Veidenbaums ir tīrais nieks. Jau rakstīju - nevainīgais. Trenkāt viņu, tas ir kā dzenāt tarakānus, kad pagultē, vannā, trauku mazgājamā mašīnā un bidē jau iekārtojušies varāni.
Bijušajā Dailes teātrī septembra beigās piedzima Nekrofils. Dažas dienas pēc tam mūžībā ienira šī teātra pēdējā daile Vija Artmane. Nu Daile ir brīva no dailes un lepni var nēsāt savu jauno teātra nosaukumu - nekrodroms.
Džilindžers, izdabādams rietumu mākslas līķa skaistumkopšanas tradīcijām, rūpīgi izmēž pēdējās dailes paliekas, Raiņa vietā piespiežot aklos skatītājus iemīlēt Nekrofilu. Iedomājos kā deviatīvajam provinciālim kņud pakrūtē, viļājot dvēselē “drosmīgās” pašnāvnieces un vīra pašnāvības akceptētājas rakstnieces G.Vitkopas melni maģiskās domas: “Nekrofila mīlestība vienmēr ir bez atbildes… Cilvēkam jāieskatās vistumšākajos un baisākajos savas esamības labirintos - citādi sevi izprast nav iespējams… Tikai mirušie ir pārpilni pārsteigumu un laimes priekšnojautu. Katru reizi viņš iemīlas no jauna nedzīvās ādas caurspīdīgumā un ledainajā maigumā, miesas bālo plankumu un tumšo zilumu krāsu saspēlē, trūdēšanas drudža skartajās hortenziju violetajās nokrāsās… Nekrofiliskā mīlestība ir vienīgā tīrā un nesavtīgā mīla.”
Loģiski, ka šādā teātrī nevarēja būt vietas nedz Artmanes piemiņai, nedz atvadām no viņas. Nākamais pēc Nekrofila šai teātrī dzimst Maniaks.
Protams, ka paši cilvēki ir tie, kas elli sev rada kā šajā dzīvē, tā arī tajā, kas pēc nāves. Laikmetam, kam vairs nav pagātnes un kas aizgūtnēm degradē tagadni, nākotne var būt tikai kā apzināti gribētas elles nolemtība.
Bijušā Dailes teātra pēdējai dailei Artmanei, neko, protams, nenojaušot, ar savu pēdējo izrādi sanāca priekšnospēlēt arī savu pēdējo dzīves cēlienu. Šīs pašas izrādes galvenais līdz neprātam traki spēlējošais varonis reālajā dzīvē īstā neprāta lēkmē nosita savu sievu, kas turklāt vēl bija stāvoklī. Ar kādām sekām jārēķinās Džilindžera nekrofīlijas un maniakālisma upuraktieriem? Vai viņš tos vismaz ir brīdinājis?
Veidenbaums šīs publiskās nekrofilijas sludinātāju priekšā, protams, ir absolūti nevainīgs. Pat Artmanes tēlu viņš apšaudīja kādu laiku pēc tam, kad to ar savu piedzimšanu jau bija nogalinājis nekrodroma ideologa Džilindžera Nekrofils.
Bet esi mierīgs, Džlindžer. Kā tipisks mākslas līķa par pīšļiem pārvērtēju ierindnieks tu neko tādu sevišķu, protams, nedari. Tu esi tāds pats, kā vairums radošās nekrozes saēsto. Vakar no rīta pirms 9 pat Latvijas Radio 1 ziņu ēterā izskanēja tavu garabiedru motīvi, aicinot Latvijas politiķiem, kurus kāds sevišķi nevar ciest, nolaist asinis.
Bet to nevar pastāstīt, tas jādzird. Tāpēc, nekrofili, vampīri, maniaki vai tie, kas tādi vēl neesiet un esiet drosmīgi pārliecināties, kādu kursu izvēlas laikmets, klikšķiniet uz zemāk redzamā audio.
Drošības policiju aicinu ievērojami vairāk uzmanības pievērst bijušajam Dailes teātrim un Latvijas Radio 1, nevis nevainīgajam Veidenbaumam.