Jo tālāk virzās Ēģiptes revolūcijas, jo grūtāk kļūst izlobīt patiesību un saprast, kādi ir viena vai otra notikuma patiesie mērogi.
Kaut vai par slaveno 1. februāra mītiņu Tahira laukumā Kairā. Ja ticam Ēģiptes revolucionāri sociālistiskās partijas vadībai, mītiņā piedalījās 6 miljoni cilvēku. TV kanāls Aljazeera minēja skaitli 2 miljoni, bet BBC, paužot ļoti lielas simpātijas Tahira laukuma revolucionāriem, tomēr bija daudz reālistiskāka savās aplēsēs un minēja tikai 200 000 lielu mītiņa dalībnieku skaitu. Savukārt tiešraides aina, kas pavērās 1. februārī īsi pirms pusnakts, liecināja, ka mītiņā uz to brīdi piedalās aptuveni tikpat daudz ļaužu, cik tradicionālajos nakts mītiņos jau kuro dienu, protestētāju rindas bija visai retas.
Pārmaiņas notiek. Vēl pagājušajā nedēļā Ēģiptes televīzijas kanālos bija saskatāms apjukums un tie raidīja TV kameru pieslēgumus no Kairas notikumu vietām, bet tagad Ēģiptes televīzijas jau īsteno konkrētu politisko līniju. Tās pārraida oficiālo informāciju, rāda tuvplānā aizturētos kriminālnoziedzniekus, demonstrē bandītiem atņemtos ieročus un informē par kara tiesām. Tiek sniegta informācija, kas var palīdzēt Kairai atgriezties normālā darba ritmā, jo nedēļu ilgais haoss ir jau radījis dramatiskas sekas. Pēc Nile TV international sniegtās informācijas, tieši Ēģiptes zaudējumi revolūcijas dienās pārsniedz 70 miljardus Ēģiptes mārciņu (aptuveni 6 miljardi latu). Valsts televīzijas informē par telefona numuriem, pa kuriem jāzvana, lai izsauktu militāro patruļu, lai izsauktu meistarus, kas atjaunotu ūdens un elektrības padevi utt.
Bankas nestrādā gandrīz vai vienu nedēļu, un jau iezīmējas reālas problēmas. 18 miljonu lielā pilsēta ir jāapgādā ar pārtiku, bet nedz iedzīvotājiem, nedz tirgotājiem nav skaidras naudas, jo tie bankomāti, kas nav iznīcināti vai izlaupīti, nedarbojas, bet citu avotu tikt pie skaidras naudas vienkārši nav. Jo vairāk un ilgāk mītiņo, jo mazāk paliek ēdamā.
Rietumu televīzijas savu šīs nedēļas ziņu sižetus veidoja, konfrontējot Ēģiptes prezidenta Hosnī Mubāraka paziņojumus (lēmumu nekandidēt septembra vēlēšanās utt.) ar Tahiras laukuma protestētāju attieksmi. Mubāraks piekāpjas par maz un pārāk vēlu. Tahiras laukuma revolucionāru pozīcija – nekādu sarunu ar varu, kamēr Mubāraks nav pametis valsti.
Tikai ir viens sīkums. Ēģiptes nākotnes virzienu izšķirs ir nevis 200 000 Tahiras laukuma mītiņotāju attieksme pret varu, bet gan kurā pusē nosliesies tie 17 miljoni 800 000 Kairas iedzīvotāju, kas nemītiņo Tahiras laukumā.
Ēģiptes revolūcijai pretstatā Tunisijas nemieriem ir arī ļoti jūtīga starptautiskā dimensija. Ēģipte ir viens no galvenajiem miera garantiem Tuvajos Austrumos. Ēģiptes armija ir tā, kas kontrolē, lai palestīniešu kaujinieki Gazas joslā nesaņemtu prettanku raķetes vai nopietnus pretgaisa ieročus. Ja palestīnieši tiktu pie šādiem ieročiem, tad Izraēlas drošība tiktu nopietni apdraudēta. Haoss Ēģiptē, ja armija pārtrauks pildīt pavēles, nozīmēs, ka Izraēlai būs nekavējoties jāpārņem Gazas joslas militārā izolācija, un tas var nozīmēt jauna un nepatīkama kara sākumu. To saprot pasaules līderi, un tāpēc ASV prezidents Baraks Obama, šonedēļ izsakoties par Ēģiptes notikumiem, vairāk atbalstīja evolūciju nekā revolūciju.
Turklāt patiesi demokrātiskas vēlēšanas Ēģiptē var nozīmēt stingru Ēģiptes pagriezienu radikālā islāma virzienā, jo visietekmīgākā Ēģiptes pozīcija ir labi organizētā Musulmaņu brālība. Vēstījums, ko rietumnieciski noskaņotā Ēģiptes inteliģence mēģina nodot Eiropas valdībām, ir aicinājums nejaukties Ēģiptes pārvaldes sistēmā un neuzspiest savu izpratni par demokrātiju. "Eiropieši būs pirmie, kas samaksās pilnu maksu par to, ja pilnīgi demokrātiski Ēģiptē pie varas nāks radikālais islāms," vakar intervijā BBC uzsvēra viens no Kairas universitātes profesoriem.
Otra mācība, kas izriet gan no Tunisijas nekārtībām, gan no Ēģiptes revolūcijas, ir Ziemeļāfrikas diktatoru nespēja saprast informācijas tehnoloģiju pārmaiņu nozīmi pasaulē.
Eiropā jauno tehnoloģiju revolūcija notika 2005. gada 29. maijā, kad Francijas referendums noraidīja Eiropas konstitūciju. Noraidīja, lai gan faktiski visas lielās parlamenta partijas bija par, visi lielie TV kanāli un gandrīz visi lielākie laikraksti aģitēja balsot par. Lūk, ko Neatkarīgā rakstīja 2005. gada 31. maijā.
"Francijas referendums iezīmēja vēl vienu jaunu tendenci ES. Ar reklāmu uzpirktā prese, kura tikpat kā visa kopīgā korī dziedāja "par", nespēj ietekmēt Francijas vēlētājus. Pašlaik pētnieki spriež, ka Eiropā parādās lielajai presei un kontrolētai radio un TV industrijai alternatīvi informācijas, viedokļu un domu apmaiņas kanāli. Tiek lēsts, ka interneta un SMS čats kopā ar debatēm krodziņos un darbavietās atstāj lielāku ietekmi nekā visi masu informācijas līdzekļi kopā."
Tieši to palaida garām Tuvo Austrumu dinozauri – diktatori. Kamēr viņi spītīgi turēja cenzūras žņaugos valsts TV, laikrakstus un citus tradicionālos informācijas kanālus, tikmēr ir radusies pilnīgi neatkarīga informācijas apmaiņas sistēma – meili, facebuki un tviteri, SMS straumes. Var aizliegt internetu, bet tad tikai dažu minūšu laikā uz mobilajiem telefoniem viena ziņa sasniegs miljonus. Šī sistēma ir reāla alternatīva tradicionālajiem un valdību kontrolētajiem medijiem.
Tomēr neatkarīgi no pārvaldes sistēmu simpātijām Ēģiptes varas krīzei ir objektīvi cēloņi. Puse no valsts 80 miljoniem iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Katru gadu Ēģiptei ir jārada gandrīz vai viens miljons jaunu darba vietu. Tik daudz vīriešu katru gadu papildina darba tirgu. Katru gadu! Ar karu gadu slodze uz izglītības un veselības aizsardzības sistēmām un dzīvojamo fondu palielinās par vairāk nekā 1,8 miljoniem iedzīvotāju. Cilvēku skaita un resursu pietiekamība nonāks radikālā konfliktā neatkarīgi no pārvaldes formas. Bezdarba un resursu problēmai ir maz sakara ar pārvaldes formu. Jaunajai valdībai, pat ja tā būs demokrātiskāka, problēmu būs vēl vairāk. Īpaši tad, ja jaunā valdība naivuma un Amerikas ekonomisko konsultantu iespaidā izdomās ļaut vaļu visu regulēt brīvajam tirgum. Pie tāda sociālo problēmu kompleksa tikai stingra centralizēta plānošana, tirgus pakļaušana resursu sadales plānam un stingra regulēšana spēs minimizēt problēmas. Uz šo bezizeju tikko norādīja arī Starptautiskā valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns. Viņš sacīja, ka visām pasaules jaunattīstības valstīm nākamajos desmit gados ir jārada 400 miljoni jaunu darba vietu. Resursu, lai šādu uzdevumu realizētu, jaunatīstības valstīm nav. Līdz ar to Starptautiskā valūtas fonda vadītājs prognozē protekcionisma pieaugumu un masveida atteikšanos no tirgus kā absolūta instrumenta ļoti daudzās pasaules valstīs. Dominiks Štrauss-Kāns arī izteica lielas bažas, ka tie jaunieši, kam tagad vajadzētu ienākt darba tirgū, visticamāk kļūs par "zudušo paaudzi", kuriem tikt pie normālas darbavietas tā arī neizdosies nekad. Tieši šī paaudze jau kļūst par galveno balstu apvērsumiem un revolūcijām.