Šodien ir Kārļa Ulmaņa apvērsuma 75.gadadiena. Lai kā tiek traktēts viņa autoritārais režīms, tā bija Latviju mīlošas personības uzvara.
Tā dēvētā “demokrātija” kopš Atmodas pierādījusi, ka nekādā mērā nav saistīta nedz ar tās Latvijas ideju, par ko cīnījās Ulmanis, vēl būdams daudzpartiju sistēmas viens no ievērojamākajiem līderiem, nedz arī ar ideju, kuru viņš iemiesoja savā jasmīnu apvērsumā. Visas personības, kas kaut nedaudz mēģinājušas izcelties uz mūsu koruptās un kleptokrātiskās valsts sistēmas valdošo pelēcību fona, tikušas degradētas, neitralizētas vai salauztas.
Pēc ilgstošām domstarpībām apvienošanās darbu kopīgi sākuši vairāki Latvijas nacoionālpatriotu spēki. Viens no spilgtākajiem un neparastākajiem šīs kustības iedvesmotājiem ir ogrēnietis Egils Helmanis. Vīrs ar ilggadīgu tuvcīņas trenera pieredzi. Latvijas nacionālistu vidū viņš šo mākslu pacēlis visaugstākajā līmenī. Egila vadītos treniņus apmeklē arī mans dēls Jēkabs (24). Ne par vienu nodarbību nav jāmaksā. Arī citas sekcijas, kas kā šīs skolas filiāles darbojas patstāvīgi, darbojas bez maksas.
Egils piedalījies arī latviešu karavīru atdusas vietu kopšanas un šo varoņu piemiņas pagodināšanas iniciatīvu aktualizēšanā. Vakar Ogrē viņš tika arestēts, jo ir uzdrošinājies kandidēt Ogres domes vēlēšanās, turklāt no vecajiem bukiem tik bīstamā “Visu Latvijai” saraksta. Jau iepriekš viņu draudīgi brīdinājuši, konkurenti savu glupo soli īstenoja un Egils nonāca aizturēšanas cietumā. Ja līdz šim viņš bija lāga karavīrs, kas vienkārši gribēja balotēties vēlēšanās, tad pēc šī farsa viņa autoritāte pieaugs desmitkārtīgi. Pie aizturēšanas savējo puiši viņu sagaidīs ar ovācijām un ziediem.
Nacionālistu nākšana pie varas mūsu valstī šobrīd ir vienīgā apvērsuma vērtā alternatīva, ko, protams, savu alkatīgo instinktu brīdināti, jūt visi šo jauno un kareivīgo politiķu ambīciju pārbiedētie. Un Egils galīgi nav runu manipulāciju meistars. Viņa ieroči ir garīgais un fiziskais pārliecības spēks. Līdzīgs tas ir arī viņa pārstāvēto nacionālo spēku pārējiem līderiem, kas, Egila vadīti, regulāri tiekas tuvcīņas mākslas treniņos Ogrē, Rīgā, Jelgavā, Liepājā un citur.
Egila Helmaņa arests Ulmaņa apvērsuma atceres dienas priekšvakarā ir tikai viena zīmīga lieta, kas saistīta ar valsts vārdu nelietīgi valkājošo iekšlietu sistēmu. Otra, vēl zīmīgāka lieta, kas šīs valsts bojātos “iekšējos orgānus” raksturo vēl spilgtāk, ir fakts, ka, neskatoties ne uz kādiem tautas vairākuma pārstāvju iebildumiem un pat katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata drosmīgo klātbūtni, tiesa atcēla Rīgas Domes sodomītu “uzvaras gājiena” aizliegumu.
Kā lai dēvēju valsti, kuras tiesu vara nu jau ne pirmo reizi pieņem tās pilsoņu pārliecību apkaunojošus lēmumus? Toreiz 1934.gadā Ulmaņa apvērsums vismaz uz 6 gadiem atbrīvoja tautu no politiķu manipulācijām. Šodien pēc 75 gadiem ideoloģisko manipulāciju agresīvi perversākais spārns - sodomīti svin sava kārtējā apvērsuma izdošanos, padarot Latviju par vienu no Sodomas provincēm. Neatskan nedz prezidenta balss, nedz premjera balss. No valsts vareno puses nav neviena, kam būtu drosme nostāties pret šīs mums uzurpētās seksuālās pataloģijas propagandu. Arī izglītības sistēmas līderi turpina klusēt, un nu jau rādās pavisam pelnīti, ka tādas mēmas un par saviem bērniem pacīnīties nespējīgas izglītības iestādes vairumā tiks slēgtas un to skolotāji no sava neauglīgā darba padzīti.
To latviešu ideālus, kurus varmācīgi izveda uz lēģeriem, izsūtījuma vietām, kuriem nācās ēst pat pūču izēstu peļu ādiņas vai iesalt Ziemeļu ledos, viss izciestais tikai šķīstīja un nostiprināja. Viņu bērni un mazbērni šodien ir tie, kas turpina savas nacionālās valsts idejas sargāšanu un kopšanu.
Savukārt, tie latvieši, kas nonāca rietumu pasaules brīvajā vaļā, kas izēstas peles neēda un ledos neiesala, ar savu bērnu un mazbērnu rokām šodien Latvijai pasniedz pavisam citu “ideālu dāvanu” - Baltijas Praidu 2009. Viņu vēl rietumu trimdā dzīvie vecāki un vecvecāki klusē, tātad, piekrīt.
Latvija, kurā dzīvojam, nav 1918.gadā dibinātās mantiniece. Mantojums sevī ietver arī mantotus ideālus. Sodomija nav šo ideālu sarakstā. Šo ideālu garam naidīgs ir arī patoloģiskais liberālisms, kas morāli sponsorē korupciju, bet apkaro ikvienu ētiski fundamentālāku pārliecību.
Ja kāds vēl šodien mēģina iepīkstēties, ka Ulmaņa kults bija fašistisks vai citādi brīvai sabiedrībai kaitīgs, varu tikai pasmīnēt. Latvijas sabiedrībai naidīgs ir rietumu sodomītu “maigais” fašisms, kas Rietumeiropu jau pārvērtis tradicionālo vērtību koncentrācijas nometnēs un par tādu grib pārvērst arī Latviju.
Es esmu PRET šādi tālāk degradētu Latviju. Es esmu PAR Latviju mīlošu personību nākšanu pie varas. Valstī, kuras varas turētāju vidū autoritāšu nav un kurā potenciālas autoritātes ciniski arestē, vismaz politisko spēku maiņas līmenī apvērsumam ir jānotiek.
Sistēma, kurā, neskatoties ne uz izglītības, ne patriotisma, ne tradīciju, ne iekšējās ekonomikas problēmām, aktuālākais un sabiedrību sanaidojošākais ik gadus var kļūt jautājums par sodomītu gājiena atļaušanu vai aizliegšanu, ir zaudējusi normālas valsts pazīmes.
Tāda valsts nav vajadzīga nevienam šīs zemes pilsonim vai nepilsonim. Tāda valsts ir vajadzīga tikai tādiem bezpersoniskiem tipiem, par kuru simbolu šobrīd kļuvuši pret Egilu Helmani safabricētās lietas menedžeri un sodomītu lobija atkarīgais Latvijas tiesu varas veterānu melnais tirgus.
Ja Kārlis mājās nenāks… Egilu Helmani par prezidentu!
Kaspars Dimiters
15.maijs, 2009.gads
Kārļa Ulmaņa apvērsuma 75.gadadienā
(dažas stundas pēc noziedzīgā tiesas lēmuma par labu sodomītiem)
