurā ir daudzi jauni riski un izaicinājumi, līdzīgi notikumi var atkārtoties jebkur.
Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs deva rīkojumu tiesībaizsardzības iestādēm izveidot izmeklēšanas grupu, lai atklātu situācijas cēloņus.
Mums ir jāapmāca mūsu tiesībaizsardzības iestādes un militārpersonas, lai cīnītos pret jaunajiem draudiem un izaicinājumiem. Mēs esam gatavi sadarboties ar mūsu starptautiskajiem partneriem, lai apmainītos ar pieredzi un mācītos no labās prakses.
Demokrātija ir darbs, kas turpinās, un mēs turpinām mācīties no pieredzes. Kazahstāna joprojām ir apņēmības pilna aizsargāt cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības.
Mēs esam nogājuši garu ceļu, lai izveidotu savu valsti no nulles. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu mūsu demokrātiju un mūsu tautu no jebkādas nelikumīgas iejaukšanās gan pašu zemes, gan no ārvalstīm.
Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs 11. janvārī plāno piedalīties plenārsēdē parlamenta Medžlisa apakšpalātā, kur paredzēts paziņot pirmo rīcības plānu.
