Jo vairāk ir ļaunā, jo nozīmīgāk ir likt dzimt skaistajam
Režisora Andreja Tarkovska daiļrade bija avots, kas padomju laikos daudziem bija kā sinonīms vārdiem “ticība”, “garīgums”, pat “baznīca”. Cilvēkpielūgsmes sarkankarogotā “reliģija” par vienīgajām pieļaujamajām “ikonām” oficiāli uzskatīja mums zināmos revolūcijas vadoņu tēlus, politbiroja līderus un locekļus, darba pirmrindniekus, kosmonautus u.tml.
Tātad, tikai cilvēkus. A.Tarkovska filmas ar pārcilvēcību nogurdināto padomju cilvēku acu priekšā bija kā atdzīvojušās baznīcas ikonas. Tās reizē attēloja metafizisko cilvēciskumu un ar to cieši saistīto dievišķumu. Kad A.Tarkovskis jau bija dzīves un slimības upurēts, mainījās laiki un likās - nu vairs nebūs tā, kā bija toreiz, nu varēs būt tā, kā to savās filmās mums novēlēja A.Tarkovskis. Taču sanāca pavisam citādāk. Paldies Dievam, Baznīcas ir kļuvušas pieejamas, par ticību mūsu valstī pagaidām nevajā (lai gan Eiropas kaimiņvalstīs jau vajā), bet vai režisora filmas tēlos mums novēlētā garīguma kļuvis vairāk? Zemāk lasāmo A.Tarkovska citātu 90-tajos izgriezām no kāda “Literatūras un Mākslas” numura. Viņa formulētais atgādināja par mākslas radīšanas pamatiem. Viņa sacītajam ir salīdzinoši kanonisks raksturs, jo ceļš, pa kādu māksla aizgājusi sekulārajā pasaulē, ir daudz vairāk “staļinisks”, nekā pašos sūrākajos Staļina laikos, kas spēja izauklēt kā ticības, tā radošās dzīves mocekļus un patiesības lieciniekus.
* * *
Jo vairāk ir ļaunā, jo nozīmīgāk ir likt dzimt skaistajam. Neapšaubāmi - tas ir daudz grūtāk, bet arī daudz nepieciešamāk (..). Tikpat ilgi, cik ilgi eksistēs cilvēks, pastāvēs arī instinktīva nepieciešamība radīt. Tikpat ilgi, cik ilgi cilvēks sevi apzināsies par cilvēku, viņš mēģinās kaut ko radīt. Tieši tādējādi izpaužas cilvēka un viņa Radītāja saites.
Kas gan tāds mākslas radīšanas process ir? Atbilde uz šiem jautājumiem slēpjas formulā - “māksla ir lūgšana“. Tas izsaka visu. Cilvēks, izmantojot mākslas palīdzību, izsaka savas cerības. Viss, kas neizsaka šo cerību, viss, kas nav fundamentāli garīgs, nav ar mākslu nekā saistīts. Labākajā gadījumā tā būs spīdoša intelektuāla analīze.
Pikaso gleznoja pasauli savas analīzes, savas intelektuālās konstrukcijas vārdā, un, neraugoties uz viņa vārda prestižu, man ir jāapliecina, ka es nedomāju, ka viņš jebkad būtu sasniedzis mākslu.
Andrejs Tarkovskis (1932 - 1986)
