Laikā, kad konkrētu mēdiju mērķtiecīgi sabojātās reputācijas dēļ nevaru savākt nepieciešamos līdzekļus, lai uzceltu pieminekli savai mātei, radoši nolēmu to uzcelt Latvijas ievērojamākajam prezidentam Kārlim Ulmanim. Iedvesmojis Zigmaru Liepiņu, nu kopā ar viņu rakstu mūziklu “Vadonis - Kārlis Ulmanis”.
Šajā sakarā 22.maijā mani intervēja laikraksta “Diena” žurnāliste-praktikante Dita Okmane. Atbildēju vaļsirdīgi, neko nenojauzdams par jau sagatavoto provokāciju. Tikko “Dienā” parādījās manas atbildes mūzikla sakarā, sadaļā “Tautas balss” uznira vairākas nedēļas veca manas mātes kapa vietas fotogrāfija ar pievienotu tekstu: “Lai Kaspars Dimiters vispirms ar godu, cieņu un mīlestību apkopj savas mātes aktrises Vijas Artmanes kapavietu un tad “ķeras klāt” Kārlim Ulmanim! Apbrīnoju cilvēkus, kas ir gatavi ar viņu strādāt kopā!” (http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaju_galerijas/aktuals_skats/kaspara-dimitera-mate).
Tai pašā vakarā savā blogā uzrakstīju atbildes viedokli par šo apmelojošo “tautas balsi” (http://blogs.krustaskola.lv/2009/05/23/laikraksta-dienas-ziloni-brada-vijas-artmanes-pislus/), saiti uz šo tekstu nosūtot arī “Dienai”. Laikraksta reakcija bija atturīga - tika nopublicēta viena sakoptā mammas kapiņa fotogrāfija un īss fragments no mana teksta: “Jā, savai mātei marmora memoriālu vēl neesmu uzcēlis, taču esmu izveidojis pagaidu piemiņas vietiņu no 70 gadus izturēta kokmateriāla. (..) Manas mammas kapiņi ir skaisti” (http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/kaspars-dimiters-atbild-par-mates-kapu). Viss. “Diena”, nokārtojusies kapsētā un viegli pavēdinājusi, laikam domā, ka viss tā mierīgi arī izgaisa.
Vakar (24.05.2009) man zvana no laikraksta “Telegraf” redakcijas un vaicā par “Dienas” publikāciju. Atkal neko nenojauzdams, vaļsirdīgi padalos, tikai pašās sarunas beigās uzzinot, ka “Dienas” netīrā “tautas balss”, ilustrēta ar to pašu neobjektīvo un veco fotogrāfiju, “Telegraf” tīmekļa versijā jau skan krieviski: “На портале diena.lv, в рубрике «Фото читателей», появилась фотография могилы Вии Артмане. Состояние могилы ужаснейшее — покосившийся крестик с табличкой, ни скамейки, ни ограждения.[..] На памятник актрисе собирала деньги вся страна, но его как не было, так и нет. Тем не менее после 5 мая — даты, когда были сделаны опубликованные Diena снимки, — установлены скамейки и деревянное надгробие” (http://telegraf.lv/news/kuda-delisy-denygi-na-pamyatnik-vie-artmane).
Nekavējoties noreaģēju un aizrakstīju paskarbu vēstuli “Telegraf” redaktoram. “Tautas balss” fotogrāfija mirklī tika nomainīta ar patieso kapiņa stāvokli atspoguļojošo, kas tur stāv arī šobrīd. Bilde tika nomainīta, kamēr tekstu atsaukt neizdevās, jo tas jau bija izlidojis arī ārpus Latvijas robežām. Tā pie “Dienas” apkaunojošās dezinformācijas klāt nāca “Telegraf” dezinformācija - par to, ka “piemineklim nauda vākta visā valstī“, un par to, ka “pēc 5.maija - datuma, kad tika fotografētas “Dienā” publicētās fotogrāfijas, kapos uzstādīti soliņi un koka apmale“.
“Visā valstī vāktā nauda” ir Ls 18, kas ieskaitīta Vijas Artmanes piemiņas fondā. Kāpēc tik vien? Lielā mērā pateicoties tieši “Dienai”, kas, pēc tam, kad pasludināju, ka fondu savas mātes piemiņai esmu nodibinājis pats, ar mērķi jau pamatos sašķobīt tā reputāciju, publicēja Lailas Pakalniņas viedokli, ka “cerībā uz to, ka tauta būs spējīga arī materiāli apliecināt savu mīlestību nesen mirušajai aktrisei, cilvēki patlaban tiek aicināti ziedot avantūrai” (http://www.diena.lv/lat/politics/dienas_komentari/lenins-iedvesmo).
Arī uzstādītais koka pagaidu aprīkojums kapos netika darināts, pateicoties 5.maijā izdarītajam un tikai 22.maijā “Dienas” publicētajam momentuzņēmumam, kas patiesībā neko negatīvu neatspoguļo - tikai faktu, ka, lai rudenī apglabātās aktrises kapa vietā varētu uzstādīt kādus atbilstošus priekšmetus, smiltīm vispirms ir jānosēžas. Tas nozīmē, ka pēc skuju noņemšanas nekādus citus darbus, kā lapu nogrābšanu un visvienkāršāko apkopšanu, pie šādiem apbedījumiem neveic. Tas arī bija izdarīts.
Atšķirībā no “Dienas”, laikraksts “Telegraf” nekavējoties nosūtīja uz Pokrova kapiem savu fotogrāfu un pilnībā publicēja manu kritisko tekstu “Сын Вии Артмане опровергает diena.lv” (http://telegraf.lv/news/syn-vii-artmane-oprovergaet-diena-lv, kā arī publicēja 4 foto galeriju “На этом месте будет памятник Вии Елисавете Артмане” (http://telegraf.lv/news/na-etom-meste-budet-pamyatnik-vii-elisavete-artmane). Taču, vienalga, “Dienas” publiskais apkaunojums visai mūsu dzimtai nu jau arī krievu valodā izskanējis tālu Krievijas ārēs.
Man apnicis būt lepnam ar to, ka 52 gadu vecumā esmu vienīgais LV pilsonis, kuram jau 35 gadus nākas dzirdēt un pēdējos 15 gadus pie katra tīmekļa teksta nu arī lasīt, ka esmu “izvarojis” vai “izvarojis grupā”, un ka par “izvarošanu” esmu “sēdējis Cēsu kolonijā” vai “Jelgavas cietumā”, no kurienes esmu izkļuvis, tikai “pateicoties Artmanei”. Ja kaut viens “pamatoti informētais” tenkotājs būtu ieskatījies iekšlietu arhīvā, tas viegli konstatētu, ka ne reizi neesmu pat tiesāts.
Bet tas būtu nieks, jo tas ir tikai par mani un es pie tā jau esmu pieradis. Man to jāpacieš arī tāpēc, ka mamma apmelojumus spiesta saņemt pat pēc savas nāves. Anda Burtniece, šķirstot ievērojamāko LV sievu grāmatu, par manu māti izsakās šādi: “[..] Vija Artmane, ļoti laba, populāra, jo bieži filmējusies, aktrise un tikpat dedzīga padomju ideoloģijas atbalstītāja. Lielā aktrise ne tikai diriģēja teātra darbu, bet arī ar CK palīdzību ietekmēja presi. Par laimi, toreiz bija arī godīgi un drosmīgi cilvēki, piemēram, Džemma Skulme kura aizstāvēja avīzes Literatūra un Māksla darbību”. Ar tādiem piemēriem Pakalniņas un Burtnieces iedvesmotie komentētāji manas mātes un visas mūsu dzimtas virzienā paustajos “faktos”, protams, atļaujas būt vēl daudz nežēlīgāki.
Bet atgriezīsimies pie vēl nenobeigtajiem. Pēdējā laikā vairāk un vairāk mani darījuši uzmanīgu neiecietīgie un naida runu apliecinošie izteicieni par manu sievu Līgu. Viens piemērs. Raksta autore Ieva Nora Fīrere rakstā “Nākamais - pēc trim gadiem”, rakstīdama par Baltijas Praidu 2009, izsakās: “Ārvalstu fotogrāfiem pozēja reliģiskās fanātiķes slavu iemantojusī Līga Dimitere”. Ja oficiālās fasādes zonā “reliģskā fanātiķe”, tad komentāru zonā jau “ragana”, “putnubiedēklis”, “dullā vecene”. Bet arī tas, protams, līdz zināmam brīdim ir pat jautri, ja, piemēram, manas sievas “dullumam” vai “fanātismam” pretī nostata “nedullos” un “nefanātiskos” biedrības “Mozaīka” geju, lesbiešu un transpersonu paraugpilsoņus. Manuprāt, daudz agresīvāku fanātismu apzīmē tieši varavīksnes karogs, nevis krusts. Un kāpēc “dulla” ir mana “vecene”, bet “vecis” Kuļiks - ģeniāls mākslinieks-performators?
Taču bez jokiem ir tā, ka “Diena” savā “Tautas balss” publicētajā viedoklī “Nevis pieminekli Artmanei, bet aktieru aleju” manu sievu novērtēja šādi: “Artmanes dēla sievas domas es nerespektēju, jo viņa (atvainojos) kā pēdīgā c… praida laikā apmētāja ar sūdiem ne tikai gejus, bet arī tuvumā nejauši gadījušos cilvēkus, piemēram, ekskursanti no Igaunijas”. LR pilsone Līga Dimitere ar “Dienas” starpniecību tika apvainota noziegumā, kurā viņa nav piedalījusies, turklāt vēl ar mājienu, ka viņa ir “cūka”.
Katrā “Dienas” lapā zem katra komentāriem paredzētā lodziņa rēgojas šāds teksts: “Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida“. “Tautas balsī” publicēties kārajiem veltīts šāds teksts: “Portālā www.diena.lv ir aizliegts ievietot: 2.2. informāciju, kura aizskar personas godu un cieņu.” Šie teksti laikam domāti kā joki.
Krimināllikuma 156.pants vēstī, ka “par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām“, bet 157.pants, ka “par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām“, savukārt 158.pants, ka “par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām“.
“Dienas” publicētais viedoklis, ka mana sieva “kā pēdīgā c… praida laikā apmētāja ar sūdiem ne tikai gejus, bet arī tuvumā nejauši gadījušos cilvēkus, piemēram, ekskursanti no Igaunijas“, atbilst visiem trim minētajiem pantiem. Tāpat “par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” uzskatāma nepārbaudītā ziņa par nesakopto manas mātes kapa vietu, kas neslavas spārnus plaši savēcinājusi nu jau arī krieviski runājošās pasaules virzienā.
Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta “Diena” vēlos saņemt Ls 1 000 000 (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam.
No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.
Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim.
