Saeimas vēlēšanās iezīmējās galvenā problēma, ka partijas un deputātu kandidāti var mānīt vēlētājus, solot dot vēlētājiem daudzus labumus. Saņemot deputāta mandātus un izmantojot Vinstona Čērčila rekomendāciju: “Politiķiem jāprot paredzēt, kas notiks rīt, pēc nedēļas, mēneša vai gada. Un vēlāk izskaidrot, kāpēc tas nenotika”, četrus gadus var nosacīti mierīgi dzīvot.
Aktuāla ir ideja par taisnīgas valsts vadības sistēmas izveidi un tās darbības kontroli no darba devēja - vēlētāja - puses. Mēģināšu paskaidrot savu un cilvēku pieprasīto ideju, kas, dabiski, var raisīt iebildumus no konservatīviem juristiem. Tādēļ piedāvāju diskusijas.
Pirmkārt, kā organizēt vēlēšanas? (Variants diskusijām). Vēlētājs atnāk uz vēlēšanām ar saviem identifikācijas dokumentiem. Ierakstot viņu vēlētāju sarakstā, viņš saņem vēlētāja kontu. Tas ir kā vēlētāja bankas konts, tikai ar lielāku aizsardzību, jo veidojas, izmantojot Blockchain jeb kriptovalūtas kontu veidošanas tehnoloģijas.
Tas ļautu balsot ar jebkuru personas identifikācijas dokumentu. Vēlētāja konts ir ar vēlētāja piekļuves kodu savam kontam, bet viņš nevar divreiz balsot vienās vēlēšanās, kā, piemēram, izmantot vienu un to pašu kriptovalūtas vienību dažādiem maksājumiem.
Izvēloties partiju, par ko balsot, vēlētājam ir iespēja papildināt savu vēlētāja kontu ar vēlētāja papildu tiesībām. To ir ērti izdarīt, ja vēlētāja izvēlēto partijas sarakstu, kā to dara daudzās valstīs, ieskenēs vēlēšanu komisijas dokumentos. Savam balsojumam vēlētāju kontā var piekļūt tikai pats vēlētājs ar savu piekļuves kodu, līdzīgi kā kriptovalūtas īpašnieks savam kontam.
Otrkārt, tas ļautu izveidot partijas elektroniskās balsošanas kabinetus (EBK), kuriem man kā šīs partijas vēlētājam būtu piekļuve. Tādu EBK būs nosacīti daudz, vismaz ne mazāk kā Saeimā iekļuvušo partiju skaits.
Visi partijas solījumi tiks automātiski ievadīti EBK mājaslapā, proti, es, kā vēlētājs, skatos uz tiem, par kuriem es balsoju, un par to, kas notiek ar solījumu izpildi. Dabīgi, ja partija, par kuru balsoju, nokļūst Saeimā.
Tad sekoju partijas dalībai savu solījumu izpildē: sastādot un balsojot par ministru kabinetu (MK), analizējot un balsojot par MK Rīcības plānu jeb vidēja termiņa valsts attīstības plānu, par ilgtermiņa plāna pārstrādi vai precizējumu. Vēlētāji redz savu deputātu darbību, kā viņi pilda savus solījumus un kā partija kopumā pilda savus uzdevumus.
Var būt situācija, ka deputāts ir rosinājis likuma grozījumus vai jaunu likumu, bet Saeimas vairākums nav to atbalstījis. Tāda ir realitāte, kas ir parasta lieta opozīcijas deputātiem, bet vēlētāji var izsekot, ka deputāts ir solījis, bet pats nav balsojis par solījuma izpildi. Tas jau prasa skaidrojumu saviem vēlētājiem.
Piedāvāju: ja partija un deputāts nav darījuši to, ko viņi solījuši, tad es kā vēlētājs varu iniciēt savā EBK (vēlētāju kopumā, kas balsoja par šo partiju un konkrēto deputātu) izvērtēt konkrētā deputāta darbu. Es varu būt EBK tikai kā anonīms vēlētājs, bet, kas grib, var būt ar savas personības identifikāciju.
Vēlētāji varētu vienoties veikt savu partiju vērtējumu vismaz reizi gadā - pēc budžeta diskusijām un tā apstiprināšanas Saeimā, jo tas ir galvenais veids, kā partijas rāda saviem vēlētājiem solījumu izpildi. Izpildvarai (MK) pēc tam ir jāpilda budžets, rosinot, ja nepieciešams, likumu grozījumus, lai varētu realizēt Saeimas pieņemto budžetu.
Ja manā EBK vairāk nekā 51% vēlētāju deputāta darbu vērtē negatīvi, tad tas ir juridisks pamats partijai mainīt šo deputātu pret citu, kas ir piedalījies vēlēšanās, bet ir palicis aiz atļautā deputātu skaita.
Ir arī iespēja atņemt visu uzticību partijai, piemēram, ja šīs partijas vēlētāju grupējumu 80% vēlētāju, kas šo partiju ievēlēja, izsaka tai neuzticību.
Tāpat es, kā vēlētājs, redzu visus manas partijas un deputātu tēriņus. Es redzu visas komisijas, kurās mani deputāti piedalās, tāpēc es redzu, cik daudz viņi strādā.
Galvenais ir tas, ka es, kā vēlētājs, kontrolēšu savu ievēlēto deputātu un, ja viņš nedara kaut ko, viņš var zaudēt vēlētāju uzticību. To zinās arī deputātu kandidāti, un, cerams, tas atturēs no nepārdomātiem un populistiskiem solījumiem.
Partijai arī būtu tiešā saikne ar saviem vēlētājiem, kur tā varētu saņemt viņu viedokli, izprast vajadzības un būt viņiem tuvāka. Tas paaugstinātu vēlētāju skaita pieaugumu un aktīvāku dalību valsts pārvaldes sistēmā. Tas ļautu vienkāršāk ieviest tautas tieši vēlēta Valsts prezidenta institūciju.
Jebkurā jēdzienā šāda valsts valdība var kļūt NOUHAO pasaulē.
Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš
