Radio "bla bla" vietā - Radio Blago

Pirms neilga laika kāds tuvs garīdznieks atsūtīja saiti uz krievu portālu Radio Blago [http://radioblago.ru/].

Pavirši izskrēju cauri sadaļām, novērtēju slāviski asprātīgo dizainu un izmantotās flesh-script (ja izsakos pareizi) fīčas. Lapā ir pareizticīgam lajam nepieciešamais minimums, sākot ar lūgšanām un beidzot ar teoloģiskāka rakstura tekstiem. Taču centrālā dzīvā lieta ir šī saita radio. Sīkāk neizplūdīšu, tikai padalīšos ar šī vakara negaidīto pārdzīvojumu.

Atpūzdamies no kāda radoša rakstu darba, ieklikšķināju Radio Blago tiešraidi un atslīgu zvilnī. Sākās raidījums “Сказка за сказкой” (Pasaka pēc pasakas). Kāda sieviete neparasti labsirdīgā un no daiļlasītāju vīrusa brīvā balsī lasīja trīs stāstus par trim 19.g.s. sievietēm (divām anglietēm, vienu francūzieti), kuras bijušas pamatlicējas trim dažādām misijām. Pirmā - karalauka māsu kopienai, kas darbojās aktīvas karadarbības zonās, kopjot un ārstējot ievainotos. Otrā - aklu ļaužu kopienai, kur par kalpojošām māsām iemanījās kļūt arī aklas sievas, pat apmācot citas aklās adīšanā. Trešā - lepras slimnieku kopienai Jakutijas apgabalā. Pirmā un trešā bija dižciltīgas, otrā - no vienkāršu ļaužu vidus. Taču visu māsu misijas pamatā bija jau agrā jaunībā sajustais aicinājums pašaizliedzīgi kalpot.

Gan lasīšanas veids, gan paši stāsti, gan izvēlētais muzikālais fons - tas viss kopā pamodināja manī gandrīz 50 gadus senas sajūtas, kad vecmamma vai mamma lasīja man priekšā pasakas. Tas bija laiks, kad es vēl neko sliktu par pasauli un dzīvi nezināju, kad vēl biju bērns, kuru mīlēja un kurš mīlēja, nespēdams iedomāties, ka klausīties dzīvē kā pasakā nemaz tik ilgi nesanāks. Aizmirsās drudžainā FM hītu kanalizēšana, nemitīgo krīžu diskusiju blabladromi un paša traumu vēsture. Pēkšņi biju nonācis atmosfērā, kas sirdij signalizēja par naivu vienkāršību, tīrību un laikiem, kad pasaulē vēl dzīvoja garīgi tik patiesi dižciltīgi ļaudis. Pat uzrakstīt, kā lasāms, par to spēju tikai neveikli.

Tāpēc labāk nolēmu ievietot sava bloga [http://blogs.krustaskola.lv/] saidbārā pagaidām vienīgo dzīvo banerīti, kas tos, kam šis rādžiņš interesēs, turp arī novedīs. Ik nakti, piemēram, vairākas stundas tiek lasīti Psalmi. Nu, neparasti taču. Tu vari slīgt miegā, fonā atstādams balsi, kas lasa gadu tūkstošiem senas lūgšanas, un aizmigt kā laimīgs Dieva bērns.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais