Vakar vakarā no kāda žurnālista saņēmu šādu vēstuli: «Sveiki! Šodien sanāca lasīt Nila Saksa blogu… Nosūtu uz to saiti. Portāla redaktors lūdza par to sagatvot materiālu, tāpēc, loģiski, vēršos pēc komentāra. Nekā tendencioza, vienkārši šajā visā kontekstā jāatrod vieta skaidrojumam arī no citām personām, ne tikai no viena Nila. Starp citu, viņa biogrāfijā kaut kad lasīju, ka arī Tarantīno filmas ”Kill Bill 2” ideju ņēmis no viņa:)» Uzrakstīju atbildi kā žurnālistam, tā Nilam un… visai tautai.
Ar Nilu Saksu, jeb īstajā uzvārdā Konstantinovu, pirmā lielā nopietnā sadursme radās 2008.gada 25.novembrī. Tūlīt pat sekoja kāds koncerts, pēc kura saņēmu iedarbīgus Nila komplimentus. Pēkšņi kļuvu sev neraksturīgi tolerants attiecībā pret nupat vēl kritizēto viņa literāri garīgo noziegumu. Ar mani sāka notikt tas, par ko tikai pēc gada sākuma katastrofas izlasīju N.Saksa grāmatā “Nopietnie nolūki”. Izrādījās, ka manas virtuālās bojā ejas sižets-līdzība jau bija radīts. Turklāt šo viņa grāmatu saņēmu kā dāvanu. Iemēģinot sadarbību pie libreta pamatu gatavošanas, vēl nezināju, ka darbojos garīgas bojāejas sižetā.
2008.gada Ziemassvētkos klubā Melnā Piektdiena, piedaloties atbilstoši melnai metālistu grupai, tika prezentēts šī marginālā literāta “varoņdarbs” – Antona Laveja “Sātana bībele”. Nekad, kopš pastāv Latvijas Valsts, neviens neko tādu savas tautas prātiem un sirdīm vēl nebija atļāvies veltīt. Un tieši Kristus Dzimšanas piemiņas naktī!
Nils arī bija viens no labākajiem traģiski mūžībā ienirušā Krista Vanaga (arhibīskapa Jāņa Vanaga dēla) draugiem. Par Krista garīgajām krīzēm zinājām jau Krimuldas Krusta Skolas laikos, kad Vanagu ģimene pie mums ciemojās. Tai laikā Krists bija pārņemts ar melnā metāla mūziku un šā stila ģitārspēli. Toreiz vēl nezināju par Nilu un viņa jau iesākto “darbu” pie A.Laveja grāmtas “Sātana bībele” tulkojuma. Ne man spriest, kāds bijis N.Sakas ieguldījums Krista traģiskajā liktenī, bet manai bojāejai Nila klātbūtne gandrīz kļuva izšķiroša.
Tas notika stadijā, kad mana psihe bija pilnīgi neadekvātā jeb savai pārliecībai pretēji apgrieztā stāvoklī. Savai sievai, saviem dēliem, savai ticībai – visam, kam biju dzīvojis lielāko mūža daļu, es biju kļuvis NEPIESKAITĀMS. Tādā brīdī man līdzās bija Nils un tādā nepieskaitāmībā vingrinājos sadarbībā. Vai viņš to nemanīja? Nedomāju. Daudz savu pārdomu viņš padalīja arī manā virzienā. Taču es tās nepublicēšu. Jo ne jau librets, darba nosaukums vai kādas citas nianses bija alkatīgā Dimitera un nesavtīgā Saksa sadursmes pamatā.
To labi sajuta arī Ojārs Rubenis, kuram, tāpat kā Zigmaram Liepiņam, Nils “uzbrauca” galīgi “ne par lietu”. Pēc Nila prostitucionāli atkailinātās sarakstes redzams, ka man ar teātra vadību bija tikšanās un es par mūsu sākto sadarbību padalījos. Taču teātri nevada muļķi un vienaldzīgie. Uzvārda “Sakss” saistība ar uzvārdu “Lavejs” (precīzāk, sātans), nu nekādi nebija noslēpjama. Piedāvāju Nilam piedalīties ar viņa īsto uzvārdu Konstantinovs. Viņš kategoriski atteicās. Tajā brīdī visi komentāri kļuva lieki. Nils norakstīja pēdējo pozīciju, no kādas būtu varējis cerēt reabilitēt savu garīgo noziegumu pret savu tautu un savu valsti.
Abi esam grēcinieki. Taču pēc katra kritiena atkal un atkal esmu centies kalpot tikai savam Dievam Kristum. Savu gada sākuma kritienu un nepieskaitāmā stāvoklī uzsākto sadarbību ar Nilu esmu Dieva priekšā nožēlojis. Nils Sakss ar savu literāro un izdevēja darbību, tulkojot un izdodot “Sātana bībeli”, publiski ir apliecinājis, ka kalpo sātanam.
Nesatraucies, Nil – no tā “vadoņa”, ko vienādi apsēsti skicējām kopā, pāri palikušas tikai pāris skrandas. Un ja tomēr nebūtu atjēdzies un darbu būtu turpinājuši, rezultātā tas nebūt darbs par Kārli Ulmani, bet par tavu Skypa ragaino avataru.
Un vēl atceries, Nil, ka, ja es tevi, kā vienīgais šajā valstī, par tavu garīgo noziegumu nebūtu savā blogā apsaucis, mēs uz šī slidenā ceļa nekad nebūtu satikušies un es nekad tik ļoti dziļi un zemu nebūtu pakritis.
Lai šis uzrakstītais kalpo gan tev, gan mūsu tautai par liecību, ka diviem kungiem kalpot nav iespējams. Kristus sātanu nosaucis par “slepkavu un melu tēvu”. Novēlu tev šo tavas dzīves lielāko kļūdu, “Sātana bībeles” tulkojumu un izdošanu, gan Dieva, gan savas tautas priekšā pagūt nožēlot vēl šajā dzīvē.
