Kad Kosovas albāņi, Rietumu atbalsta piesegti, nolaupīja šo Serbijas zemi un pasludināja to par valsti, par tās līderiem ieceļot kriminālas autoritātes, Latvijas prezidents viens no pirmajiem sūtīja turp spārnotus apsveicienus.
Tas nekas, ka Hāgas tribunāla prokurore Karla del Ponte savā grāmatā bija ierakstījusi liecību par Kosovas premjera iepriekšējām noziedzīgajām darbībām serbu vīriešu nogalināšanā un viņu iekšējo orgānu jeb transplantu eksportēšanā uz Rietumu klīnikām. Mūsu traumatologam acīmredzot šāds premjers šķita kā kolēģis ķirurgs.
Šobrīd Israēla uz nebēdu slaktē palestīniešus. Vairumā sievietes un bērnus (kopā vairāk kā 800). Visa pasaule to zina un protestē. Latvijas valdība nezina neko un drosmīgi gatavojas 13.janvāra umurkumuram. Mūsu valdībai ir vienalga, ko neaizskaramie un allaž nemaldīgie Israēlas militāristi dara. Ja tie palestīniešu sievietes, večukus un bērnus pielīdzina slimiem klaiņojošiem suņiem, kas masveidā jāizšauj, mūsu parlamentā visi vienbalsīgi klusē. Jo no visiem piekrišanas veidiem klusēšana ir vienīgā, kas ir no zelta. Un dārgmetālus tai pusē prot novērtēt.
Uzskatu par negodu kalpot tādai Latvijas varai, kas vienaldzīga un ciniska bija kā pret Irākas mierīgo iedzīvotāju izslepkavošanu, tā arī pret palestīniešu “mēreno” genocīdu.
Neesmu arī dzirdējis, ka jaunās slotgalvas no “štokija pupabrikantu” klana kaut kādas tik tālas un mūs neskarošas lietas satrauktu. Džeki mierīgi gatavojas saviem kārtējiem “bla bla” svētkiem jau reiz ar tādiem apgānītajā Doma laukumā. To, kā pārliecināsimies atkal, iecienījušas ne tikai Latvijas prostitūtas sievietes, bet arī prostitūtas politiķi.