Komentāri / Politiskās propagandas projekts – Rail Baltic
 

38 komentāri

JJānis
Paldies autoram par spožu veselā saprāta demonstrējumu un pilsonisko drosmi, kas tieši laikā!
26.aprīlis 2011, 9:21 Atbildēt
kkas ir ar tevi jāni?
kurā tieši vietā demonstrējās veselais saprāts? vai tur, kur paideris raksta, ka starp tallinu un rīgu nav kravu plūsmas? tallinas šoseja ir tik pilna ar kravas fūrēm, ka normāli pabraukt vairs nemaz nevar!!!
un melošana jau nav nekāda pilsoniska drosme!!!
26.aprīlis 2011, 13:07 Atbildēt
JJūlis
Protams, Rail Baltic nav nākotnes. Tas var noderēt tikai karam ar Krieviju. Ja ar to rēķinās, tad līdzekļus šim dzelzceļam jādod NATO.
26.aprīlis 2011, 9:41 Atbildēt
DDzelzceļnieks
Nu jāsak, viss vienā katlā sajukts. Pir,kārt, esošās līnijas sakārtošana, kas ir jādara šodien un nākotnes (kas - atbilde būs maija beigās) līnijas būve. Ae Eiropas platumu.
Otrkārt - samelots par Špāniju, šobrīd jau visai daidz uzbēvātas Eiropas platuma līnijas un būvē vēl. Jo tālāk pieminētā tehnoloģija nebūt nav tik efektīva. aŗi Portugāle šobrīd dzelzceļus rekonstruē tā, lai nākotnē varētu pāriet uz iropas platumu.
Kāpēc? tāpēc ka ats to`mēr ir šķerslis. Eiropā ir atvērts pārvadājumu tirgus, tacū citā platumā tā daļibnieki nevar ieiet ar tāmlokomotīvēm un vagoniem, kas viņiem ir. maināma platuma riteņi tomēr ir dārga ekspluatācijā tehnoloģija, bet tieša saikne ar kopīgop dzelzceļa tīklu ir vajadzīga. Es runāju par Spāniju, bet Latvijai arī...
Trešķart, muļķīgi irrunāt par karvu, kas pienāk Tallinas ostā, lai to tālāk p adzelzeļu vestu uz Ventspili. Ir citas kravas, kas jau šobŗid noslogo autoceļus. Ja pieņemam, ka Baltijas valstīs attīstīsies rūpmiecība, tad šadu kravu būs vēl vairāk. ja peiņemam pretējo - tad jau vispār nav vērts pasākt jebko.
Un ceturtkārt - Eiropas plauma sliedes līdz Lietuvai būs jenkurā gadījumā. Gadījumā ja mums nē - tad Lietuva iegūs lielu priekšrocību loģistikā. Kura, starp citu, vairos kravas, kas tālāk pa Baltiju tiks piegādātas ar autotransportu.
Piektkārt - es vēl nerunāju par cilvēku iespērjām ceļot. tacū atgriežoties pie vagoniem ar maināmu sliežu platumu, gribu atgādināt, ka vēl kāduspiecus-sešus gadus atpakaļ šads vilciens kursēja starp varšavu un Viļņu. Aŗi tagad viņš ir sarakstā, tikai reisu izpilda uatobus...
pārējos secinājumus izdariet paši.
26.aprīlis 2011, 9:58 Atbildēt
DDzelzceļnieks (kļūdas izlabotas)
Nu jāsaka, viss vienā katlā sajukts. Pirmkārt, esošās līnijas sakārtošana, kas ir jādara šodien un nākotnes (kas - atbilde būs maija beigās) līnijas būve. Ar Eiropas platumu.
Otrkārt - samelots par Spāniju, šobrīd jau visai daudz uzbūvētas Eiropas platuma līnijas un būvē vēl. Jo tālāk pieminētā tehnoloģija nebūt nav tik efektīva. Arī Portugāle šobrīd dzelzceļus rekonstruē tā, lai nākotnē varētu pāriet uz Eiropas platumu.
Kāpēc? tāpēc, ka tas tomēr ir šķērslis. Eiropā ir atvērts pārvadājumu tirgus, taču citā platumā tā dalībnieki nevar ieiet ar tām lokomotīvēm un vagoniem, kas viņiem ir. maināma platuma riteņi tomēr ir dārga ekspluatācijā tehnoloģija, bet tieša saikne ar kopīgos dzelzceļa tīklu ir vajadzīga. Es runāju par Spāniju, bet Latvijai arī...
Treškārt, muļķīgi ir runāt par kravu, kas pienāk Tallinas ostā, lai to tālāk pa dzelzceļu vestu uz Ventspili. Ir citas kravas, kas jau šobrīd noslogo autoceļus. Ja pieņemam, ka Baltijas valstīs attīstīsies rūpniecība, tad šādu kravu būs vēl vairāk. ja pieņemam pretējo - tad jau vispār nav vērts pasākt jebko.
Un ceturtkārt - Eiropas platuma sliedes līdz Lietuvai būs jebkurā gadījumā. Gadījumā ja mums nē - tad Lietuva iegūs lielu priekšrocību loģistikā. Kura, starp citu, vairos kravas, kas tālāk pa Baltiju tiks piegādātas ar autotransportu.
Piektkārt - es vēl nerunāju par cilvēku iespējām ceļot. Taču atgriežoties pie vagoniem ar maināmu sliežu platumu, gribu atgādināt, ka vēl kādus piecus-sešus gadus atpakaļ šāds vilciens kursēja starp Varšavu un Viļņu. Arī tagad viņš ir sarakstā, tikai reisu izpilda autobuss...
Pārējos secinājumus izdariet paši.
26.aprīlis 2011, 10:02 Atbildēt
VValdis
Paider nevajg melot,pats biju pagājušā gadā Spānijā,tur tiešām iekšējā satiksmē ir platās slides,bet no Barselonas uz Franciju ir Eiropas platums,vietām tas tehniski ir realizēts kā trešā sliede,tas ir vienā pusē ir divas sliedes otrā viena,līdz ar to šo problēmu var atrisināt salīdzinoši vienkārši.Un nevajag to demagoģiju par to ka nebūšot kravu,kad nebija Šengena uz Polijas-Lietuvas robežas stāvēja rindas ar fūrēm ap 10 km garumā,tās visas ir kravas Baltijas valstīm un Somijai.
26.aprīlis 2011, 10:04 Atbildēt
DDzelzceļņieks
Starp 1435 un 1520 mm starpība par mazu, lai liktu 3 sliedes, tur jāliek 4 - to jua dara starp Lietuvu un Poliju, bet veidojas virkne citu problēmu - tieksim platformas der tikai vienam sliežu platumama, arī ar kontakttīklu nav īsti labi... tas, ko šobrīd pēta AECOM, parāda, ka lētāk tomēr būtu būvēt jauno, nekā pārtaīsīt veco, kad - šada anaļize vēl tiek veikta. Vēl var piebilst tādu lietu - ir pretējais piemērs, kas parāda vienota sliežu platuma līnijas nepiecieāmību - Krievijas ideja platās sliedes vilkt caur Slovākiju un Austriju.
26.aprīlis 2011, 10:17 Atbildēt
CCom
Spriežot pēc informācijas Wikipedijā nav tā: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Spain-Railways.png
26.aprīlis 2011, 18:58 Atbildēt
AAnce
Varētu domāt, ka krievu projekts nav politisks:)))) Krieviem viss ir politikas sastāvdaļa:) Rau, kā mainoties politiķim paputēja Jelgavas autobusu projekts:) Ka tik ar tām sliedēm nesanāk kā ar BAMa maģistrāli-sliedes uz nekurieni:)
Paider, ja melo, tad ticamāk:)
26.aprīlis 2011, 10:51 Atbildēt
IInformācijai..
http://lietussargs.lv/prezentacijas-no-konferences-rail-baltica-attistiba-un-biznesa-iespejas/rb_03_kaur_lass_rail_baltica_part_of_estonias_vision/

http://lietussargs.lv/prezentacijas-no-konferences-rail-baltica-attistiba-un-biznesa-iespejas/rb_05_rail_baltica_presentation-sse/

http://lietussargs.lv/prezentacijas-no-konferences-rail-baltica-attistiba-un-biznesa-iespejas/rb_06_railbaltica_tns_latvia_24-march-2011/
26.aprīlis 2011, 10:58 Atbildēt
ssenta
Paider, - vajadzēja tomēr pakonsultēties...:(

pagaidām Rail Baltic projektā tiek vairāk runāts par esošo sliežu ceļu uzlabošanu, kas dotu iespēju palielināt ātrumu līdz 160 km stundā. Smieklīgākais ir tas, ka no lietuvas puses pierobežā pie Meitenes stacijas sliedes vispār ir noņemtas. :(((
Runājot par Rail Baltic kā tādu, - tas ir tikai un vienigi pasažieru maršŗuts, - kravas tur nav un nebūs. kā jau zinām no pieredzes, - pasažieru vilciens diezin vai spēs atpelnīt pats sevi. par Eiropas standarta līniju ieviešanu vispār netiek runāts, - tā ir utopija, kas atstāta tālai nākotnei
runājot par virzienu Maskava Rīga - ideāls variants, kurā kravas un pasazīeri papildina viens otru. tā kā esošā līnija ir maksimāli noslogota, - pat pārāk un nespēj uzņemt visas kravas, ko gribētu, - notiek izpēte vai būvēt jaunu sliežu ceļu blakām esošajam maršrutam, vai būvēt pilnīgi no jauna, iztaisnojot trajektoriju, līdz ar to samazinot kilometrus un ceļā pavadīto laiku.
26.aprīlis 2011, 11:26 Atbildēt
JJūlis Mūlis
Tā kā esmu "klātstāvējis" Rail baltica peripetijām ilgus gadus, tad Paidera virspusējie spriedelējumi, bez faktu noskaidrošanas ir vienkārši muļķigi. Daudz gudra viņš šad tad šur un tur ir izteicis, bet droši vien tiktāl, kamēr lasot nezini detaļas- bet tā jau to politiku un sabiedrības viedokli veido, aizpildot robus informācijas laukā. Plurālisms ir, bet jēgas nav.
26.aprīlis 2011, 11:28 Atbildēt
AAnonīmais Šakālis
Un jums nešķiet, ka uzbūvēt pāris pasažieru vilcienu riteņu ratiņus, kas spēj mainīt platumu, tomēr būtu mazliet lētāk nekā pārbūvēt sliedes 1000 km garumā??? Uzlabot riteņu pārbīdīšanas tehnoloģiju (lai tā notiktu ātrāk) tak arī ir vienkāršāk, nekā gadiem pārtaisīt dzelzceļu.
26.aprīlis 2011, 11:40 Atbildēt
kkāpēc-Jūlis Mūlis
Bet kāpēc tad ir tie robi informācijas laukā? Vai tad ne "ilgus gadus klātstāvējušajiem "tajā skaitā vajadzētu rūpēties par to, lai šādu robu nebūtu un nezinošie to neizmantotu sabiedrības maldināšanai?
26.aprīlis 2011, 12:47 Atbildēt
VVi Kings
Ir diezgan dumji uzskatīt, ka dzelzceļš paredzēts tikai kravas pārvadāšanai. Tieši tāpēc joprojām ir valstis, kurās pasažieri spiesti braukt uz vagonu jumtiem vai atklātās kravas platformās.
Ja Latvijā būvēs jaunu Rail Baltic dzelzceļu, tad sliežu platumam viennozīmīgi jābūt atbilstošam Eiropas standartam. Kāds te vairs sakars ar Krieviju?
Ja autors būtu labāk mācījies ģeogrāfiju, tad viņš zinātu, ka Spānija ir lielāka par Latviju, un tur ir milzīgi daudz jau esoša dzelzceļa, kas būtu jāpārbūvē, ja arī viņi gribētu pāriet uz Eiropas standartu. Tāpēc salīdzināt Latviju ar Spāniju ir nekorekti!
26.aprīlis 2011, 12:54 Atbildēt
DDzelzceļnieks
Sākumā iesakiet to spāņiem :) Un painteresējieties, kāds problēmas ir poļiem ar to...
26.aprīlis 2011, 13:46 Atbildēt
DDzelzceļnieks
tas iepreikšējais bija domāts Anonīmajam šakālim....
Vi Kingam - maza replika - nevajag jau pārbūvēt visu tīklu. Rail baltica līnijai plūsmās maz kas būs kopējs ar pārējo tīklu, savu kārt parkse ar vairākiem sliežu platumiem Latvijā au ir bijusi - Dzelzceļa muzejā to var uzskatāmi redžet - 3 vietās - līdz daugavpilij, Liepājai un rīgai 9Škirotavai), pie kam tie 2 ceļi, kas iet no rīgasuz jelgavu agrāk bija dažāda platuma. Un kamēr nebija Glūdas-Liepājas dzelzceļš uzbūvēts, arī Rīgas- Liepājas vilciens gāja pa Eiropas p[latuma sliedēm caur Lietuvu.
26.aprīlis 2011, 13:53 Atbildēt
IIvo
Reti piekrītu Paideram, bet šeit ir tiešām taisnība. Uzskatu, ka vajag abus projektus, bet pirmo vajag uz Krieviju, kas mums ļautu nopelnīt naudiņu tam otrajam. Otrais būs tikai izdevumi.
26.aprīlis 2011, 15:33 Atbildēt
DDaži pretargumenti
„Paziņojumi, ka tagad Tallinu, Rīgu un Kauņu savienos Eiropas standarta (1435 milimetru) sliedes, ir jāuztver kā apliecinājums, ka Baltija atgriežas Eiropas dzelzceļa sistēmā. Pagaidām taču ir kā ir. Latvija it kā ir Eiropā, bet sliežu platums mums ir pēc Krievijas standarta. Tieši lozungs par obligāto pāreju uz Eiropas dzelzceļa platumu speciālistiem pierāda šā projekta politiskās propagandas raksturu.”

Nav runa par visas dzelzceļa sistēmas sliežu platuma maiņu. Runa ir:
1) par esošā platuma dzelzceļa līnijas sakārtošanu;
2) izpēti par to KUR un KAD nākotnē būvēt Eiropas platuma sliedes.


„Nevienai no šeit minētajām Eiropas Savienības valstīm – Spānijai, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Somijai – nav Eiropas platuma sliežu standarts. Pareizā atbilde ir Irāna, Ķīna un Ziemeļkoreja.”

Spānijai ir 998 kilometri ar Eiropas platuma sliedēm. http://en.wikipedia.org/wiki/Rail_transport_in_Spain

„No augstāk minētā saraksta šīm trim ir Eiropas standarta sliežu ceļi. Var rasties jautājums, kāpēc Spānija un Somija nepāriet uz Eiropas standartu?”
Spānija, kā redzam, pāriet (pareizāk sakot – būvē klāt), savukārt Somijai, izņemot ļoti tālus ziemeļus, nav ar ko savienoties.

„Tāpēc, ka tās ir neiedomājami lielas izmaksas. Būs jāpārnaglo sliežu ceļi un jāpārbūvē viss kravas vagonu un lokomotīvju parks utt.”
Bet par to nav runa! ja nu vienīgi nākotnē jauna līnija klāt!

„Atbilde ir vienkārša. Mūsdienās modernie pasažieru vilcieni vienkārši maina riteņu ass garumu un pielāgojas tam platumam, kāds ir noteikts attiecīgajā valstī.”
Ass garums gan nemainās, pārbīdās riteņi uz ass. taču tā nebūt nav tā vienkāršākā un lētākā sistēma, kas atrisina visas problēmas. kā redzam – Spānija jau veido tiešos (viena platuma) dzelzceļa savienojumus ar Franciju.

„Prasība būvēt Rail Baltic tieši Eiropas standarta platumā ir jāuztver kā politiska populistiska propaganda, kurai nav nekāda ekonomiska un tehnoloģiska pamata.”
Tiešā saikne ar Eiropas dzelzceļu sistēmu:
 atvērta dzelzceļu pārvadājumu tirgus apstākļos infrastruktūra tehniski pieejama vairākumam Eiropas dzelzceļa pārvadātāju (nevajag iegādāties savādāku ritošo sastāvu);
 ļauj piesaistīt vairāk kravu un pasažieru no nebūs tehniskas aizkavēšanās uz dzelzceļa sistēmu robežas.

„Kravu plūsma starp Tallinu, Rīgu, Ventspili un Klaipēdu ir nekāda. Tā ir ekonomiska bezjēdzība – izkraut kuģi Tallinā, lai kravu pa dzelzceļu sūtītu uz Ventspili vai Rīgu. Tad jāsūta kuģis uz Ventspili un Rīgu un krava jākrauj tur. Tāpēc arī nebija nekādas jēgas uzturēt Rīgas–Pērnavas dzelzceļa līniju un tā jau sen kā nojaukta. Ekonomiskā pamatojuma Rail Baltic nav.”
Rail Baltica nav projekts, lai savienotu ostas! AECOM, kas veic izpēti prognozē 9,8 milj. t šajā virzienā 2020. gadā un 15,8 – 2040. jāņem vērā arī iespēja atslogot Via Baltica autoceļu

„Ja Latvijas valdībai ir lieks miljards, kuru var ieguldīt projektā, kas nedos atdevi, tad – jā, būvējam Rail Baltic un varam pat ieviest Spānijas sliežu ceļa platuma standartu. Skaidri jāapzinās, ka šāds projekts ir ekonomiska bezjēdzība un vajadzīga varbūt tikai Robertam Zīlem un Sīmam Kallasam, lai eleganti parādītu divas pigas Kremļa virzienā.”
Tas, par ko runā tagad – ir esošās līnijas sakārtošana. par nākotnes – Eiropas platuma - projektu varēs strīdēties, kad būs izpētes rezultāti. Un tie būs skaitļi, kuriem tukšus vārdus grūti pretstatīt...
26.aprīlis 2011, 16:58 Atbildēt
DDzelzceļnieks
Nu jā, ir viegli veidot nezinātāja viedokli noklusējot vai sagrozot dažus faktus, kaut gan es pieļauju ka tas var būt arī nezināšanas dēļ. Bet cik prātīgi ir politiski diskusēt par lietām, kur faudz pamatotāka būtu inženieru diskusija?
26.aprīlis 2011, 17:05 Atbildēt
KKirbis
Tas ir pat ļoti prātīgi - skatit LDz attistību caur politikas prizmu - kā tad citādi skaidrot izmisīgu dzelzceļa attistību tikai uz Krieviju un Baltkrieviju, novārtā atstājot Igaunijas, un vēl jo vairāk - Lietuvas virzienu, kas ir VIENIGAIS ceļs pa kuru braukt Rietumeiropā. Dabiski, ja krievija rauc degunu no Latvijas "eiropejizēšanās", tad naskie dzelzceļņieki, acīmredzot, bez ziepēm iztapīgi pieliec dibengalus austrumkaimiņa ģeopolitiskajām vēlmēm.. sak, mēs tak no vienas roģinas -psrs nākuši... Un vēl - paskatiet, ka darbojas dzelzceļnieku sabiedriskās attiecības - lielākā daļa inform';acijas par LDZ darbību nez kādēļ rod attēlojumu tieši krievvalodīgo presē (T.sk. arī Latvijā) un saitos nevis nacionālajos medijos... Dabiski, ka arī par šo niansi dzelzceļs izlokās un izvairās runāt....
27.aprīlis 2011, 10:14 Atbildēt
KKirbis
Dzelzceļniekam &Co - "dižajiem"Rail projectu aizstāvjiem... Sakiet, vai tas mazākais dīvaini, ka kopš neatkarības atjaaunošanas Latvijas dzelzucdeļš ar tāadu izteiktu mīlestību cenšas braukt tikai bij PSRS republiku pilsētu virzienos (Maskava, Peterburga, Gomele, Minska) kur LV pilsoņiem vajaga vīzas, taču itin nemaz neizrāda līdzīgu centību atvērt un uzturēt maršrutus un Eiropas valstīm - (caur Viļnu uz Varšavu un attiecīgi citām pilsētām) . Pat ar Tallinu nespējsm izveidot sakarīgu satiksmi... Secinājums veidojas viens - apzināti prokrieviska attīstība visus šos gadus. Jo kā gan citādi izskadrot, ka ikviens pseido "starptautiskais"LDZ maršruts pirmām kārtām ir krievu, nevis valsts pamaiedzīvotāju interesēs izveidots (t.sk. atjaunotais uz minsku (LV vajaga vizu) , murgainais nākotnes ātrgaitas vilciens uz Maskavu (vajaga vizas LV pilsoņiem). Kad tas reiz beigsies tā krievijai iztapšana ?
26.aprīlis 2011, 23:35 Atbildēt
DDzelzceļnieks
Par politikas lietām nezinu, no tehiskā viedoklā uz maskavu un citur ir ar ko braukt, uz Eiropu - sliežu platuma šķerslis. par Lietuvu un Igauniju - kravu satiksme notiek, protams, ja dzelzceļa kompānijas atteiktos no tradicionālās prakses un izmantotu ES likumu dotās iespējas strādāt citās ES valstīs tā sanāksme būtu raitāka, bez ta šobrīd - navienai no kompānijām, kas iesasitīta šadā pārvadājumā nav īstas saiknes ar lientu. Ar pasažieriem līdzīgi, taču klāt nāk divi faktori - atšķirībā o auto transporta pašiem jāmaksā ar infrastruktūru un tas ir dārgāk, arīdzelzceļa maršruti ģeogrāfiksi sanāk garāki nekā autoceļi, uz Tallinu no rīgas pat 1,5 reizes. Tāpēc esošās Rail Baltica līnijas sakārtošana neko dižu nedos.. Ja runājam par jaunu, īsāku līniju - tas būtu cits stāsts...
27.aprīlis 2011, 7:35 Atbildēt
JJanis, Jersovs
Latvijai ir robezas ne tikai ar ES velstim, bet ari ar Krieviju, tadel nevar nemt ouemeru no centraleiropas valstim, bet gan jaizmanto esosai geografiskais stavoklis valsts attistibai.
Nevienam nav noslepums, ka Latvija vismaz tuvakos 20 gadus neko lielu pati nerazos un neklus par vadosu eksportetajvalsti, tatad transporta sistema nebus versta Latvijas precu eksporta sutisanai kada virziena. Zinams, ka Latvijas transporta sistema tiek lietota tranzitkravam, tatad no Krievijas uz Eiropu un otradi, no Latvijas ostam uz Krieviju. Un, manuprat ir jadoma ka uzlabot so sistemu, lai vairak kravu un isaka laika spetu izvest cauri Latvijai.
Latvijas ekonomiku varetu attistit ar ostu un dzelzcela sakartosanu, lai apmierinatu Krievijas tirgus prasibas pec importa no Eiropas, Afrikas un d-Amerikas. Ta butu reala nauda Latvijas ekonomika.
Un tad kad butu nauda varetu realizet kaut kadas nacionalas ambicijas.
Vai tad butu slikti par Krievijas naudu buvet latvijas ''nacionalismu''
26.aprīlis 2011, 23:58 Atbildēt
FFaktoloģiskas neprecizitātes
Faktoloģiskas neprecizitātes:
- Dzelzceļa līnijas projekts ir RAIL BALTICA
- RAIL BALTICA esošās 1520mm līnijas rekonstrukcijas projekts tika pieteikts TEN-T jau 2007.gadā (?)
- RAIL BALTICA 1435mm līnijas jaunbūves izpēte tika pieteikta TEN-T līdzfinansējumam 2007.gadā (?), izpēte tika uzsākta (noslēgts līgums) 2010.gada aprīlī.
„Zaļā gaisma” faktiski ir iedota RAIL BALTICA esošās 1520mm līnijas rekonstrukcijas veikšanai ar EK lēmumu 2009.gadā (?). Igaunijas paziņojums attiecas uz šo pašu projektu / Igaunijas sadaļu.
27.aprīlis 2011, 7:30 Atbildēt