Nulles deklarāciju likumprojekts ir jānoraida

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu. Attiecīgais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, uzliks par pienākumu visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas teritorijā, deklarēt savu mantisko stāvokli par īpašumiem, kas tiem piederēs 2011. gada 1. jūlijā pulksten 0.00. Plānots, ka deklarācija būs jāiesniedz visiem, kam vismaz viena no norādītajām vērtībām pārsniegs 50 minimālās mēnešalgas (Ls 10 000).

Tātad nulles deklarācija būtu jāiesniedz ikvienam, kuram ārvalstīs pieder nekustamais īpašums (arī kopīpašuma daļa vai tiesības uz nekustamo īpašumu), kam pieder sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis;

kam Latvijā vai ārvalstīs pieder finanšu instrumenti vai kapitāla daļas komercsabiedrībās un tamlīdzīgi aktīvi;

kam Latvijā vai ārvalstīs ir skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi;

kas veicis iemaksas privātajos pensiju fondos;

kam ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) ārvalstīs;

kam ir ārvalstīs izsniegts aizdevums;

kam pieder antikvāri vai mākslas priekšmeti, dārgmetālu suverēni, neatkarīgi kur tie glabājas – Latvijā vai ārvalstīs utt.

Tātad, tiklīdz attiecīgās pozīcijas vērtība ir 50 minimālās mēnešalgas un vairāk, deklarācijas iesniegšana ir obligāta.

Vispirms jāsaka, ka šāda nulles deklarācija jau ir progress. 2006. gadā KNAB iesniegtajā likumprojektā bija paredzēts, ka jādeklarējas būtu visiem – zīdaiņus un visvecākos sirmgalvjus ieskaitot.

Tikai likumprojekta autori nepaskaidro, kāpēc Latvijas pilsoņiem, iedzīvotājiem un pat uzturēšanās atļauju turētājiem būtu jāveic šāda inventarizācija.

Finanšu ministrija apgalvo, ka ka mantiskais stāvoklis jādeklarē, jo VID rīcībā ir pārāk maz informācijas. Tikai tas, kas iegūts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem, darba devēja paziņojumiem par darba algu.

Netiek pateikts, ka VID var iegūt faktiski jebkuru informāciju. Ikvienai varas struktūrai ir pieejas visiem iespējamajiem elektroniskajiem reģistriem. Komercreģistram, zemesgrāmatām, CSDD reģistram, laulību līgumu reģistriem ar perfektiem mantas aprakstiem utt. Ļoti plašas datu bāzes ir tiesu spriedumos, šķirot laulības, dalot mantu utt. Jebkurš valsts ierēdnis ar pāris datora klaviatūras taustiņu uzsišanu var uzzināt, vai uz mana vārda skaitās vecs golfs, kurš sen jau nodots metāllūžņos, bet formāli nav noņemts no uzskaites.

Tehniski VID saņem informāciju (deklarācijas) par visiem lieliem skaidras naudas un aizdomīgiem darījumiem visās Latvijas komercbankās un uzņēmumos. VID ir tiesības saņemt informāciju no visu ES dalībvalstu fiskālajiem dienestiem par jebkuru Latvijas pilsoni vai rezidentu. VID var pieprasīt informāciju no Latvijas komercbankām par jebkura konta stāvokli un visiem darījumiem ikvienā bankas kontā utt.

Ja ar to ir par maz, tad ko papildus dos deklarācija par kāda vecmeistara gleznu vai ģimenes vērtību uzglabāšanu? Ko pelēkās ekonomikas apkarošanai dos informācija par visām gleznām, kas pieder, piemēram, Raimondam Paulam? Ko pelēkās ekonomikas apkarošanai dos informācija par Latvijas godīgo iedzīvotāju uzkrājumiem nebaltai dienai, kas glabā savus krājumus skaidrā valūtā?

Atbilde ir – neko! Informācija, kas jau tagad ir varas struktūru rīcībā, ir pietiekama liela mēroga melnās un pelēkās ekonomikas ierobežošanai.

Jaunajām nulles deklarācijām nav nekāda sakara ar pelēko ekonomiku! Kāpēc tās sāk bīdīt tagad? Atbilde ir vienkārša. Pērn Saeima izmainīja likumu, atļaujot privātpersonu bankrotu. Ir bažas, ka daudzi jau sākuši ārzemēs nobēdzināt mantu, lai pēcāk pieteiktu bankrotu un atstātu Latvijas komercbankas ar garu degunu. Ja šāds process iegūs masveidīgu raksturu, tad komercbanku zaudējumi pieaugs. Taču, ja piedabūtu Saeimu strauji pieņemt likumu par nulles deklarācijām, tad muļķīši visu godīgi aizpildītu un uzrādītu, bet bankas zinātu, kur meklēt ārzemēs nobēdzinātu mantu, lai savus zaudējumus samazinātu un lai banku peļņa būtu atkal tikpat astronomiska kā treknajos gados. Tikai tie, kas iecerējuši un vienu pēc otras realizē mahinācijas, lielākoties nav tādi lohi, par kādiem tos uzskata Andra Vilka padotie, lai paši pret sevi gādātu pierādījumus.

Līdz ar to šī norma tikai apdraudēs godīgo cilvēku drošību. Likumpaklausīgie būs spiesti atklāt savu krājumu lielumu, bet, zinot, ka pat ASV Ārlietu ministrija nespēja nosargāt ASV slepenu informāciju (sk. http://wikileaks.ch), viss Latvijā deklarētais jau pēc dažām dienām ar jaunu Neo atbalstu būs redzams TV ziņās vai vēl ļaunāk – nonāks bandītu rokās.

Banku intereses izpaužas arī ļoti savdabīgā skaidras naudas pierādīšanas formā. Skaidras naudas uzkrājumi tiks atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona 2011. gada 1. jūlijā šos uzkrājumus ieskaitīs savā kontā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē.

Skaidra nauda, kas netiks aiznesta uz banku, tiks uzskatīta par nelegālu.

Šāda norma jau ir klaja Satversmē noteikto tiesību pārkāpšana. Satversmes 99. pants nosaka, ka "ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu". Šāda norma demonstrē klaju necieņu pret Satversmes 105. pantu, kas nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu".

Nulles deklarācijas likumprojekta normas jau ir klaja īpašuma tiesību ierobežošana. Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu ir jānoraida. Savukārt Finanšu ministrijai ir jāizbeidz bezkaunīgs protekcionisms pret dažām izredzētajām biznesa nozarēm un ir jāizstrādā reforma, lai visi liela mēroga kontrabandisti un liela mēroga valsts apzadzēji saņemtu ātru, bargu un taisnīgu sodu. Informācijas, lai sauktu pie kārtības valsts apzadzējus, ir pārpārēm, bet tā netiek izmantota pilnvērtīgi.

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais