Pirms neilga laika kāds tuvs garīdznieks atsūtīja saiti uz krievu portālu Radio Blago [http://radioblago.ru/].
Pavirši izskrēju cauri sadaļām, novērtēju slāviski asprātīgo dizainu un izmantotās flesh-script (ja izsakos pareizi) fīčas. Lapā ir pareizticīgam lajam nepieciešamais minimums, sākot ar lūgšanām un beidzot ar teoloģiskāka rakstura tekstiem. Taču centrālā dzīvā lieta ir šī saita radio. Sīkāk neizplūdīšu, tikai padalīšos ar šī vakara negaidīto pārdzīvojumu.
Atpūzdamies no kāda radoša rakstu darba, ieklikšķināju Radio Blago tiešraidi un atslīgu zvilnī. Sākās raidījums “Сказка за сказкой” (Pasaka pēc pasakas). Kāda sieviete neparasti labsirdīgā un no daiļlasītāju vīrusa brīvā balsī lasīja trīs stāstus par trim 19.g.s. sievietēm (divām anglietēm, vienu francūzieti), kuras bijušas pamatlicējas trim dažādām misijām. Pirmā - karalauka māsu kopienai, kas darbojās aktīvas karadarbības zonās, kopjot un ārstējot ievainotos. Otrā - aklu ļaužu kopienai, kur par kalpojošām māsām iemanījās kļūt arī aklas sievas, pat apmācot citas aklās adīšanā. Trešā - lepras slimnieku kopienai Jakutijas apgabalā. Pirmā un trešā bija dižciltīgas, otrā - no vienkāršu ļaužu vidus. Taču visu māsu misijas pamatā bija jau agrā jaunībā sajustais aicinājums pašaizliedzīgi kalpot.
Gan lasīšanas veids, gan paši stāsti, gan izvēlētais muzikālais fons - tas viss kopā pamodināja manī gandrīz 50 gadus senas sajūtas, kad vecmamma vai mamma lasīja man priekšā pasakas. Tas bija laiks, kad es vēl neko sliktu par pasauli un dzīvi nezināju, kad vēl biju bērns, kuru mīlēja un kurš mīlēja, nespēdams iedomāties, ka klausīties dzīvē kā pasakā nemaz tik ilgi nesanāks. Aizmirsās drudžainā FM hītu kanalizēšana, nemitīgo krīžu diskusiju blabladromi un paša traumu vēsture. Pēkšņi biju nonācis atmosfērā, kas sirdij signalizēja par naivu vienkāršību, tīrību un laikiem, kad pasaulē vēl dzīvoja garīgi tik patiesi dižciltīgi ļaudis. Pat uzrakstīt, kā lasāms, par to spēju tikai neveikli.
Tāpēc labāk nolēmu ievietot sava bloga [http://blogs.krustaskola.lv/] saidbārā pagaidām vienīgo dzīvo banerīti, kas tos, kam šis rādžiņš interesēs, turp arī novedīs. Ik nakti, piemēram, vairākas stundas tiek lasīti Psalmi. Nu, neparasti taču. Tu vari slīgt miegā, fonā atstādams balsi, kas lasa gadu tūkstošiem senas lūgšanas, un aizmigt kā laimīgs Dieva bērns.
