Ierastā kārtība daudzās valstīs un pasaulē kopumā būtiski mainās. Lai loģiski un pamatoti atbildētu uz jautājumu, Kādai ir jābūt valsts aizsardzības sistēmai, vajag ievērot sekojušo secību.
Pirmkārt, veikt draudu, risku un izaicinājumu analīzi.
Otrkārt, balstoties uz šo analīzi, izstrādāt Nacionālo drošības koncepciju (NDK). Militāro vai fiziskās drošības draudu, risku un izaicinājumu analīze ļauj izstrādāt Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas ir daļa no NDK.
Treškārt, NDK un VAK ir konceptuālā bāze atbilstošo likumu izstrādei, pārstrādei vai pilnveidošanai.
Ceturtkārt, likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP) un citus.
Piektkārt, var izvērtēt un uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti šo normatīvo aktu un plānu izpildei. Piemēram, vēl tālajos pēckara gados Hugo Vītols rakstīja: “Vienotu tautu - dalītu varu”, publicēts "Daugavas Vanagos", 1948.g. 18.novembrī. Es sagatavoju rakstu „Valsts pārvaldes reforma - lietu būtība”. Ar rakstiem var iepazīties manā mājas lapā www.kreslins.lv
Svarīgi ir vienoties par vienādu vārdu drošība un aizsardzība izpratni. Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas kontekstā - drošība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro (fiziskās drošības - aizsardzības) un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.
1. Draudi, riski un izaicinājumi
Pasaules kompleksā nākotne. Prognozēt nākotnes notikumus var tikai varbūtības jēdzienos. Parasti valsts vai valstu kopums nosaka stratēģiskos mērķus un tad izvērtē militāro līdzekļu iespēju izmantošanu šo mērķu sasniegšanai.
Pirmkārt, kodolkara iespējamība. Maza, jo neviena valsts reāli nevar sasniegt plānotos mērķus, kas dotu šai valstij vai tās iedzīvotājiem ieguvumu. Krievijas militārajā doktrīnā ir formulēta iespēja, ka KF BS lieto taktiskos kodolieročus pirmie. Tādas iespējas nebija pat PSRS laikos. Tas ir drauds.
Otrkārt, konvencionāls karš - iebrukums NATO valstu teritorijā. Ne vienai valstij, ne valstu kopumam praktiski nav iespēju uzvarēt NATO (ASV) parastajā konvencionālajā karā. Ir cilvēki pašnāvnieki, bet pašnāvniece valsts? Tas ir maz iespējams.
Treškārt, hibrīdkarš. Tas ir reāls scenārijs Baltijas reģionā un Latvijā. Vajag precizēt formulējumu hibrīdkarš. Tāda kara tipisks piemērs - notikumi Austrumu Ukrainā. Tas ir karš informatīvajā laukā ar konvencionālā kara elementiem.
Lai noteiktu draudus, riskus un izaicinājumus, vajag vienoties par jēdzienu fiziskā drošība - aizsardzība vienotu sapratni. Mans piedāvājums, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem: globālā terorisma draudiem; kiberuzbrukumiem; enerģijas resursu drošību; globālajām klimata pārmaiņām (tagad vēl papildus - hibrīda kara draudiem).
2. Valsts aizsardzības koncepcija
Nacionālās drošības likuma (NDL) 11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence
(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku…
Kāda ir valsts aizsardzības politika? NATO valstīs tā ir kolektīvā aizsardzība, kas balstās uz viedās (gudrās) aizsardzības principiem. NATO valstis iedala 2% no IKP valsts aizsardzības budžetā. Tad valsts saskaņo ar NATO savus NBS attīstības mērķus. Tas tiek darīts, lai veidotu viedo (gudro) NATO kolektīvo aizsardzības sistēmu.
Piemēram, Latvijā nespējām kontrolēt savu gaisa telpu. Baltijas valstu (BV) gaisa telpu kontrolē citu NATO valstu iznīcinātāji. Mūsu karavīri labi veic atmīnēšanas darbus jūrā un uz sauszemes un var apmācīt arī citus. Tie jau ir viedas kolektīvās aizsardzības principi. Ar ko tad atšķiras BV aizsardzības politika pirms un pēc iestāšanās NATO (sk. http://www.kreslins.lv/article/lv/br-gen-atv-karlis-kreslins-obligatais-militarais-dienests ).
Uzskatu, ka Lietuvas bijušā komandiera, kas militāro izglītību ieguva un savu sākotnējo militāro karjeru veidoja ASV, viedoklis ir loģiski pamatots. Tas bija pareizi līdz 2014.gada notikumiem Ukrainā, kad praktiski sākās hibrīdkarš. Tas rada nepieciešamību pilnveidot Latvijas aizsardzības politiku. Ja kāds grib mainīt vai pakļaut kādu NATO vai ES valsti, tad tagad tiek izstrādātas jaunas 21.gadsimta metodes.
Izvērtējiet referenduma Brexit iespējamās sekas, ASV prezidenta vēlēšanas kampaņu, kā tiek sašķelta ne tikai ASV, bet lielākā daļa Rietumvalstu sabiedrības, notikumus Melnkalnē, Moldāvā un citur. Sarakstu var papildināt. Tas nav hibrīdkarš, bet plaši tiek izmantotas plašsaziņas līdzekļi, kiberjomas iespējas, terorisma metodes utt.
Uzskatu, ka masu iznīcināšanas līdzekļu - kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču - sarakstu var papildināt ar plašsaziņas līdzekļiem. Vieni ieroči iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda var iznīcināt cilvēkus morāli. Piemēram, kā tas notika Vācijā pirms otrā pasaules kara. Tādu piemēru ir daudz.
Hibrīdapdraudējuma samazināšana. Neaizmirsīsim katram cilvēkam svarīgus vārdus: ticība vai uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība. Mēs bieži izmantojām scenārijus ar „zaļajiem cilvēciņiem”, kad plānojām, domājām par Latvijas fiziskās drošības jautājumiem. Domāju, ka tādās valstīs kā Somija vai Šveice „zaļo cilvēciņu” variants nav iespējams. Latvijai šajā jomā ir daudz darāmā.
Kas jādara aizsardzības jomā? Pirmkārt, vajag iedalīt vismaz 2% no IKP valsts aizsardzībai. Pamatoti plānot aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un attīstību. Prioritāte ir pieņemto NATO attīstības mērķu (FG) izpilde, kā arī jāpiedalās NATO plānotās mācībās un starptautiskajās operācijās.
Vienlaikus nevar aizmirst dažādus iespējamos hibrīdkara attīstības variantus. Viens no piemēriem bija parādīts BBC filmā par Latviju. Aktuāli ir jautājumi par robežas nekontrolētu šķērsošanu. Robežapsardzības spēki var netikt galā ar robežas kontroli.
Pirmskara Latvijā aizsargi ļoti efektīvi sadarbojās ar policiju un patiešām kontrolēja situāciju valstī. Mūsdienu policija nespēj kontrolēt situāciju valstī. Domāju, Zemessardzei vajadzētu vairāk palīdzēt policijai, bet necensties pildīt „neiespējamo misiju” - Sauszemes spēku uzdevumus. Zemessargi, piedaloties misijās, ir profesionāli karavīri.
Stratēģiskajā līmenī NATO un ES ir jāizstrādā sadarbības modelis. Piemēram, ja NATO nākotnē kļūst par ANO spēka struktūru, tad ES varētu veidot savus Bruņotos spēkus (BS), kas līdzīgi ASV varētu savas vienības iedalīt NATO starptautiskajās miera ieviešanas un uzturēšanas operācijās.
Nedrīkst aizmirst NATO Stratēģiskajā konceptā noteikto draudu, risku un izaicinājumu neitralizāciju. 21.gadsimtā kiberlauks kļūst par ļoti atbildīgu, resursietilpīgu „kaujas” lauku. Tas iedalās kibernoziegumos, kiberspiegošanā (militārā un ekonomiskā) un kiberkarā. Kā teica NATO ģenerālsekretārs, beidzamo gadu zaudējumi kiberjomā ir vairāk nekā triljons (miljons miljonu) dolāru.
Kas jādara Latvijai? Vajag pārstrādāt Valsts militāro stratēģiju (VMS). Latvijā šo dokumentu sauc - VAK. Lietuvas komandieris prezentēja savu viedokli pirms notikumiem Austrumu Ukrainā, pirms sākās hibrīdkaŗš. Tādēļ ir aktuāli daudzās NATO valstīs pārskatīt, papildināt savu aizsardzības politiku.
Bieži notikumi attīstās spirālveidīgi. Piemēram, izgudroja radiolokāciju un varēja atklāt lielā attālumā esošos objektus. Tad meklēja un atrada, kā veidot trokšņos radio diapazonā, lai piesegtu savus objektus un apgrūtinātu to atklāšanu ar radiolokatoriem. Tad izstrādāja shēmas, kas bloķēja radio trokšņus. Tad atkal veidoja jaunus trokšņus un jaunas aizsardzības shēmas.
Latvijā bija Aizsardzības spēki (AS) un kara laikā tika paredzēti NBS, kuru sastāvā tika plānots izmantot gan AS, ieskaitot Robežapsardzes spēkus (RAS), gan policiju, gan Drošības spēkus, gan Zemessardzi, kas toreiz nebija Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
Latvijā ir profesionālie bruņotie spēki. Var atgriezties pie nosaukuma Aizsardzības spēki. Iespējamais agresors, kas mēģinās organizēt Ukrainas hibrīdkara scenāriju Latvijā, ļoti nopietni analizēs NATO 5.panta iedarbināšanas procedūras. Dabīgi, ka tiks veidots scenārijs, lai 5.pants netiktu iedarbināts. Šajā sakarā vajadzētu precizēt ZS vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.
Pirmkārt, ZS ir jānoņem AS ierobežojumi. AS izmantošanai pret saviem iedzīvotājiem, kā tas bija Igaunijā, pārvietojot bronzas pieminekli, vai 2009.gada janvāra nekārtības Rīgā, kad NBS, ieskaitot ZS, nevarēja izmantot nekārtību slāpēšanai.
Otrkārt, Latvijai ir pieredze Aizsargu organizācijas izveidē, kuras sastāvā pirms II pasaules kara bija ~40 000 cilvēku un kas veiksmīgi sadarbojās ar policiju un nodrošināja labu kārtību Latvijā. Tās veiksmīgas darbības organizēšanā piedalījās tikai 100 profesionālie karavīri.
Treškārt, 21.gadsimtā ir plaši izplatītas dažādas bruņotas apsardzes struktūras. Ir arī dažādas nevalstiskās rezerves karavīru organizācijas. Kā tiek uzskaitīti un iesaistīti rezerves karavīri valsts aizsardzības sistēmā? Piemēram, ir Latvijas rezerves virsnieku asociācija (LRVA), kas ir atzīta, pieņemta un aktīva dalībniece NATO CIOR1 organizācijā. Mēs pirmie no Austrumeiropas valstīm organizējām NATO CIOR konferenci.
Ceturtkārt, ZS būtu galvenā loma valsts totālās un teritoriālās aizsardzības politikas realizācijai. AS galvenais uzdevums būtu īstenot NATO kolektīvās aizsardzības politiku, kur galvenais ir kvalitāte, bet ne kvantitāte.
NATO kolektīvajai aizsardzībai ir atturoša funkcija un aizsardzība pret valsti pašnāvnieci, kas nolems uzbrukt NATO valstij, bet totālā aizsardzība pret iespējām attīstīt hibrīdkaru Latvijā.
Konceptuāli šie jautājumi ir jāizskata, jāformulē un jāpamato Latvijas jaunajā VMS vai VAK. Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, ir oficiāli apstiprināta militārā zinātne, kā tas ir, piemēram, Somijā un dažas citās valstīs.
3. Normatīvo aktu pilnveidošana
Vajadzēs pārstrādāt Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes likumus, kā arī citus normatīvos aktus, kas atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības politikai noteiks katras spēka struktūras vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.
4. Aizsardzības sistēmas darbības plāni
Latvijai ir jābūt dažādiem plāniem. Likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP) Mobilizācijas plānu un citus. Plāni palīdzēs tālāk minētajos gadījumos.
Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī. Nacionālajā drošības koncepcijā ir vārda drošība skaidrojums. Viss valsts budžets ir drošības budžets, jo drošība skar valsts politiku, ekonomiku, sociālo jomu, un fiziskā drošība ir tikai viena no drošības jomām. Ukraina ir pamācošs piemērs tam, ka, slikti kontrolējot drošības situāciju, valstī rodas daudz un dažādu problēmu.
Tiek kontrolētas naudas plūsmas, slēgtas aizdomīgu darbību vedušās bankas utt. Tas ir solis pareizajā virzienā. Jābūt pēc iespējas pilnīgākai informācijai par nesen iebraukušo cilvēku darbību. Tas ir labi, ka tiek atklātas ieroču, kaut arī vecu, nelikumīgas glabātuves. Jābūt preventīvai informācijai par dažādām cilvēku grupu vai atsevišķu indivīdu nelikumīgam darbībām. Tālāk uzsvars vairāk ir uz fiziskās drošības un aizsardzības jautājumiem.
Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā premjerministrs, ir krīzes pārvaldības vadītājs.
Saeimā ir izskatīts un apstiprināts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Tas paredz izstrādāt valsts, reģionālos un pašvaldību civilās aizsardzības plānus. Līdzīgs dalījums ir krīzes pārvaldības plāniem.
Plāni ir dažādi, un to ir daudz, bet vai Latvijas iedzīvotāji - nodokļu maksātāji - zina par to eksistenci un nozīmi valsts drošības sistēmā, par savu vietu tajos un vai ir trenēti to izpildei?
Atceros komandējumu Zviedrijā, kad tika organizētas lokālās krīzes pārvaldības mācības. Zemnieks zināja, ka viņam vajadzēs pabarot vietējo militāro vienību, smago automašīnu vietējais īpašnieks norīkoja dažas savas mašīnas Krīzes pārvaldības štāba rīcībā utt. Visi zināja, kas un kā jādara. Mēs to zinām? Mēs esam tam trenēti?
Var pieminēt dažādu valstu bēdīgos piemērus, kad valstī sākās dabas vai cilvēku radīta krīze un bieži atsevišķi cilvēki un dažreiz arī valsts nespēja to racionāli pārvarēt. Ne velti NATO organizē tādas mācības, bet vai mēs pilnībā izmantojām dotās iespējas mācīties un trenēties krīžu pārvaldībā?
Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem. Ir zināms teiciens, ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā tur arī būs. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi, tie var ietekmēt, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.
PIEBILDE. Nesen ir pārskatīts NBS ilgtermiņa attīstības plāns. Laba ziņa, bet kur un kas to analizēja?
Es 1999.gadā veidoju NBS Apvienotā štāba Politikas un plānošanas departamentu, kur izstrādājām plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu, kas saturēja DOK-1 (12 gadu ilgtermiņa); DOK-2 (4 gadu, vidēja) un DOK-3 viena gada attīstības plānu sistēmu. Pirmo DOK-1 apstiprinājām MK 2000.11.07., tas bija jāpārskata pēc četriem gadiem, bet tika pārskatīts tikai pēc 12 gadiem. Ilgtermiņa dokumenti parasti ir atklāti.
Jaunais 2012.gada NBS attīstības plāns bija savdabīgs, ar vairāk nekā 70 prioritātēm un nenodrošināts ar resursiem. Tas tika kritizēts, bet tagad jaunais ilgtermiņa plāns ir slepens, un tad jau tā kritika tiks būtiski samazināta. Cik Saeimas deputātiem bija un ir iespēja ar to iepazīties? Tas attiecas uz deputātu pielaižu jautājumu, sk. http://www.kreslins.lv/article/lv/par-pielaidem-lietu-butiba .
Neaizmirsīsim katram cilvēkam trīs galvenos vārdus: ticība vai uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība.
5. Aizsardzības sistēmas optimizācija
Pašlaik aktualizējas jautājums par AM un IeM apvienošanu. Manā grāmatā “Gods kalpot Latvijai” ir izteikti argumenti par un pret (345.lpp.) https://docs.google.com/file/d/0B70PE5KmRl9CTUQ3VlVLb0lkc1k/edit .
Kad ZS kopā ar IeM vienībām organizēs cīņu ar “zaļajiem” cilvēciņiem vai realizēs valsts totālās aizsardzības politiku, tad ir būtiski nelielās valstīs šo darbu veikt vienas ministrijas ietvaros.
Būs daudz risināmo jautājumu. Jā, būs, bet laiks no runāšanas pāriet uz darbību. Par šīm lietām personīgi rakstīju jau 2008./2009. gadā. Tur ir jautājums arī par kopējo izglītības iestādes izveidi visām valsts fiziskās drošības struktūrām.
1) http://www.cior.net/ The Interallied Confederation of Reserve Officers, commonly referred to by its French acronym CIOR, represents the interests of approximately 1 million reservists across 36 participating nations within and beyond NATO, making it the world’s largest military reserve officer organization.
