Šobrīd mobilo sakaru pakalpojumu publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas pat 10 gadus novecojušas prasības, kas nav adekvātas reālajai tirgus situācijai un kropļo konkurenci. To galvenokārt ietekmē publiskajā sektorā strādājošo nepietiekamās zināšanas par strauji mainīgo telekomunikāciju nozari. Ja vēlamies veidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus publiskajos iepirkumos visiem tirgus dalībniekiem, tas ir steidzami jāmaina.
Es atbalstu sīvu konkurenci valsts un pašvaldību iepirkumos, taču prasībām to tehniskajās specifikācijās ir jābūt loģiskām, atbilstošām aktuālajai situācijai un tās nedrīkst apzināti samazināt kāda tirgus dalībnieka konkurētspēju. Ja pērno gadu laikā telekomunikāciju nozare ir strauji attīstījusies, tad, raugoties uz prasībām, kas tiek iekļautas publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās, šķiet, ka valsts sektors kavējas vismaz 10 gadus senā pagātnē, kad arī viedtālruņu un mobilā interneta attīstība bija vēl tikai “bērnu autiņos”.
Šķetinot 2018. un 2019. gada publiskajos iepirkumos par mobilo sakaru pakalpojumiem ietvertās prasības, vēlos pievērst uzmanību septiņām, kas visspilgtāk ilustrē samilzušās problēmas. Jāuzsver, ka tādēļ arī nepamatotu un pat absurdu tehnisko specifikāciju kritēriju definēšanas dēļ, publiskais sektors neizmanto iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus, iepērkot tik pat kvalitatīvus pakalpojumus, tikai lētāk.
# Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma princips
Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums daudzos publiskajos iepirkumos ir piemērots un saprotams vērtēšanas kritērijs, taču ne telekomunikāciju nozarē. Mūsdienās mobilo sakaru nodrošināšana ir homogēns pakalpojums. Proti, šodien visi tirgus spēlētāji spēj piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus vienlīdz augstā kvalitātē, un atšķirība novērojama tikai tad, ja runa ir par sakaru nodrošināšanu atsevišķos kritiskajos punktos (specifiskās lokācijās). Tāpēc izdevīgākā cena ir daudz adekvātāks vērtēšanas kritērijs.
# Novecojušu regulatora mērījumu izmantošana
Katru gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitāti. Šobrīd ir pieejami 2018. gada mērījumi, kā arī, papildus tam ir iespējams noskaidrot mērījumus par mobilo sakaru kvalitāti vairākās pilsētās un lauku teritorijās 2019. gadā.
Tik dinamiskā nozarē kā telekomunikācijas procesu attīstība, uzlabojumi un daudzas citas pārmaiņas notiek teju katru dienu. Tāpēc šķiet muļķīgi, ka, izsludinot publisko iepirkumu 2019. oktobrī, tehniskajā specifikācijā tiek ietverta atsauce uz SPRK gada pārskatiem jeb mobilo sakaru kvalitātes mērījumiem, kas veikti pirms teju gada vai pat ilgāka laika.
# Klientu apkalpošanas centru skaits
Mūsdienu biznesa pasaulē esam nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki saņem sliktu pakalpojumu, ja vienīgā izeja, lai atrisinātu problēmas, nopirktu kaut ko papildus u.tml., ir došanās uz klientu apkalpošanas salonu.
Apkalpošana klātienē ir morāli novecojusi. Uzņēmēji dara visu, lai padarītu klientu dzīvi ērtāku un viņiem nebūtu jādodas uz salonu, lai, piemēram, apmaksātu rēķinu vai pieslēgtu papildu pakalpojumu. Tāpēc ir pieejamas klientu servisa iespējas telefoniski, izmantojot pašapkalpošanās platformas tiešsaistē un mobilās lietotnes, kā arī biznesa klientu menedžeri dodas pie biznesa klientiem klātienē u.tml. Atklāšu, ka mūsu biznesa klienti ir priecīgi par šādām iespējām, tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ noteikts klientu apkalpošanas centru skaits aizvien parādās iepirkumu tehniskajās specifikācijās kā viena no prasībām. Ja tiek prognozēts, ka nāksies ar zināmu regularitāti klātienē doties uz apkalpošanas centru, tad es drīzāk to traktēju kā zināmu risku tam, vai piegādātais pakalpojums patiešām būs atbilstošs augstākajiem kvalitātes standartiem.
# Sakari nepieciešami visā pasaulē, arī Somālijā
Cik daudzi ierēdņi, piemēram, Latvijas pašvaldībās, darba nolūkos dodas uz tādām valstīm kā Somālija, Pakistāna, Taizeme u.tml.? Manuprāt, tie ir izņēmuma gadījumi, kas pašvaldības neskar. Tomēr publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās dažkārt tiek pieprasīta mobilo sakaru nodrošināšana viesabonēšanā tik daudzās pasaules valstīs, ka pretendentam būtu jāietver arī iepriekš minētās.
# Atzvanīšanas iespēja viesabonēšanā
Nereti publiskajos iepirkumos parādās prasība nodrošināt atzvanīšanas iespējas viesabonēšanā Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs (EEZ), ko šobrīd dara tikai viens tirgus spēlētājs - LMT. Šajā gadījumā vēlos uzsvērt, ka pakalpojums ir arhaisks un tieši tāpēc citi mobilo sakaru operatori, tostarp BITE, to vairs nepiedāvā. Jāteic, ka telekomunikāciju nozare ir gājusi laikam līdzi un šobrīd cena par mobilo sakaru pakalpojumiem EEZ valstīs ir izlīdzināta. Tāpēc šī pakalpojuma nepieciešamība šķiet neizprotama.
# Bāzes staciju skaits un sakari noteiktās frekvencēs
Pēdējos divos gados šī prasība publiskajos iepirkumos ir sastopama visbiežāk. Piemēram, 30 no šogad izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem, kuru summa ir virs 10 000 eiro, 18 gadījumos kā pretendenta kvalifikācijas prasība dalībai iepirkumā tika norādīts mobilo sakaru bāzes staciju skaits. Salīdzinot ar citiem konkurentiem, LMT ir visvairāk bāzes staciju, taču, vēlos akcentēt, ka šis aspekts nenosaka mobilo sakaru kvalitāti. Katra bāzes stacija nodrošina atšķirīgu pārklājumu, vienai tas var būt aptuveni 10 km, citai - 3 km. Tādēļ par tīkla kvalitāti un jaudu, un tātad arī pakalpojumu kvalitāti, pirmkārt, liecina SPRK mobilo sakaru kvalitātes mērījumi Latvijā, kas visiem operatoriem ir ļoti līdzīgi, nevis “torņu” skaits.
Vēl interesantāka ir prasība nodrošināt mobilos sakarus dažādās frekvencēs, arī tādās, kuras cilvēki nemaz neizmanto, jo viņiem nav atbilstošu ierīču. Mobilo sakaru operatori šīs licences frekvencēm var iegādāties, bet tā ir absolūti mākslīga prasību jeb “ķeksīša” izpilde, kurai nav nekāda praktiska pielietojamība, bet skumjākais - tas nav konkurētspējas rādītājs.
# Fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumi vienā iepirkumā
Fiksētie un mobilie sakari ir divi dažādi pakalpojumi, tāpēc neizprotu, kādēļ pēdējā laikā publiskajos iepirkumos par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, parādās abi. To var pielīdzināt vēlmei viena iepirkuma ietvaros nopirkt mobilos sakarus un, piemēram, printeri.
Kopumā, manuprāt, ir steidzami jāmaina divas lietas. Pirmkārt, ir jāizskauž publisko iepirkumu tehnisko specifikāciju “kopēšanas” prakse, kad gadu no gada publiskā sektora iestādes izmanto vienas un tās pašas tehniskās specifikācijas, kvalifikācijas prasību trafaretas. Ir jāsaprot, ka katru gadu telekomunikāciju nozarē notiek straujas izmaiņas un attīstība, tādēļ prasības, kas bija pamatotas pirms gada, šobrīd bieži vien vairs nav aktuālas.
Ko darīt? Šobrīd atzinīgi vērtēju atsevišķu valsts sektora iestāžu rīcību, pirms iepirkuma izsludināšanas organizējot apspriedes ar telekomunikāciju tirgus spēlētājiem, lai noskaidrotu un izprastu aktuālo tirgus situāciju, uzklausītu rekomendācijas. Domāju, ka tas ir labs piemērs arī citām publiskā sektora iestādēm.
Protams, arī tirgus spēlētājiem ir jāizdara “mājasdarbs”, piedāvājot savu redzējumu un priekšlikumus, kas palīdzētu publiskam sektoram profesionāli sagatavot publisko iepirkumu tehniskās specifikācijas un definēt kvalifikācijas prasības. Vienlaikus ceru, ka pārraugošās iestādes, strādājot pie telekomunikāciju nozares sakārtošanas, ņems vērā tirgus spēlētāju ieteikumus un tām izdosies novērst problēmjautājumus, kas skar vienlīdzīgu tirgus spēlētāju konkurenci.
Mobilo sakaru operatora BITE vadītājs Kaspars Buls
