3 Purvīša gleznas, kas piesaista jauniešu uzmanību

© Kaspars Krafts/F64

Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs, kā ari atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā ,vēsta Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Sākumā, mēs ar vidusskolas klasēm devāmies, uz ekspozīciju, kura ir veltīta latviešu rakstnieka Jāņa Akuratera dzīvei un daiļradei. Māju savai ģimenei dzejnieks Jānis Akuraters uzbūvēja 1933. gadā pēc arhitekta Vernera Vitanda iecerēm, kura tika restaurēta 2017. gada 31. augusta.

Jāņa Akuratera muzeju apskatot, tālāk mēs devāmies uz izstādi “PURVĪTIS”, kura veltīta izcilam latviešu ainavistam Vilhelmam Purvītim 150.gadu jubilejā. Tajā mēs varējām apskatīt izcilākākos Purviša darbus, kuri bija saglabājušies, līdz mūsdienām, kā arī aplūkot vienu no izcilākākajiem Purvīša sienu gleznojumiem, kas rotā 3. stāva vestibilu, -1907. gadā radīto ainavu “Kokneses pilsdrupas”.

Toties, aptaigājot visu izstādi man pašam vissvairāk iepatikās šīs trīs Purvīša gleznas, jo skatoties uz tām, tu varēji izsprast, kādēļ Vilhelms Purvīts tiek cienīts Latvijas un citu Eiropu valstu kūltūrā.

Kārlis Driķis

Kārlis Driķis

Kārlis Driķis

Viedokļi

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos. Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Svarīgākais