saitā gulags.lv edvīns šnore nosaukts par 'mītu grāvēju'. kas ir mīts? pirmkārt taču aplams priekšstats pašiem par sevi, ko kliedēt vienmēr ir visgrūtāk. vienalga, krieviem, ebrejiem vai latviešiem.
skandalozo gabalu noskatījos tikko, kopā ar 14 gadus jauno dēlu. ziedot šim pamatīgajam darbam laiku lika arī tas, ka virtuālajā 'tautas parlamentā' notiek balsošana par šāda un līdzīgu rakursu darbu veidošanu nākotnē. neskatoties uz to, ka dēlam liela daļa šīs filmas materiāla bija atklājums, man, vecam un slīpētam bukam, tomēr radās sava konkrēta pēcgarša, bez nacionāli automātiskas jūsmas.
• filmā atspoguļotie fakti ir FAKTI. tie nevar patikt vai nepatikt. vairāk par visiem cieta paši krievi. staļina genocīds pret savējiem bija nesamērojami lielāks par nacistu genocīdu pret ebrejiem u.c. tie ir FAKTI. un nevar mīkstināt režīma vainu, aizbildinoties ar krievu cilvēku izjūtām par to, cik saprotami, ka krievijas pašsaglābašanās instinkts nevar norakstīt veselu komunistiskās impērijas gadsimtu kā noziedzīgu.
• filma veidota didaktiskas propagandas atslēgā. turklāt, rēķinoties ar vidēji atsaldēto rietumnieku. tā neļauj domāt. pat reaģēt ne. vairākkārtēja kadra atkārtošana ar čekista upura galvā nošaušanu bija pašmērķīga un lieka (nav jau arī garantijas, ka tas bija tieši čekists un ka šauts tika tieši čekista upuris, nevis dezertieris). visi filmas materiāli jau paši pa sevi bija pašpietiekami (lai gan arī to autentiskumam nav redzams garantijas, kāda vairāk piemīt dokumentiem un kadriem, kur skaidri atšķirami vienu vai otru noziedznieku formas tērpi). arī saviesīgie kino momenti, kur nacisti sadzer ar čekistiem, tiek atkārtoti uzmācīgi un liek justies kā idiotam, kam videoklipu laikmetā ieilgušas problēmas ar operatīvu uztveri. tāpat līdz komiskumam pārnopietnā 'discovery' standarta diktora-naratora frekvence lika atcerēties gebelsa sacīto par mazajiem meliem, kuriem noticēt grūtāk, kā lielajiem. mierināju sevi ar domu, ka tas jau vakareiropas infantilizētajiem veterāniem domāts.
• filmā uzkrītoši maz intervēto liecinieku. darbs taču tapa ilgā laikā. vai tiešām krievijā nebija iespējams aptaujāt vairāk kompetentu speciālistu, un ne tikai no liberāļu sektorā jau publiski uzzīmējušos vidus? arī 'memoriāla' pārstāvja tautības brāļi starp ekspertiem likās vairākumā.
• eiroparlamenta deputāti vairāk par vispārējām frāzēm tā arī neko nepateica. šo neko labi ilustrēja obligātā latviešu līdzautoru (vaideres un kristovska) no jēgas retinātā deklamēšana. arī tāda līmeņa eiroūnijas pārstāvjiem nepiedodami uzkrītošais akcents (nu, labi - vaiderei vēl tā... latvijas tēlam kaitēto, iespējams, kompensēja viņas dekoltē).
• nav jau viegli sameklēt materiālus svešās zemēs par svešiem noziegumiem, lai arī pret savu tautu. taču daudz grūtāk būtu tos atļauties publicēt pašiem par savas tautas noziedzniekiem. piemēram, par strēlnieku gaitām krievijā, par cara ģimenes nogalinātāju sastāvu, par smoļnija sargiem, par iļjiča ešalona apsargiem ceļā no pēterburgas uz maskavu, par pirmajiem komisāriem latviešiem, par sarkano faniem pirmās brīvvalsts laikā, par spītīgā latviešu taisnības aizstāvja arhibīskapa jāņa pomera slepkavām, par kalbērziņu, lāci & līdzīgajiem, par pelši, vosu, pugo un... arī gorbunovu.
neskatoties uz lielajām ciešanām, ko komunisti sagādāja arī mūsu tautai, vainīgo kārtā esošie joprojām ir mūsu vidū un publiski nav nožēlojuši savu līdzdalību noziedzīgajā staļina pēcteču režīmā. komjaunatnes, kompartijas un vdk augsta ranga darbinieki joprojām ir izdevīgās pozīcijās kā biznesā, tā politikā. un krievi mierīgi kā košļeni turpina gremot: būtu jūs, varonīgie letiņi, nolaidušo to vēsturisko ļeņina bruņuvilcienu no sliedēm, vēsture, iespējams, mums visiem pavērstos citādāka.
• filmas mājiens, ka būtu jānojauc marksa un engelsa statujas eiropā, ir tukšs un naivs. nevar pieprasīt komunistu genocīda seku izmeklēšanu un mūsu tautas ciešanu kompensēšanu, ja paši jau esam līdzdalībnieki 21.g.s. lielākajā masu slaktiņā irākā. koalīcijā esam? esam. cik kopš 2003.gada bojā gājuši irākieši? pāri par 1 200 000. viņu asinis ir arī uz mūsu rokām.
• mums pašiem ir patoloģiskas problēmas ar veselīgu pašcieņu. to, līdzīgi krieviem, iedragājuši mūsu pašu noziegumi pret savējiem, kas taču šodien turpinās. cilvēktiesību hameleoniskā amēba nāvīgi apskauj latvijai identās vērtības. sodorastija, eitanāzija (kontracepcijas un abortu genocīda piesaukšanai ekofašistiskā 'papardes zieda' laikmetā jau arhaisks tonis), pedofiliskas masu kultūras propaganda jau no bērnu dārza... kā to visu nosaukt? tādas ideoloģijas klimatā arī skolas var dēvēt par koncentrācijas nometnēm vai masu kapiem, kuros garīgi bojā iet mūsu tautas nākamās paaudzes. kas uzņems filmu par šīm problēmām? un vai vaidere ar kristovski izsitīs piķi šādiem projektiem? protams, ka ne. tad reāli rodas jautājums: kāda ir mūsdienu eiropas ideoloģiskā bāze un kas ir šo zemu lidojošo ideju tēvi?
marksa un engelsa akmens tēliem nav ko piesieties. bībele jau sen apgalvo, ka 'svētie ir zustin zuduši'. tādā pasaulē, kāda tā ir šodien, darbojas tikai slepkavu nezūdamības likums. kosovas premjers tadičš pirms dažiem gadiem vēl vadīja operācijas, lai izņemtu serbu jaunekļiem nieres, aknas u.c. orgānus (pēc hāgas tribunāla prokurores del pontes liecībām). taču modernākie staļinisti un fašisti vairs nenogalina tik brutāli. tie savējos iznīcina daudz smalkākām un masveidā iedarbīgākām metodēm. Krists par tādiem runāja jau pirms 2000 gadiem: «nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.» (Mt.10:28) tie, kurus nomaitāja ar nežēlīgu varu, ir mocekļi un svētie. šodienas eiroūnijas ideoloģijas nomaitātie ir upuri pēc pašu gribas. piekrišana dalībai globālajā bojā gājienā tiek izsista ar daudz rafinētākas propagandas paņēmieniem.
vai tiešām būs jāpaiet atkal veselam gadsimtam, kamēr vienam šnorem piešķilsies, ka jātaisa filma, lai atvērtu aklo acis. cerams, ka tā vairs nebūs didaktisks vienplāksnis un izsniegs ne tikai jau ekrānā vairākkārt sakošļātu barību. par spīti eiroūnijā valdošajam infantilismam un kretīnismam, ļoti gribas trenēties domāt pašam.