Latvijas politiskajā sistēmā sākušās antivalūtfondiskas aktivitātes. Vispirms Tautas partija, sajutusi ļaužu atbalstu, iestājās pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu un pret mājokļu aplikšanu ar nodokļiem.
Izrādās, ir viegli atjaunot popularitāti, ja kaut vai vienā punktā politiķi atsakās padevīgi sekot Godmaņa un valūtas fonda nospraustajam bezcerīgajam kursam.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbildes gājiens bija cits. Viņš uzdeva steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Vispirms jāsaka, ka Neatkarīgā ir ilgstoši uzsvērusi, ka Latvijas likumi ir daudz nežēlīgāki pat par plēsonīgā kapitālisma flagmaņa ASV likumdošanu. Uz to vērš uzmanību pat ASV eksperti. Piemēram, profesors Maikls Hadsons 2006. gadā savās lekcijās Rīgas Ekonomikas augstskolā un savos rakstos Latvijas presē (Kultūras Dienā) teica: "Amerikas Savienotās Valstis jau sen ieviesušas soda sankcijas bankām, kas piešķir nesamērīgus kredītus, nepietiekami pārbaudot kreditora iespējas aizdevumu atmaksāt."
Jau pirms trim gadiem profesors Hadsons uzsvēra, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju pakļauti daudz bargākiem kredītu nosacījumiem nekā tie, kādus mātesuzņēmumu valstu lielākās bankas piedāvā savu valstu pilsoņiem. Protams, tolaik un arī tagad jebkura iniciatīva šajā jomā saskaras ar agresīvu Latvijas Komercbanku asociācijas pretestību. Tās vadītājs Teodors Tverijons paziņoja, ka nav pieņemama situācija, ka pie pirmajām ekonomiskajām grūtībām valdība gatavojas pieņemt lēmumus, kas stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu jau saistībā ar noslēgtiem līgumiem.
Tomēr Dombrovska iniciatīva ir parādījusies brīdī, kad pakāpeniski krīt noslēpuma plīvurs par Parex krīzi 2008. gadā. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ekonomiskās katastrofas dziļums ir tik liels tāpēc, ka visi valsts resursi, nodokļu maksātāju nauda tika iepludināta Parex bankā. Ļaudis nevar samaksāt bankām kredītu maksājumus tāpēc, ka tie zaudēja darbu, un viens no darba zaudēšanas galvenajiem cēloņiem ir valsts palīdzība Parex bankai. Uz jautājumu, vai bija jāpalīdz, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pagājušajā nedēļā sniedza skaidru atbildi. Bija jāpalīdz, jo, nepalīdzot Parex īpašniekiem, bankrotētu teju vai 5 lielākās Latvijas komercbankas. Izcila atklāsme!!!!!
No tā izriet, ka nodokļu maksātāju naudas iepumpēšana Parex bankā ir bijusi lielo komercbanku interesēs, tā izglāba šīs bankas no citādi neizbēgama bankrota!!!!
Ja tā ir taisnība, tad lielajām komercbankām ir jāatlīdzina tie individuālie zaudējumi, kuri rodas tiem, kas zaudēja darbu un ienākumus tāpēc, ka bija jāpalīdz Parex lielajiem īpašniekiem.
Tiesa, ja bankas pierādīs, ka to maksātspējai ar Parex īpašnieku mahinācijām nebija nekāda sakara, tad arguments zaudēs nozīmi. Taču tad būs jāsecina, ka Latvijas finanšu vadība maldina sabiedrību par Parex pārņemšanas patieso jēgu, un taisnība vien būs Valsts kontroles ziņojumam, ka bija jāglābj lielo akcionāru un viņu labāko klientu nauda.
Tomēr ir arī otrs apstāklis. Bankām ir jāaizdod atbildīgi. Bankām ir jāatbild par īpašumu vērtējumiem. Darījumam jābūt līdztiesīgam. Vienkāršs cilvēks var nezināt riskus, nezināt īpašuma patieso vērtību! Praktiski katra banka, pirms dot kredītu, veica īpašuma novērtējumu. Vai bankām ir jāatbild, ja tās principā apkrāpa klientus, sniedzot greizu informāciju par vienīgā mājokļa cenas novērtējumu? Tātad: ja klienta apmaksāts bankas (vai bankas nozīmēta, pilnvarota vērtētāja) īpašuma novērtējums ir bijis aplams, tad sorry. Bankām ir jāuzņemas atbildība!
Ir arī trešā problēma. Lai gan latvieši pēc dabas ir disciplinēti un ļoti likumiem paklausīgi, tomēr uz cilvēkiem milzīgu ietekmi atstāja banku triki ar aplamu hipotekāro kredītu mājokļu vērtēšanu, politiķu veiktā valsts izputināšana par labu dažiem neveiksmīgiem baņķieriem utt. Tas pārveido likumiem paklausīgo vidi. Ļaudis savā vairumā tagad hipotekāro kredītsistēmu (kāda bija Latvijā treknajos gados) uzskata pat netaisnīgu un negodīgu. To jau ir pamanījuši tie, kam ir jāatbild par finanšu stabilitāti valstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jāni Brazovskis, uzstājoties TB/LNNK frakcijā, novērtēja, ka hipotekāro kredītņēmēju saistību neizbeigšana līdz ar ķīlas atdošanu bankai rada milzīgu spriedzi kredītņēmēju vidū un liek viņiem aiziet pelēkajā ekonomikā. Banku ietiepība, atsakoties uzņemties atbildību par saviem viltus vērtējumiem, faktiski dzen valsti nelegālajā ekonomikā un veicina sabiedrības kriminalizāciju.
Jau 2006. gadā Maikls Hadsons izteica aicinājumu valdībai, ka latvieši ir pelnījuši labāku banku klientu aizsardzību.
Cerams, ka šādi aicinājumi tagad tiks ne tikai uzklausīti, bet iegūs konkrētu likumdošanas ietvaru.