Zemāk lasāmie teksti obligāti lasāmi vai pārpublicējami tikai komplektā ar zem mana ievadkomentāra lasāmo Jāņa Rožkalna vēstuli “Trauksmes zvans” !!! (Par žurnāla “Mans Mazais” š.g. decembra numura publikāciju)
Ievadkomentārs
Kopš padomju laikiem man derdzas jebkura ideoloģija. Kā internacionālā, tā nacionālā. Kā impēriskā, tā viensētas. Man labāk saprotams jēdziens “patriots”, jo tas balstās atziņā par tēvu. Gan to, kas uz zemes, gan to, kas debesīs. Un Latvija ir mana tēvu zeme.
Man mana ticība ir patiesības, mīlestības, drosmes un pareizās orientācijas atslēga jebkuru tieksmju un norišu izpratnei. Arī to, par ko mūs visus brīdina bijušais disidents Jānis Rožkalns, kas par savu pārliecību un ticību, atšķirībā no “Mozaīkas” ideologiem, nav sabijis emigrācijas Leiputrijā vien, bet vispirms Gulagā.
Man derdzas arī tās ideoloģijas, kuras taisa no reliģijām. Neizplūdīšu, jo šai gadījumā tāds nav mērķis. Taču fakts ir arī tas, ka bez ideoloģijas jeb, precīzāk, sabiedriski akceptēta morālā kompromisa, mums šai pasaulē, kurā, Elsberga vārdiem sakot, “kretīni dejo”, neiztikt.
Šobrīd pasauli dullina tā dēvētā ekonomiskā krīze. Bulšits, protams. Krīzes ģeneratoriem viss labāk zināms, tikai viņi mums, lohiem, par to līdz galam nekad nepastāstīs. Kronis bija pēdējos valsts svētkos mūsu brūkošajai Latvijai uzdāvinātā Parex banka. Jau pirmajos godmaņlaikos valsts tika uzdāvināta komjauniešiem. Nu, otrajos… laikam jau skautiem (:
Tas, kā te visiem iet, politiķiem ir dziļi pie Iļjiča spuldzītes, kas joprojām spoža sarkano strēlnieku ideju pēctečos. Arī tajos, kas sakās esam liberāli, labēji vai kapitālisti. Ja viņi ir par varu un par sevi pie šīs varas grožiem, viņi automātiski ir pret tautu. Tā sanācis. Tādi laiki. Tādi noteikumi. Var nenožēlot un pat neargumentēt visus savus iepriekšējos melus, nepildītos solījumus, apzināti veidotās valsts un tautas iegāšanas kampaņas, taču mierīgi no jauna sākt smaidīt no gaidāmo vēlēšanu stendiem. Nav vērts šos manipulatorus pat pagodināt, saucot vārdā. Viss sen ir pateikts, taču jēgas tam nav bijis nekādas.
Rietumu kultūra mirst. Arī Latvija kā tās loceklis ir gangrēnas pārņemta. Tiek saindēts viss. Un savādi, ka tie paši mēdiji, kas it kā kritizē un atmasko varas divkosību, melus, nekrietnības, ar tādu pat dedzību piedalās jebkādas tradicionālās morāles palieku degradēšanā. Tātad, sanāk, ka viss, kas kaut kā ir saistīts ar sistēmu, kas kaut kādā veidā to apkalpo un no tās balstītājiem pārtiek, ir pret šīs valsts ideāliem un mūsu tautas esības jēgu. Ekonomiskā krīze ir tikai morāles līķa pīšļos pārvēršanās procesa secīgais posms. Visu, kas ar mums notiek, paši esam pieļāvuši, par to balsojuši, tam padevušies. Mums nevienam vairs nav, ar ko aizbildināties. Visi termiņi, avansi, laiki ir nokavēti un pārtērēti. Un tās visas ir vienas konkrētas dejojošu kretīnu ideoloģijas sekas, kas joprojām mūsu acu priekšā imitē cilvēcību un taisnību, iecietību un cieņu pret cilvēku. Taču tie visi ir meli, meli, meli.
Ja mēs Latvijā pieļausim Baltijas praidu nākamā gada maijā, savu valsti un tās ideju varam norakstīt neatgriezeniski un absolūti. Es savā sirdī sevi esmu pasludinājis par pirmās brīvvalsts pilsoni, jo šī ir tikai banāla imitācija un nelietīga tās tēla valkāšana.
Tik konkrēti, lai arī plakātiski, formulēties mani pamudināja mana drauga un ticības brāļa šovakar saņemtā vēstule (lasāma zemāk). Sodomīti sāk iekarot arī mūsu bērnu dvēseles, turklāt no zīdaiņu žurnāliem (”Mans Mazais”, 2008.g. dec.). Taču mēs turpinām visā vainot krievus, atcerēties komunistu nodarījumus, nepiedot, baidīt ar Krievijas plaukstošo impēriskumu. Tie visi ir gļēvu ideologu murgi.
Kamēr meklējam savai nācijas idejai kaitīgos elementus, pieredzējām taču, ka pat organizācija “Visu Latvijai” jēgas aptumsuma brīdī bija gatava pret iedomāto varas ļaunumu stāties vienā ierindā ar “Mozaīkas” homoseksuālajiem radikāļiem. Bet Maskavas mērs Lužkovs konkrēti pasludināja, ka jebkāda sodomijas propaganda Maskavā ir aizliegta. Sliktie krievi to spēja, kamēr mēs, labie latvieši, nē.
Valstī nav ekonomiskās krīzes. Tādas nav arī visā pasaulē. Latvijā ir iestājusies morālā bezsamaņa, jo kā savus vecākus, tā savus bērnus nemīloša ļaužu masa, apzināti esam izvēlējušies bojāeju. Ja neprotestējam, tātad, atbalstām.
Ja tā nav, pierādiet man pretējo. Pierādi to man, Raivi Dzintar. Pierādi to man, Jāni Sil. Pierādi to man, mūsu bērnu un mūsu ģimeņu lietu ministr Ainar Baštik. Pierādi to man, baptistu bīskap Pēteri Sproģi. Pierādi to man, kristīgā radio direktor Tāli Tālberg. Pierādi to man, arhibīskap Jāni Vanag. Pierādi to man, kardināl Jāni Pujāt. Pierādi to man, mans metropolīt Aleksandr. Pierādi to man, manas galvaspilsētas galva, Jāni Birk. Pierādi to man, manas valsts prezident Valdi Zatler.
P.S. Totalitārā homoseksuālisma revolucionāri, neprovocējiet mūs. Jūs, galvenie no galvenajiem, visi esat mūsu zemē iebrukuši no savu vecāku izvirtušajām trimdas zemēm. Nekompromitējiet mūsu valsts jau izsenis pret jūsu un jums līdzīgo dīvainībām smalkjūtīgo un iecietīgo attieksmi.
Kaspars Dimiters, 8.decembrī, 2008.gadā
----------------------------------------
Jāņa Rožkalna vēstule “Trauksmes zvans!!!!!!!!!!!”
Sveicināti visi, kam rūp bērnu nākotne un mūsu valsts!
Ja jūs nopirksiet avīžu kioskā žurnālu bērniem un viņu vecākiem: MANS MAZAIS, tad atšķirot 30. lappusi ieraudzīsiet rakstu: “Mans bērns - homoseksuāli orientēts”, autore: Zane Strūberga.
Raksts ir veidots no nekrietniem meliem un demagoģijas, un ar katru nopirkto žurnālu tas nes indi ģimenēs un cilvēku prātos.
Par šo gadījumu nedrīkst klusēt, ir jāceļ liela trauksme rakstot gan šī žurnāla bezatbildīgajai redaktorei ILZEI OLŠTEINAI, gan arī par to būtu jārunā publiski.
Raksta lejas daļā minēts, ka žurnāls kā konsultanti vecākiem iesaka psiholoģi JOLANTU CIHANOVIČU.
Viņa ir viena no Mozaīkas ekstrēmistu ideoloģēm, kura ne tikai presē aģitēja par praidiem, bet arī pati tajos piedalās. (. .) Un lūk, šādi demagogi tiek piedāvāti par palīgiem sabiedrībai un konsultantiem jaunajās ģimenēs.
Šim rakstam vajadzētu uzmodināt arī tos, kuri joprojām domāja, ka tas, ko sorosiešu ideologi centās panākt pēdējos gados nav ņemams nopietni. Savu mērķu labā viņi strādā ik dienu un tie mērķi ir:
1/ sabiedrības prātos palēnām pārdefinēt tādus jēdzienus, kā tikumība, tolerance, dažādība, iecietība pret visu, minoritāte, cilvēktiesības u.c.
2/ universitātēs, mēdijos, skolās ienesot “nāves ideoloģiju” izaudzināt jauno paaudzi, kura jau domās citādāk, nekā mēs. Pat LVU Teoloģijas fakultātē jau stabili dominē pederastijas ideoloģija.
Mēris pļauj plašiem vāliem, vai nebūtu laiks vispirms kristiešiem plašās svinības nomainīt ar cītīgu darbu nesot tautai gaismu?
Novēlot gudrību un labas idejas darbam,
ar cieņu, Jānis Rožkalns
Pielikumā žurnāla “Mans Mazais” vāka un raksta kopijas