Pēc asiņainās apšaudes Jēkabpilī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces pretinieki atkal pacēla galvas. Iekšlietu ministrei nekavējoties esot jāatkāpjas! Lūk, jāuzņemas morālā un politiskā atbildība par Jēkabpils traģēdiju. Pēc Reģu pansionāta ugunsgrēka labklājības ministre taču pati demisionēja. Pienācis laiks arī Mūrniecei uzņemties atbildību...
Latvijā ir īpatnēja demisiju kultūra. Latvijā demisijas netiek nedz pieprasītas, nedz pieteiktas – gadījumos, ja ir redzama nepārprotama ministra vai resora vadītāja atbildība par notikušo un sekas ir patiesi grandiozas.
Neviena demisija netika pieprasīta, kad valsts nonāca bankrota priekšā un, lai novērstu valsts bankrotu, parakstīja kaunpilnus kapitulācijas noteikumus ar Starptautisko Valūtas fondu. Islandē galvas ripoja. Latvijā nevienas demisijas!
Skaistākais piemērs ir 2009. gada 13. janvāra notikumi. Politisks mītiņš pārauga grautiņā. Iekšlietu ministrs plātīja rokas bezspēcībā. Cīņā ar vandaļiem devās iekšlietu ministram nepakļautās institūcijas – municipālā policija un militārā policija. Vai tā laika ministru prezidents pieprasīja iekšlietu ministra demisiju? Vai iekšlietu ministram pašam pamodās sirdsapziņa par savu atbildību? Kur bija lielais politiskais koris, pieprasot demisiju? Tāda nebija! Tā laika ministrs visiem bija izdevīgs. Grūtas pavēles nedeva un uz policistu tikumiem raudzījās caur pirkstiem. O, jā! Tieši tādu ministru vajag!
Tiklīdz ministrijā nonāca ministre, kas par savu vienīgo uzdevumu neuzskata būt par ministrijas darbinieku advokātu, bet kā galveno uzdevuu izvirza sakārtot to bezatbildības mantojumu, kuru izveidoja visi iepriekšējie ministri, jebkurš incidents tiks izmantots, lai pieprasītu demisiju.
Bet vai iekšlietu ministram ir jāatkāpjas, ja notiek cinisks noziegums? Protams, ne! Ja noziegums būs pamats atbrīvot no darba iekšlietu ministru, tad kā jārīkojas mafijai, lai novāktu no ceļa tiem netīkamu ministru? Jānoorganizē skaļš noziegums un nekavējoties jāpieprasa ministra demisija, lai mēģinātu šajā vietā ielobēt tādu, kas būs labestīgāks pret noziedzīgajiem grupējumiem.
Iekšlietu mistram nav tiesību atkāpties, ja tiek veikti noziegumi. Ikvienam iekšlietu ministram ir pienākums vadīt ministriju tā, lai noziegumus ātri atklātu un vainīgie saņemtu sodu. Tieši to no ministra pieprasa sabiedrība.
Lindas Mūrnieces rīcība, uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinot policijas amatpersonas, tostarp trīs specvienības Alfa komandierus, ir pilnīgi pareiza. Vispirms ir jātiek skaidrībā par nozieguma cēloņiem un līdzzinātājiem. Ja runājam par Jēkabpils traģēdijas cēloņiem un atbildību, tā ir daudz plašāka nekā viena vienības komandiera vai pat ministra atbildība.
Traģēdijas dziļie cēloņi nav noslēpti policistu psihoanalītiskajā portretā, bet gan valsts demonstrētajā necieņā pret policista darbu. Krīze smagi skāra policiju. Policisti ir spiesti strādāt divos darbos. Daudzi policisti pa dienu izmeklē zaudētavu klientu veiktās zādzības un krāpšanas, bet vakarā kā apsardzes firmu darbinieki jau apsargā tās pašas zaudētavas no tiem, kas, pasvilpuši visu naudu spēļu automātos, dodas uz zaudētavu ar lauzni meklēt taisnību. Zaudētavas, kuras reklāmas nolūkos dēvējas par laimētavām, daudzos gadījumos provocē noziedzības pieaugumu.
Tas, ka policisti, lai nopelnītu ienākumus savām ģimenēm, ir spiesti aizsargāt noziedzības perēkļus vai kļūt par neētisku komercstruktūru sargiem, ir traģiski. Tikai tā nav Lindas Mūrnieces vaina. Pēdējos trijos gados piekoptā valdību politika ir radījusi apstākļus, ka policists un privātstruktūru algotnis dažkārt jau ir sinonīmi. Tieša atbildība par Jēkabpils traģēdiju ir jāuzņemas visiem tiem, kas izlēma iepumpēt miljardu nodokļu maksātāju naudas Parex bankā. Tieši šo politiķu lēmumi iegrūda visus Latvijas iedzīvotājus ekonomiskā bezizejā. Sava atbildības daļa ir jāuzņemas arī tiesnešiem - tiem, kuri aptraipa tiesu sistēmu, kas taisnīgas tiesas vietā spriež par labu vilkačiem un atjauno darbā blēdībā pieķertos policistus. Kadru tīrīšana ir nepieciešama arī tiesu sistēmā.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece tagad nekādā gadījumā nedrīkst atkāpties. Viņai ir jāveic smagi un nepatīkami pārkārtojumi policijā, lai šāda traģēdija neatkārtotos. Ir jārada sistēma, lai policisti par savu darbu valsts un sabiedrības labā saņemtu pienācīgu atalgojumu un lai viņi nebūtu spiesti pēc darba valsts labā pelnīt naudu kā privātstruktūru algotņi.