“Dienas” dežūrkokteilis, kompilējot pasaules mēdiju burbuļus, ir garīgs analfabētisms (Liekulis Mels Gibsons, N.Naumanis, Diena, 20.04.2009.). N.Naumanis: “Jau agrāk Gibsona draugu lokā paspruka ziņas par aktiera neiecietīgo raksturu, tieksmi terorizēt ģimeni, kā arī absolūto, taču rūpīgi slēpto neiecietību pret “citādajiem”, sevišķi — ebrejiem un homoseksuālas orientācijas cilvēkiem.” [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmas_personas/liekulis-mels-gibsons]
Kad Mels tuvojās filmas “Kristus Ciešanas” treilera stadijai, farizeju mantinieki, kam nu pieder pasaules lielākie mēdiji, jau tad sāka nelaimīgi burkšķēt, cik liels fiasko draud neapdomīgajam režisoram, kas atļāvies ekranizēt tik “nodrāztu” un “apnikušu” tēmu. Nervozie skeptiķi prognozēja, ka Mels neatgūs pat savas kabatas studijā Icon ieguldītos 28 miljonus. Farizeju mantiniekiem nācās smagi vilties. Par fiasko finanšu jomā skeptiķiem taisnība nebija.
Mels publiski iebilda pret sieviešu priesterību baznīcā un pret homoseksuāļu agresīvo ideoloģiju. Mels atbalstīja Maikla Mūra filmu Fahrenheit 9/11″. Mels savā īpašumā Malibu kalnos par 37 miljoniem uzcēla dievnamu. Mels publiski apliecināja, ka “extra Ecclesiam nulla salus”, proti, ka “ārpus Baznīcas nav pestīšanas”. Mels “Kristus Ciešanu” iznākšanas laikā par savu sievu atļāvās pavēstīt: “Mana sieva ir svētā. Viņa ir daudz labāks cilvēks par mani. Viņa lūdzas, Viņa tic Dievam, viņa pazīst Jēzu…”
Pēc Mela morālās sakāves alka kā politiķi, kas savu politiku un naudu ieguva no 9/11 drupu un līķu kalniem, tā feministes, kuras starp sievieti un vīrieti grib iedabūt vienlīdzības zīmi, kā homoseksuāļi, kas zaudējuši atšķirības izjūtu starp dzimumiem, tā ebreji, kas viņa vēsturiskajā filmā saskatīja vienīgi šauru antisemītismu.
Garīgais analfabētisms, kādu Mela Gibsona krīzes apskatnieki demonstrē gan pasaulē, gan pie mums, liecina, ka arī kļuvuši par atriebības scenārija atbalstītājiem. Melu nospārda par viņa mākslā pausto tradicionālo morālo stāju, patriotismu un ticību. Atriebības mērķis ir iznīcināt viņa ģimeni, kas ir katra ticīga vīra mazā baznīca, ievainot viņa bērnus un sakropļot visu dvēseles.
Šobrīd visaizrautīgāk viņu plosa tieši viņa apbižotie jeb “sit krustā” saucēju atbalsotāji. Tas, ka Melu piemeklējis šis ģimenes ārdīšanas uzbrukums, pēc garīgās atziņas mērauklām bija neizbēgami. Jau kopš Baznīcas pirmviedo laikiem skan atziņa: ja esi izdarījis ko Dievam tīkamu, gaidi ļaunā uzbrukumus. Plikpaurainais bezdzimuma ķēms, kas filmā iemiesoja šo ļauno un sekoja katram Kristus solim, pametis ekrāna četrus kaktus, no tēlainas metaforas pārvērtās reālā Mela Gibsona vajātājā.
Scenāriji ir ne tikai režisoram un Dievam, bet arī velnam. Mels Gibsons, kas profesionāli bija radis strādāt ar saviem scenārijiem, šoreiz nerēķinājās ar daudz smalkāku scenāriju audēju - ļauno, ko Raksti dēvē par “slepkavu un melu tēvu”.
Nu drošsirdim Melam palīgos vajadzīgs pats Kristus, par Kura Ciešanām viņš tik drosmīgi liecinājis.
Mums, kristiešiem, tas nozīmē - lūgties par viņu.
