Ļaujot apziņai pacelties augstāk par Uģa Šulca piezemēto slēdzienu virkni “Kārļa Ulmaņa loma 1940.gada notikumos Latvijā” [http://home.lanet.lv/~ politics/raksti/Ulmanis/ulmanis.htm], un ar padziļinātu uzmanību izlasot zviedru parlamenta deputāta Fredrika Federli mājienu [http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/ article.php?id=25486741], ka mūsu negatīvā attieksme pret homoseksuālistiem var ietekmēt investīciju plūsmu Baltijas virzienā, radās virkne vērtīgu un nacionālo pašapziņu stiprinošu pārdomu.
Tā kā mana uzmanība šobrīd īpaši koncentrēta uz Vadoņa Kārļa Ulmaņa personību un viņa nopelniem, jautājums ir viens: vai par to, ka Ulmanis bez pretošanās atdeva valsti, viņš definējams par nodevēju vai pravieti?
Jā, Ulmaņa kapitulēšanai sekoja PSRS okupācijas režīma veiktās deportācijas un šis notikums joprojām ir mūsu nācijas trauma. Taču, ja latvieši ar Ulmani priekšgalā būtu cīnījušies pret komunistu režīmu, agrāk vai vēlāk mums palīgā piesteigtos nākamie Latvijas okupanti – nacisti. Bet piesteidzās jau tāpat. Pamatoti bīdamies no “sarkano” atgriešanās un jaunām deportācijām, daļa latviešu kļuva par nacistu režīma ierindniekiem. Par to līdz pat šai dienai mums ik gadus no jauna padziļina vēl divas traumas: 1) sadarbošanos ar “fašistiem” un 2) līdzvainu ebreju genocīdā.
Dievs novērtē katru nevainīgu upuri. Arī deportētos latviešus. Ja Latvija nebūtu nonākusi PSRS gūstā, ja manai tautai nebūtu dramatisko izsūtījuma liecību, ja latviešu ideālisms un brīvības sapņi nebūtu paglābušies mūsu dvēseļu titāncietajos kokonos, zviedru deputāts Fedriks Federli šodien nedraudētu ar ekonomiskās palīdzības ierobežošanu negatīvās attieksmes dēļ pret homoseksuālistiem. Ja pēc Otrā pasaules kara Latvija kļūtu par “attīstītās” Eiropas daļu, mēs vienkārši šodien jau būtu tāda pati Sodoma un Gomora, kādas ir Zviedrija, Anglija, Nīderlande…
Rietumu liberālisma un brīvā tirgus diktatūra ne ar ko nav cilvēcīgāka par komunismu. Abiem režīmiem ir viens mērķis – iznīcināt tradicionālo un nacionālo. Cilvēktiesību ideoloģija rietumos no Dieva dotās individuālās brīvības morāles pārvērsta fizioloģisko māniju apmierināšanas antimorālē. Abas diktatūras ir radikāls materiālisms un atklāti demonstrē naidu pret ikvienu reliģiju.
Latvieši sava nacionālisma un tradicionālās attieksmes dēļ pret sodomītiem ir aprakstītās rietumu diktatūras neieredzēti. Latviešu tautas pārliecību grib nopirkt par sodomītu naudu. Ja par lēcu viruma šķīvi ievainoto, taču līdz galam nenogalināto tautas sirdsapziņu pārdosim, sevi kā nāciju varēsim uzskatīt par kapitulējušu un neatgriezeniski norakstītu vēstures miskastē.
Latviešu tautas traģēdija PSRS lēģerī, salīdzinājumā ar traģēdiju, kādai tiekam gatavoti pēdējos 20 gadus, ir nieks. Tās grūtības, ko pārcietām padomju laikā, mūsu ideālismu, nacionālismu un tradicionālismu nenogalināja.
Tas “vieglums”, ko mums par naudu sola sekulārie humānisti, to visu, ja padosimies, iznīcinās īsā laikā un neatgriezeniski. Ko Ulmanis “atdeva” kā viena “galva”, ik sasaukumu bijuši gatavi atdot visu postpadomju saeimu “galvu” simteņi.
Krīze radīta tikai tāpēc – lai piebeigtu un pakļautu vēl nepiebeigtās tradicionālās tautas. Šoreiz – nevardarbīgi, bez ieročiem, tikai ar naudu.
Ulmaņlaiki ir pagājuši. Vācu un krievu laiki arī. Ar paātrinājumu un piespiedu kārtā ienākas homoseksuālisma laiki.
Latvieši, kam vēl ir dzīva sirds, mostieties taču no pazudinošās vienaldzības! Glābiet savus bērnus, sevi un savējos – tautu!
