Tagad daudzi izsaka viedokli, ka pasaule no “sadarbības” modeļa ar Krieviju sāk atgriezties pie aukstā kara laika “atturēšanas” modeļa. Tādēļ drošības un aizsardzības jautājumi ir prioritāri daudzām, un it sevišķi Baltijas, valstīm. Daži jautājumi, manas subjektīvas atbildes un redzējums par šo jautājumu risinājumu.
1. Vai Latvijā ir droši? NĒ, ja drošība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro (fiziskās drošības - aizsardzības) un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.
2. Vai mēs esam aizsargāti? JĀ, ja Latvija sakārtos savu aizsardzības sistēmu, pildīs NATO valsts pienākumus un valsts aizsardzībai veltīs 2% no IKP.
Termins aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem: globālo terorismu, kiberuzbrukumiem, enerģijas resursu drošību un klimata pārmaiņām. Papildus – civilo un militāro konfliktu jauni veidi ar spēcīgu informatīvo atbalstu.
3. Kā sakārtot valsts aizsardzības sistēmu? Sakārtot normatīvos aktus, noteikt NBS uzdevumus un prioritātes, precizēt NBS attīstības plānus.
Secība: veikt drošības draudu, risku un izaicinājumu analīzi. Izstrādāt, izdiskutēt un Saeimā apstiprināt Nacionālo drošības koncepciju (NDK) un tās sadaļu Valsts aizsardzības koncepciju (VAK). Koncepcijā formulē valsts aizsardzības politiku. VAK ir konceptuālā bāze Nacionālo bruņoto spēku likuma pārstrādei. Likums nosaka NBS struktūru un uzdevumus. Šo dokumentu kopums ļauj noteikt NBS attīstības prioritātes un plānus.
Detalizētāk. Mēs (Nacionālās apvienības (NA) darba grupa par aizsardzības jautājumiem) uzskatām, ka ilgtermiņā Latvijas valstiskuma garants ir iekšējās un ārējās drošības nostiprināšana. Mēs konsekventi atbalstīsim Latvijas dalību un ciešāku iekļaušanos NATO un ES militārajās struktūrās:
1) lai stātos pretī 21. gadsimta globālajiem izaicinājumiem, Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij ir jāveido jauna un efektīva krīzes pārvaldīšanas sistēma gan kā daļa no NATO Krīzes pārvaldes sistēmas, kas tiek pārbaudīta un trenēta katru gadu gan reģionālajā, gan nacionālajā, kā arī valsts un novadu līmenī;
2) jāizslēdz Iekšlietu un Aizsardzības ministriju atsevišķu funkciju dublēšana, radot vienotu krīzes pārvaldes struktūru, kas spētu efektīvi reaģēt uz jebkuru iekšējo vai ārējo valsts apdraudējumu;
3) mums ir jāspēj krīzes apstākļos maksimāli īsā laikā mobilizēt vajadzīgās valsts fiziskās drošības (aizsardzības) struktūras - NBS regulāros spēkus, Valsts un Pašvaldības policiju, Zemessardzi, ugunsdzēsējus, Valsts robežsardzi, kuras krīzes laikā tiek pakļautas vienotam Krīzes vadības centram;
4) pamatojoties uz vārda aizsardzība vienotu izpratni, piedāvāsim aizsardzības budžeta satura funkcionālu maiņu un pieaugumu līdz 2% no IKP. Atbilstoši esošajai situācijai globālajā pasaulē jāizdara grozījumi drošības jomas normatīvajos aktos;
5) jārosina kiberaizsardzības jautājumu koordinācija no viena centra un jāplāno atbilstošs speciālistu atalgojums un visu institūciju finansējums no aizsardzības budžeta;
6) jāturpina attīstīt projektu par vienotās izglītības iestādes izveidi visiem drošības struktūrās strādājošajiem. Nacionālajā aizsardzības akadēmijā jāizveido Policijas speciālistu un Valsts robežsardzes fakultātes, kā arī Kiberaizsardzības fakultāte;
7) drošības struktūru pārstāvjiem jāievieš atbilstošas un loģiski pamatotas sociālās garantijas.
4. Kur ņemt 2% aizsardzībai? Parasti tiek uzdots jautājums, kā veidot aizsardzības budžeta? Kam atņemt naudu? Latvijai ir divi būtiski līgumi ar ES un NATO. Pirmkārt, ES valstīm ir jāpilda Māstrihtas kritērijs, kad budžetā izdevumi var pārsniegt ieņēmumus ne vairāk par 3% no IKP. Vai visas ES valsts pilda Māstrihtas kritērijus? Vai Latvija to izpilda? JĀ. Plānojam pat veidot bezdeficīta budžetu.
NATO valstīm vajag iedalīt aizsardzībai 2% no IKP. Vai Latvija pilda šīs prasības? NĒ. Tagad aizsardzības jautājumi ir aktuāli un mēs būsim aizsargāti, ja Latvija sakārtos savu aizsardzības sistēmu, pildīs NATO valsts pienākumus un valsts aizsardzībai veltīs 2% no IKP.
Priekšlikums. Iedalīt 2% valsts aizsardzībai un tas nāktu no budžeta deficīta, tad veidot budžetu, sadalot budžetā esošos ienākumus. Domāju, pildot Māstrihtas kritērijus tēriņiem jābūt sabalansētiem ar ienākumiem.
