Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē viesojās nu jau apvienotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Raimonds Vējonis, kurš dalījās savā vīzijā par zaļajām pārmaiņām līdz šim tik oranžajā pašvaldību politikā. Viens no virzieniem, kuru deklarēja ministrs – varētu veicināt uzņēmējdarbības attīstību un atstāt lielāko daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ienākumiem pašvaldībām.
Raimonds Vējonis uzskata, ka tas sekmēs jaunu uzņēmumu rašanos, nodokļu ienākumu pieaugumu un bezdarba samazināšanos.
Pašvaldību vēlēšanas notiks jau pēc diviem gadiem, un pašvaldību politikas nozīme visu varas partiju tālākajā liktenī tikai palielināsies.
Vispirms ir objektīvi jākonstatē, ka tuvākajā laikā gan budžeta rāmja, gan iecerētās konsolidācijas dēļ ir ļoti maz ticams, ka pašvaldību līdzekļi palielināsies. Manevra iespējas ir minimālas, un neatkarīgi no tā, kurš būs ministrs, Valūtas fonda rāmja dēļ ir maz ticams, ka notiks fundamentālas pārmaiņas nodokļu struktūrā un sadalē.
Vienīgas, ko tagad var sākt ieskicēt, ir pēckrīzes arhitektūra un finansējuma vīzija Latvijas novadiem nākotnē.
Pagaidām pašvaldību galvenos ienākumus dod iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nākamais pēc nozīmes ir nekustamā īpašuma nodoklis. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis ar izlīdzināšanas mehānismu no bagātākajām pašvaldībām tiek pārdalīts nabadzīgākajām. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklis palielināsies un tam teorētiski būtu jāpieaug. Tikai jāņem vērā, ka vienlaikus samazinās un samazināsies zemes kadastrālās vērtības un nodokļa mehāniska palielināšana izraisa arī sociālās palīdzības izmaksu pieaugumu. Turklāt pieaugums uz papīra ne vienmēr atbilst reāliem naudas ieņēmumiem, jo lielais nodoklis vēl ir arī jāiekasē no pensionāriem, nabagiem un bezdarbniekiem.
Esošais pašvaldību ienākumu modelis jau ir radījis daudzas problēmas. Pašvaldības (izņemot lielās pilsētas) nav tieši ieinteresētas biznesa attīstībā savā teritorijā. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis tiek maksāts pēc deklarētās dzīvesvietas. Pašvaldības bija un ir ieinteresētas, lai tajās deklarējas ļaudis ar lieliem ienākumiem. Rūpniecību lai attīsta citi, bet lai rūpnīcā strādājošie deklarējas manā novadā! Tieši tāpēc laiks, kad visbagātākās pašvaldības (rēķinot iedzīvotāju ienākumu nodokli uz vienu iedzīvotāju) bija Ventspils un Rīga, jau ir pagātne. Pēc šā rādītāja visbagātākie ir Pierīgas novadi, kas pārvilināja pie sevis dzīvot bagātākos rīdziniekus.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa dominance pašvaldību ienākumos nestimulē tās attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Kosmētiska iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale šo problēmu principā neatrisinās.
Lai stimulētu legālas uzņēmējdarbības attīstību, būtu jāveic radikālas pārmaiņas.
Viens no ceļiem būtu mainīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadales principu, pārdalot to pašvaldībām nevis atbilstoši darbinieka deklarētajai dzīvesvietai, bet atbilstoši darbavietas novada piederībai. Tikai tad novadi, kas pilda Rīgas guļamistabas funkcijas (un ne tikai tie), momentā paliks bez lielajiem ienākumiem. Ieguvēji būs novadi ar ražotnēm un lielās pilsētas. Cits reformu virziens būtu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdale par labu tām pašvaldībām, kuru teritorijā peļņa ir iegūta. Tikai tad valdībai būs labprātīgi jādalās ar varu, nododot lemšanu par kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas izlietojumu pašvaldībām.
Tomēr lielākā problēma, lai izprastu attīstības virzienu, ir reālistiska plāna neesamība. Oranžais valsts nacionālās attīstības plāns ir pārvērties par nereālu pasaku, par kaut ko līdzīgu pirms pusgadsimta uzrakstītajai PSRS kompartijas programmai, kurā tika svinīgi apsolīts, ka jau esošā paaudze dzīvos komunismā. Pašreizējā valdības politika, kad tiek pausts prieks un apmierinājums par katru samazinātu darba vietu, par katru slēgtu skolu un slimnīcu, ir pilnīgs pretstats tekstiem un solījumiem, kas ir ierakstīti valsts nacionālās attīstības plānā laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tāpēc, pirms veikt reformas un pārkārtojumus, lai kādi tie būtu, ir jāpasaka, kāds tad ir attīstības plāns un kādi ir valsts un reģionu attīstības mērķi. Tikai pēc tam var sākt diskutēt par to, kuras nodokļu politikas pārmaiņas var palīdzēt sasniegt mērķus nospraustajā laikā.