2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums

 
©Publicitātes foto

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Vērtējot situāciju būvniecībā no šī brīža pozīcijām, jāteic, ka ir vairākas labas ziņas - valdība ir piešķīrusi finansējumu vairākiem projektiem, kas gaidīja apstiprinājumus, un ieslēgti ekonomikas “sildīšanai” paredzētie instrumenti, lai palīdzētu samazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību un IKP. Līdztekus tirgus situācijai stabilizējoties, sarosījušies ir arī privātie uzņēmēji, nekustamā īpašuma tirgus. Atsācies ir darbs pie projektu attīstības bijušās Sarkanās Zvaigznes rūpnīcas ēkas pārbūvē par biroja ēku, ar investoru gādību bijušais VEF ražošanas korpuss gaida savu kārtu renovācijai. Tāpat Satiksmes ministrija ievērojamus līdzekļus ir novirzījusi ceļu būvniecībā, kur paredzēts līdz gada beigām ieguldīt aptuveni 75 miljonus eiro. Šīs pozitīvās “vibrācijas” sajūtu arī sava uzņēmuma darbībā - “Velve” ir saņēmis pasūtījumu no Mārupes domes Jaunmārupes bērnudārza būvniecībai. Darbi objektā jau rit pilnā sparā, un lielā mērā tas ir bijis iespējams pateicoties VARAM sniegtajam finansiālajam atbalstam.

Vienlaikus par spīti šiem šķietami pozitīvajiem situācijas pavērsieniem, būtiski apzināties, ka ārējie apstākļi, kas ietekmē nozari kopumā, nav tik iepriecinoši. Banku sektors, kas ir galvenais būvniecības projektu finansētājs, šobrīd ļoti kritiski izvērtē katru ieguldījumu nekustamā īpašuma segmentā, it īpaši, ja tās ir potenciālās investīcijas viesnīcu biznesa projektos. Arī tūrisma nozare pēc pārdzīvotās dīkstāves atkopjas ļoti lēnu. Turklāt augstā neskaidrības pakāpe par to, ko nesīs tuvākā nākotne, ir radījusi vispārēju piesardzību gan klientu un pasūtītāju pusē, gan valstī un sabiedrībā kopumā. Ikviens loģiski domājošs cilvēks ir pieņēmis un apzinās, ka Covid-19 nav atkāpies, tas nav uzvarēts.

Nav zināms, vai rudenī, kad bērniem plānots atsākt skolas gaitas un aizvien vairāk cilvēku pulcēsies iekštelpās, birojos, veikalos, teātros, sporta zālēs, krasi nepieaugs ar vīrusu saslimušo skaits un vīrusa ierobežošanai atkal netiks piemērotas stingras prasības. Pašreizējie novērojumi ļauj ticēt tam, ka Latvija gana sekmīgi ir spējusi ierobežot Covid-19 izplatību. Uzņēmēji un iedzīvotāji ir pārgrupējušies, lai spētu strādāt jaunos apstākļos. Tomēr pastāv būtiski riski, ka vīrusa uzliesmojums var atkārtoties rudenī vai ziemā. Kā epidemiologi vēsta, pastāv reāla iespējamība, ka kaut kur lokāli vīruss par sevi liks manīt atkal un atkal, un šo risku palielina robežu atvēršana un cilvēku pārrobežu kustība, kas būtiski samazina vīrusa kontroles iespējas. Būvniecības nozarei, tāpat kā daudzām citām, ir jābūt gatavam šādam notikumu pavērsienam. Tiesa, pozitīvi ir tas, ka visi kopā esam šim ciklam jau vienreiz izgājuši cauri un zinām kā rīkoties, kā organizēt darbu attālināti, kādus rīkojumus dot saviem darbiniekiem un ko prasīt no piegādātājiem, apakšuzņēmējiem.

No otras puses raugoties, atkārtotu ierobežojumu īstenošana valsts mērogā otrā uzliesmojuma gadījumā var nebūt tik efektīva, kā tas bija pirmoreiz. Jau šobrīd var novērot, ka sabiedrība ir nogurusi no piesardzības pasākumiem, un tas ir tikai laika jautājums, kad daļa Latvijas iedzīvotāju masveidā sāks tos pilnībā ignorēt. Ņemot vērā, ka šobrīd - par spīti vīrusa izplatībai - uzsākta virkne vērienīgu celtniecības projektu, strādājot šādos apstākļos, kad vīrusa izplatība strauji turpinās, būvniecības nozare var piedzīvot darba spēka trūkumu. Tāpat šī gada otrā puse un jaunā gada sākums varētu ienest korekcijas būvmateriālu izmaksās, jo palielinoties būvapjomiem, samazinās būvmateriālu pieejamība. Un, apzinoties visu iepriekšminēto, situācija būvniecības nozarē nemaz vairs nešķiet tik rožaina.

Lai 2020. gada otra puse būvniecības nozarē nebūtu tik smaga, kā sola “zvaigznes”, ir redzams, ka jābūt skaidri saprotamai īstermiņa un ilgtermiņa programmai ekonomikas sildīšanai no valsts puses (projekti, mērķinvestīcijas infrastruktūrā). Viennozīmīgi lietderīgi būtu veikt izmaiņas arī nodokļu sistēmā, palielināt speciālo programmu (kredītu un grantu) pieejamību, lai palielinātu uzņēmēju konkurētspēju, un mērķtiecīgi samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, operatīvi efektivizējot tieslietu sistēmas darbību. Arī uzņēmumiem un to darbiniekiem ir aktīvi jālīdzdarbojas - jābūt gataviem strādāt e-vidē, nodrošinot administratīvo funkciju izpildi attālināti, saglabājot darbinieku iesaisti un piederības sajūtu uzņēmumam, savukārt būvobjektos - strādājot telpās - jālieto dezinfekcijas līdzekļi, it īpaši iestājoties vēsajam un tumšajam gadalaikam. Ikvienam darba devējam ir jābūt sociāli atbildīgam un jāveic piesardzības pasākumi, jāievēro atbildīga rīcība un jāprasa tā arī no saviem darbiniekiem, pieprasot rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, darba vietā atrasties tikai veseliem un jebkuru slimības simptomu gadījumā veikt veselības pārbaudes. Tikai nodrošinot iepriekšminēto nosacījumu izpildi, kā finanšu tirgus, tā būvniecības nozare var mazināt valdošo pesimismu, piesardzību un izvairīties no vēl lielākas ekonomiskās lejupslīdes. Lai tā notiktu, jālīdzdarbojas ir ikvienam.