"Domāju, ka katra jauna diena ir jauna Latvija. Gan ekonomiski, gan arī tas, kā mēs kā pilsoņi skatāmies uz savām valstīm. Protams, mēs esam citā Latvijā."
(Prezidenta V. Zatlera atbilde 3. augusta preses konferencē.)
608 202, kas balsoja PAR, ir liels skaitlis. Daudzi tiešām tā uzskata un ir ar to lepni – sevišķi tie, kas sevi dēvē par nacionāli domājošiem.
Tomēr... tas ir arī ļoti bīstams skaitlis, jo balsojušo latviešu pārsvars pār balsojušajiem cittautiešiem nav tik pārliecinoši liels. Tas nozīmē, ka uzšūmētajiem jāpadomā dziļāk, kas notiks nākamo vēlēšanu gadījumā, ja cittautieši sajutīs savu partiju uzvaras iespējamību.
PARisti aicināja nacionāli noskaņotos latviešus balsot PAR, uzskaitot iemeslus, kas attiecībā pret valdošo koalīciju izskatījās pamatoti. Koalīcijas kā ļaunuma saknes tēls tika pasniegts pelnīti treknā boldā, un vientiesīgākajiem balsošana likās kā barikāžu varoņdarba atkārtojums.
Tomēr... aicinājums balsot PAR nav tik nevainīgs. Nācās samierināties ar to, kādi ideoloģiskie spēki referendumu organizēja un kādi orientētas organizācijas tiem piebiedrojās. Nācās apliecināt nespēju paredzēt sekas, kādas radīs nostāšanās vaigu pie vaiga ar Draudzības dienu nedraugiem. Nācās izlikties pārāk nemanām, ka referendumu atbalsta un izmanto arī krievu interešu partijas (izņēmums – Klubs 415 ar tā līdera Jāņa Sila pozīciju). Nācās piemirst, ka Jaunais laiks ir liberāli kosmopolītiska struktūra, kas populisma dēļ bijusi impotenta savas lietas novest līdz galam.
Un vai JL būtu tā pozitīvā alternatīva visos noziegumos vainotajai negatīvajai koalīcijai? JL taču dibināja Einars Repše, tiešā tekstā pieprasot tautai sevi korumpēt, turklāt, līdzīgi citiem, neatsakoties no oligarha tālredzīgās stipendijas, kā arī biezāko cittautiešu simpātijām. Vietējo oligarhu kājas aug no gurniem, kurus tie groza mūsu platuma grādos, savukārt JL komandieru kājas sākas ļoti zilā tālumā – Briselē, Vašingtonā, Maskavā. Klizmu brīžos vietējiem nebūs nekādu iespēju saukt pie atbildības politisko vai ekonomisko noziegumu pasūtītājus. Mēs tos nekad neieraudzīsim, pat neuzzināsim to vārdus.
Arī Kalnietes dibinātā politiskā spēka labums ir apšaubāms. Viņas publisko melu sekas latviešu tautu padarījušas līdzvainīgu vairāk nekā miljona irākiešu bojāejā. Mudinot atbalstīt Irākas okupāciju, VVF iedvesmota, Kalniete meloja, ka Huseinam ir WMD (masu iznīcināšanas ieroči). Kā izrādījās, šādu ieroču Huseinam nebija. Publiskie meli joprojām nav publiski atsaukti. Ja tā var atbalstīt noziegumu ar nu jau genocīdam pielīdzināmām sekām, kāpēc lai es ticētu tam, ka viņa koalīcijas nedarbus uzskata par noziegumiem?
Šis referendums nu jau ir trešais cēliens nākamo vēlēšanu priekšspēlē. Pirmo vainagoja ziedu upurēšanas rituāls prezidentei VVF Dainu kalnā. Otrais bija širmju revolūcija, ko organizēja zilākā rīta laikraksta Diena satelītgrupas, ko atbalstīja Latvijas Radio 1 un LTV 1, arī sorosokrātu korumpētā Latvijas inteliģence, ierindā vienojoties ar Atmodas brenda mūmijām. Trešais cēliens – nule notikušais nākamo vēlēšanu ģenerālmēģinājums.
Zīmīgi, ka referenduma dienas vakarā LTV 1 tiešraidē sēdēja Kalniete un Freiberga. Abas kundzes ir vienādi vainīgas, ka esam okupantu koalīcijā. Abas kundzes arī samērā vienādi atbalsta sodorastijas ideologu ambīcijas. Izskatās arī, ka VVF būs tā Rietumu interešu uzticamā līdere, ko referendumu organizējošie politiskie mehānismi iedarbinās priekšvēlēšanu laika pīķa stundā. Kā šis trumpis darbojas, to jau parādīja testa pirmā kārta Dainu kalnā. Vienīgais jaudīgākais konkurents VVF būtu tikai KNL līderis Jānis Domburs... Lai gan viņa laiks ar 100% veiksmi būtu aiznākamās vēlēšanas.
Kā Delfi komentāros rakstīja Jurčiks, "nevajadzēja nekādus grozījumus Satversmē, jo tautai tāpat ir tiesības ierosināt likumprojektu, tai skaitā par Saeimas atlaišanu".
Tas liek ja ne uzreiz piekrist, tad vismaz aizdomāties, vai referenduma organizētāju mērķi bija tik tīri, kā vicinātajos lozungos. Ja jau būtu jāatlaiž Saeima, tad taču būtu jāatlaiž arī JL, Kalniete, Kristovskis un viņiem līdzīgi orientētie. Tātad grūtību šķērslim bija jābūt maksimāli augstam, lai tauta tiešām to pēkšņi nepārvarētu. Nebija jābūt arī diez cik gudram, lai prognozētu referenduma neizdošanos. Pirmkārt, tāpēc, ka lielākā daļa pilsoņu relaksējas vasaras atvaļinājumos. Otrkārt, tāpēc, ka ap 100 000 valsts ierēdņu, kuru darbs un alga atkarīgi no koalīcijas labvēlības, balsot atturēsies. Treškārt, tāpēc, ka JL savu autoritāti sen ir zaudējis. Ceturtkārt, tāpēc, ka vairums latviešu tomēr saprot, ka notiekošais ir pēcatmodas laika lielākā manipulācijas kampaņa ar viņu apziņu, jo šobrīd kandidēt spēcīgo vidū labāko vienkārši nav.
Tā kā savu brīvību par verdzības cenu atkal esam uzticējuši sargāt jaunai padomju savienībai un NATO, Saeimā nav nevienas nacionāli neatkarīgas partijas. To, kam starptautisko lielvaru stratēģi mūsu valstī dod priekšroku, viegli noskaidrot pēc tā, kam kalpo sabiedriskie mediji. Tas savukārt parāda to, kam kalpo valsts speciālie dienesti, kuriem globālo koalīciju laikmetā ar tautas interesēm nekāda simfonija nesanāks. LR 1 un LTV 1 informatīvi sponsorē kosmopolītisko liberālismu, proti, antimorāli, ko aizstāv JL, Kalnietes PS, pasarkanie SC, sen atmaskotais sorosītu organizāciju bloks un citi zilsarkanie.
Neskatoties uz nesenā pagātnē vairākkārt apliecināto nevarību, jauns (veco) politiskais spēks tomēr tiek veidots. Protams, ar iepriekš aprēķinātu un atkārtoti testētu stratēģiju un tādu ideoloģiju, kas atbildīs starptautiskajai megapolitikai. Baltijas reģionā ietekmi dala Krievzemes un ASV intereses. Putina mērenās diktatūras atbalstu krievu tautā jānovērtē laikus un atbilstoši. Arī Rietumu rēķināšanos ar Krievzemes resursiem un tirgu, kā arī vēsturiski labajām attiecībām ar Irānu un Ķīnu. Mūsu reģionu plosošajām impērijām derīga būs tikai tāda diplomātija, kas būs kā hameleons, gatavs iekrāsoties atbilstoši ASV un Krievzemes tieksmēm. Tātad politiķi ar dubultaģentu talantu. Ja no amēbas nepagūsim kļūt par kramu, nāksies atcerēties, ka vienreiz jau mums vietu ierādīja. Tas, ka šobrīd esam citu brālīgo tautu saimē, vēl nenozīmē, ka vēsture nevarētu atkārtoties.
Priekšnoteikumi, lai izprovocētu tautas sacelšanos, ar šo referendumu ir radīti. Arī komentāru zonās jau tiek ielaisti vajadzīgie vīrusi, lai izplatītu domu, ka notikušais uzskatāms par uzvaru. Kā lēš vīrusu izplatītāji, ja no pusmiljona balsojušo Saeimu ielenkt dotos kaut 100 000, oranžā tipa revolūcija varētu izdoties. Turklāt pret oranžajiem.
Es arī esmu par radikālām pārmaiņām, taču tikai ar mērķi, lai latviešiem savā zemē kļūtu labāk, nevis vēl haotiski dažādāk. JL & Co piedāvātās taisnības gadījumā būsim spiesti panest ne tikai emigrācijas latviešu atvašu šurp atgādāto perversās intimitātes ideoloģiju, bet arī jauno laiku nostiprināto hameleoniskās politikas raksturu, kad mūs piespiedīs vienādi klanīties kā ASV, tā Krievzemes virzienā.
Nav Latvijā nevienas politiski oriģināli un gudri domājošas kustības, kurai uzticēties kā koalīcijas alternatīvai. Visi līdz šim bijuši korumpējami, dažādi nodevīgi, pasīvi, savtīgi, gatavi upurēt taisnību savu ambīciju vai privāto interešu dēļ. Pat tie, kurus pēc inerces joprojām dēvējam par nacionālistiem.
Latvijā valda ne jau koalīcija, ne jau oranžie, ne jau pirmie, kā vientiesīgi domā naivizētais caurmēra vēlētājs. Latvijā valda politiskās domāšanas haoss. Visu acu priekšā to jau sākuši izmantot šo viltus referendumu jeb testu organizējošie spēki. Pēc brīža jau plīvos nākamajam cēlienam paredzētie lozungi. Varbūt tādi kā "Atdodiet tautai Saeimu!", "Par pēdējo atmodu!", "Tiekamies uz barikādēm!", bet varbūt arī citādi. Taču viltīgie ievadšļupsti jau dodas ēterā, jo no svētdienas, "protams, mēs esam citā Latvijā". Lai gan tieši tādā pašā kā iepriekšējā.