Vai paši gatavojam augsni iespējamam uzbrukumam?

Katrā valstī ir dažādas drošības struktūras. Kādai valstij vai valstu kopumam uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem NATO valstīm ir pašnāvība. Reāli tas nav iespējams. Tagad tiek izmantoti cita veida uzbrukumi. Par to liecina notikumi 2008.gadā Gruzijā, nesen Krimā un tagad Ukrainas reģionos. Katrā konfliktā ir savas novitātes, bet militāro konfliktu atbalstam vienmēr tiek izmantots propagandas karš.

Pagaidām uzbrukumi nav skāruši NATO valstis, bet tagad NATO un, pirmkārt, Baltijas valstīs tiek analizēti varianti, kā varētu būt organizēts uzbrukums mūsu valstīm. Konceptuāli katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība plašā nozīmē un arī valsts vadībai, labklājība un drošība. Ukrainas situācija nav iespējama Šveicē, Somijā vai Zviedrijā.

Ukrainā miliciju uzpirka miljardieri vai citas valsts specdienesti, karavīru atalgojums bija daudz mazāks nekā, piemēram, Krievijas Bruņotajos spēkos (BS) un tas radīja situāciju, ka daži Ukrainas BS karavīri pārgāja dienēt Krievijas BS.

Nedaudz detalizētāk apskatīsim ar fizisko drošību saistīto situāciju Latvijā. Loģiski būtu, ja robežsargi (RAS) spētu labi kontrolēt robežu, lai izslēgtu cilvēku, preču un ieroču nelegālu iekļūšanu valstī. Drošības institūcijas, pirmkārt, SAB un DP spētu preventīvi izsekot un novērst dažādu nelikumīgu un nelegālo organizāciju rašanos un darbošanos. Policijai ir jābūt spējīgai izmeklēt dažādus noziegumus un neitralizēt dažādus nemierus valstī. Piemēram, tādus kā 2009. gada 13. janvāra notikumi Rīgā.

Bet, ja tiek fiksēta jau nelegālo militāro formējumu darbība Latvijā, tad juridiski korekti jānosaka, kad un kā konfliktā var iesaistīt NBS, kad iedarbināt NATO vienošanās 5. pantu. Latvijā vajadzēja izstrādāt jaunu Nacionālo drošības koncepciju (NDK), to izskatīt un apstiprināt Saeimā līdz 2012. gada 1. oktobrim. Tas nav izdarīts. Kas par to ir atbildīgs? Neviens.

Rodas jautājums, vai tas darīts speciāli, vai atbildīgajiem cilvēkiem trūkst vajadzīgās kompetences? Par kompetencēm. Vai tā nav novitāte - loģiski un laikus nemainīt drošības konceptuālos dokumentus un pazemināt drošības struktūru personāla kompetenci (izglītības līmeni)? Domāju, ar tādām struktūrām, kuras vada mazizglītoti vadītāji, karot ir daudz vienkāršāk.

IEKŠLIETU MINISTRIJA

Vai Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) likvidācija bija vienkārši kļūda vai pārdomāts lēmums? Valsts kontroles (VK) organizētajā seminārā ģenerālprokurors skaidri pateica savu viedokli, ka tagad, pēc LPA likvidācijas, nav iespējams sagatavot labus izmeklētājus. Trūkst labi izglītotu policijas darbinieku. Un tas ir iemesls tam, ka VK atrastie pārkāpumi, ierosinātie kriminālprocesi netiek novesti līdz tiesai.

Latvija atzinās, ka nespēj veikt kibernoziegumu kvalitatīvu izmeklēšanu. Tā bija gatava izdot aizdomās turamo citai valstij, lai tur veiktu iespējamā nozieguma izmeklēšanu veic tur. Vai tas rada pārliecību par mūsu IeM pārstāvju atbilstošo kompetences atbilstību?

Tagad IeM pārstāvji iegūst izglītību civilajās augstskolās. Policisti - Stradiņa universitātē, kas ir medicīnas speciālistu sagatavošanas iestāde, bet robežsargu virsnieki mācās civilajā Rēzeknes augstskolā. IeM no sava budžeta maksā civilajām augstskolām par sava personāla sagatavošanu. Absolventu kvalitāte ir atsevišķs jautājums, un eksperti to ir atbilstoši novērtējuši. Tā nav pietiekama.

AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA

Ļoti pareizs bija MK 1992.gada 13.aprīļa lēmums veidot AM Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), kas sāka gatavot virsniekus NBS. Tajā laikā, pirmkārt, Aizsardzības spēkiem (AS), bet arī robežsargiem (NAA bija speciāla RAS fakultāte), Zemessardzei un Drošības dienestam, kas nebija AM pakļautībā. Daži NAA absolventi turpināja dienestu Policijas Mobilajā bataljonā.

Deviņdesmito gadu sākumā Rietumvalstis un, pirmkārt, NATO vienojās, ka virsniekiem vajadzīga akadēmiskā izglītība. ASV prestižajās spēku veidu akadēmijās kadetiem ir iespēja apgūt vienu no vairāk nekā 20 dažādām bakalauru programmām civilajās specialitātēs. Pēc militārās akadēmijas viņi apgūst papildu zināšanas un iemaņas kādā no militārajām specialitātēm.

Vācijā, līdzīgi PSRS, virsnieka karjera sākās no karaskolas. Pēc tam – dienests BS vienībās un tad jau akadēmija vai Bundesvēra universitāte. Skandināvijas valstīs arī bija ļoti prestižas karaskolas, bet tās nedeva akadēmisko izglītību.

Tagad arī Baltijas jūras valstu virsnieku sagatavošanas iestādes ir vienojušās, ka virsniekam ir jābūt akadēmiskajai izglītībai un tās diploms atbilst visām civilo augstskolu prasībām. Atšķirība ir faktā, ka dažās valstīs, kur nav atzīta militārā zinātne, virsniekam ir civilais bakalaura diploms un papildu sertifikāts par militāro izglītību. Valstīs, kur ir atzīta un oficiāli reģistrēta militārā zinātne, var izdot vienu bakalaura vai maģistra diplomu. Piemēram, NAA ir studiju programma un tiek izsniegts atbilstošs diploms - Militārās vadības un drošības zinātņu maģistrs.

Tagad pastāv tendence prasīt no jaunākajiem virsniekiem akadēmisko izglītību bakalaura, vecākajiem virsniekiem - maģistra līmenī. Dažās valstīs augstākajiem virsniekiem tiek prasīts doktora grāds. Akadēmiskā izglītība ir nepieciešama, bet ne pietiekama, lai saņemtu nākamo dienesta pakāpi un atbilstošu amatu, jo karavīriem papildus vajadzīgas specifiskas zināšanas un iemaņas militārajā jomā.

NAA veiksmīgi uzsāka savu darbu, izveidoja divas bakalaura programmas, saņēma atbalstu no AM un pārējām Latvijas augstskolām. Tad, mainoties akadēmijas vadībai, tika likvidētas bakalaura studiju programmas un bija mēģinājums pāriet tikai uz viena gada apmācības programmu, kas bija izveidota cilvēkiem ar jau iegūtu akadēmisko izglītību. Tāda programma tika izveidota jau 1993.gadā, kā papildus iespēja. Taču – balstīt virsnieku sagatavošanu tikai uz „neveiksminiekiem” nevar.

Jaunieši stājās augstskolā, lai iegūtu izvēlēto specialitāti.Parasti, absolvējot augstskolu, viņi arī strādāja izvēlētajā specialitātē. Tas bija 1996. gads, kad atrast darbu nebija tik lielu problēmu. Tie, kas neprata atrast darbu, nespēja vai negribēja strādāt savā profesijā, bija kandidāti mācībām NAA viengadīgajā mācību kursā. Tas bija solis uz NAA kā augstskolas likvidēšanu. Es 2004.gadā atgriezos akadēmijā un iniciēju militārās zinātnes reģistrāciju Latvijā. Mans priekšlikums tika izvērtēts Latvijas ZA, atbalstīts, un MK tika apstiprināta militārā zinātne. NAA tika izveidotas integrētas (kopā ar RTU, Rīgas aeronavigācijas institūts (RAI), Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un Baltijas Aizsardzības koledžu) trīs bakalaura un viena maģistra programma.

Tika izdots žurnāls Militārais Apskats. Žurnālam bija starptautiska redkolēģija. Krīzes gados tas tika slēgts. Viena no prasībām Latvijas akadēmijām ir uzturēt savu zinātnisko žurnālu. NAA ar Senāta lēmumu tika izveidots un reģistrēts elektroniskais žurnāls Militārā Zinātne. Tika veiktas iestrādes un bija plāni veidot NAA doktorantūru.

Tagad žurnāls Militārā Zinātnepraktiski ir slēgts, apturēta Senāta darbība un būtiski samazināts NAA akadēmiskā personāla doktoru skaits. Latvijas avīzē 2014.gada 14.maijā bija izvērtētas augstskolas. Par kritērijiem un augstskolu vietām LU vērtējumā var diskutēt, bet NAA vispār nav ne akadēmiju, ne augstskolu sarakstā. Tas rada jautājumus. Kādreiz AM ierēdņi gribēja veidot tādu akadēmijas Satversmi, kas neatbilstu Izglītības likumam, un reāli izslēgt NAA no augstskolu saraksta. Tad man izdevās šo iniciatīvu apturēt. Tagad izskatās, ka šī ideja tiek īstenota.

Katrs var padomāt un atbildēt, vai tas paaugstina NAA un tās absolventu, virsnieku izglītības līmeni, viņu profesijas prestižu un iespēju pēc dienesta iekļauties civilajā dzīvē? Kas nāks mācīties uz akadēmiju? Un finālā - kāda būs NBS virsnieku un vadības kvalitāte, kompetences? Vai mēs paši nepazeminām savu aizsardzības potenciālu? Vai objektīvi tiek izvērtētas beidzamo laiku militārās mācības, piemēram, „Namejs”? Jautājumu daudz, bet loģiski pamatotu atbilžu nav.

NBS komandieris vairākkārt ir pamatoti teicis, ka galvenā vērtība NBS ir labi sagatavots karavīrs. Tika minēts piemērs, ka, lai izaudzinātu, teiksim, majoru vajag apmēram 15 gadus. Karavīram ir jāiegūst gan akadēmiskā izglītība, gan dienesta pieredze, gan sekmīgi jāapgūst dažādi kursi. Kā tas tiek realizēts dzīvē? Viens spēka veids – Jūras spēki (JS). Latvijā nav daudz JS vecāko un augstāko virsnieku ar labu izglītību un dienesta pieredzi. Gaidis Zeibots – bijušais NBS komandieris – uzņēmās atbildību un aizgāja pensijā, sakarā ar SUV karavīru bojā eju. Jūras kapteiņus Ilmāru Lešinski, Andreju Zvaigzni, Aleksandru Pavloviču, kas ieguvuši militāro izglītību PSRS laikos, dienējuši, mācījušies ASV, „aizgāja”. Sarakstu varētu turpināt.

Varšavas pakta valstīs notika BS skaitliskā samazināšana un atvaļināti tika, pirmkārt, PSRS laikos militāro izglītību guvuši karavīri. Tas ir loģiski. Daudziem ir pensijas vecums un sliktas angļu valodas zināšanas. Latvijā NBS tikai veidojās. Te daudziem karavīriem bija dažādas militārās izglītības un labas angļu valodas zināšanas. Piemēram, Ilmārs Lešinskis mācījās arī ASV un bija Baltijas valstu BALTRON komandieris, bet viņu „aizgāja”, neiedeva pielaidi. Tādu piemēru ir daudz un ne tikai JS. Piemēram, es piedāvāju strādāt NAA par velti, bez algas. Parasti augstskolas cenšas paturēt akadēmisko personālu ar habilitētā doktora grādiem, bet mans darbs AM un NBS nav vajadzīgs. Vai tas stiprina Latvijas drošību? Nedomāju.

Mēs varam teikt skaistus vārdus, ka cilvēkiem vajag palikt Latvijā, ka cilvēks ir galvenais, ka NBS komandiera prioritāte ir personāls, labi sagatavots karavīrs, bet, par nožēlu, realitāte un darbi atšķiras no vārdiem.

KO UN KĀ DARĪT? PRIEKŠLIKUMI

Pirms gada tika izsūtītas vēstules aizsardzības, iekšlietu un izglītības un zinātnes ministriem. Ar vēstules oriģināliem un pielikumiem var iepazīties manā mājas lapā www.kreslins.lv . Tālāk vienas vēstules satura pārskats, bez pielikumiem.

30.07.2013. Nr.6/42-3-n/5-11/13

Sakarā ar 2014.gada budžeta izstrādi un NATO prasību izpildi iedalīt 2% no IKP aizsardzībai, lūgums izvērtēt priekšlikumu par to, ka Latvijai ir vajadzīga nacionāla augstskola, kur sagatavotu speciālistus valsts drošības struktūrām ar finansējumu no aizsardzības budžeta.

Nacionālās aizsardzības akadēmijai tika sagatavots priekšlikums par Latvijas Nacionālās drošības akadēmijas izveidi (sk. 1. pielikumu), kur dažādās fakultātēs tiktu sagatavoti speciālisti gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan policijai, gan robežsargiem, gan citām drošības struktūrām. Tagad valsts krīzes pārvaldes struktūrās kopā plāno un strādā gan Aizsardzības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas, gan citu struktūru pārstāvji. Kopēja augstākā mācību iestāde stiprinātu krīzes pārvaldīšanā iesaistīto speciālistu savstarpējo sapratni un sadarbību. NAA tika gatavots krīzes pārvaldes speciālista profesijas standarts un atbilstoša profesionālā bakalaura programma.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas nosaukumā ir ļoti būtisks vārds - Nacionālā, jo šis vārds tiek lietots tikai Latvijai ļoti svarīgu organizāciju un struktūru nosaukumos, piemēram, Nacionālais teātris, opera vai bibliotēka.

Pamatojoties uz spēkā esošajiem likumiem, normatīvajiem aktiem, Valsts kontroles aktu un vienkāršu loģiku, NAA nevajadzētu būt Mācību vadības pavēlniecības (MVP) štāba sastāvā. Loģiski būtu, ka NAA ir un paliktu AM akadēmija, pildot AM un, pirmkārt, NBS pasūtījumu, gatavojot karavīrus un arī civilos speciālistus valsts drošības jomā.

Pielikumā:

1. Latvijas Nacionālā drošības akadēmija uz 3 lp.

2. Nacionālās drošības akadēmijas izveides plāns uz 4 lp

LR Saeimas deputāts K.Krēsliņš

Kas būtu jādara? Vajag izpildīt pieņemtos lēmumus. Valdības deklarācijā ir rakstīts: „Izvērtēsim drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgo apmācību veikšanas iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm.”

SECINĀJUMS: Latvijai ir vajadzīga nacionāla augstskola, kur gatavot speciālistus valsts drošības struktūrām. Sākotnēji NAA ir jākļūst par pilntiesīgu Latvijas augstskolu, kas spētu sagatavot mūsdienīgus, NATO prasībām atbilstošus virsniekus.