Varai jāsoda sevi

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas vizītes galvenais mērķis ir raksturojams ļoti īsi. Pārtulkojot komisāra teikto no diplomātiskas valodas sarunvalodā, teksts varētu izskatīties šāds.

Dārgie Latvijas vadošie politiķi, lūdzu, saprotiet, ka tik daudz, cik jūs šķērdējāt valsts naudu, turpmāk vairs nevar un nevarēs. Ja jūs šā gada ziemā turpināsiet šķērdēt naudu tādos pašos apmēros, kā to darāt un darījāt līdz šim, tad tas beigsies ar sociālu sprādzienu. ES darbosies kā stabilizējošs spēks, bet mēs nevēlamies stabilizēt sociālos procesus tikai tādēļ, lai jūs turpinātu šķiest naudu. Tagad pietiek. Šķiest var, bet tikai ļoti nelielos mērogos atbilstoši Latvijas ekonomikas līmenim...

Tātad. Valsts pārvaldei ir jāsamazina izdevumi patēriņam līdz apmēriem, kas ir uzturams ar Latvijas ienākumiem, un Latvijas valdībai ir jāizlīgst ar vēlētājiem.

Otrs jautājums ir daudz, daudz smagāks par pirmo.

Vēlreiz jāatgādina mani secinājumi par Latvijas attīstības virzienu, kas tika izteikti grāmatā Nē! Eiropai, kas iznāca 2002. gadā:

"Kamēr Latvijā valsts pārvaldē netiks ievēlēti vismaz normāli cilvēki, kamēr pie varas būs korumpantu un afēristu kliķe, tikmēr dalība ES ir vienīgā cerība, kā mazināt šīs bandas ietekmi."

Un otrs citāts: "Latvijas politiskajā elitē pie varas ir tikuši mazdūšīgi, alkatīgi, korupcijas caurēsti cilvēciņi. Kamēr pie varas būs šādi politiķi, tikmēr vienīgais spēks, kurš tos varētu atturēt, iebiedēt, ir Briseles birokrātija, tiesu un sodu sistēma."

Ja Latvija nebūtu ES dalībvalsts, tad diemžēl kliķe varu varētu noturēt, tikai ieviešot diktatūru, atceļot vārda brīvību (līdzīgi procesi aizsākās pērn, uzsākot devalvācijas atbalstītāju arestus) un citas demokrātiskās brīvības. Pārvaldīt sabiedrību, kura pilnībā neuzticas politiskajai vadībai, var tikai ar varas metodēm. Tagad katrā rajonā jau veido savu specnazu. Ja Latvija nebūtu iestājusies ES, tad pagrieziens diktatūras virzienā būtu neizbēgams. Dalība ES ir stabilizējusi Latviju, nedaudz pasargājot sabiedrību no politiķu patvaļas.

Kā varai panākt izlīgumu ar sabiedrību? Sabiedrība asi un nepielūdzami pieprasa sodīt tos, kas ir atbildīgi par to, ka mēs esam tur, kur esam. Sodīt! Prasība sodīt nav jāsaprot kā prasība visus ietupināt. Sodīšana ir arī atbīdīšana no varas uz visiem laikiem. Sodīšana var izpausties arī materiālu grūtību radīšanā.

Islandē tas ir jau ir noticis – tur no amatiem galvenie vaininieki atstādināti jau sen, centrālas bankas priekšnieku ieskaitot.

Arī Latvijā ir publiski jānosoda visi tie, kas ir ekonomiskās katastrofas galvenie vaininieki. Pirmām kārtām ir jānosoda visi, kas piedalījās Parex afērā.

Pagājušajā nedēļā Parex bijušie īpašnieki jau sāka draudēt Latvijas valstij ar starptautiskajām tiesām: lūk, nolaižot uz grunti savu banku, izputinājām jūsu valsti, un tagad, ja atņemsiet mūsu likumīgos depozītus, mēs jūs pa tiesām izvazāsim.

Pat ASV ietekmīgākie miljardieri ir izdresēti nedraudēt valsts varai. Valsts vara ir tik liela, ka tā, ja vēlas, var nolikt pie kārtības ikvienu. Bils Geitss nedaudz pietuvojās šai robežai, un 40 štatos momentā sākās miljardiem lielas prāvas pret datorprogrammu gigantu. ASV tiek arestēti un iesaldēti līdzekļi pat uz vismazāko aizdomu pamata par līdzdalību valsts nozagšanas mēģinājumā.

Jā! Tagad Parex afērā iesaistītie giganti atzīst, ka bijušie īpašnieki veikuši, mazākais, neētiskas manipulācijas bankas pārņemšanas laikā. Varai ir nekavējoties jāsāk nosodīt krīzes galvenie vaininieki.

Latvijas valsts var vienā mirklī nolikt pie vietas jebkuru nekaunīgu eksbaņķieri!!! Nekas netraucē Latvijas Saeimai kaut vai steidzamības kārtībā no 1. novembra ieviest progresīvo nodokli ienākumiem no kapitāla, nosakot, ka procentu ienākumi no privātpersonu ieguldījumiem Latvijā reģistrētu banku subordinētajā banku kapitālā tiek noteikti 95% apjomā no summas, kas pārsniedz 1000 latu gadā. Nekas netraucē Latvijas Saeimai uzdot šā nodokļa iekasēšanu administrēt Latvijā reģistrētām komercbankām. Krīzes nodoklis!

Tas ir izdarāms ar 15 minūšu laiku labojumiem starp pirmo un otro lasījumu vienas, pat ne pilnmēness nakts laikā. Manuprāt, likuma pieņemšanai pietiktu pat ar vienu Almunjas mājienu.

Tikai ir jābūt vēlmei vadīt valsti taisnīgi un apslāpēt sociālo spriedzi.

Tagad politiskajai varai ir jāsoda pašai sevi, jo visnetīrākie lēmumi ir pieņemti kolektīvi.