Vai ģimenes foto autortiesības pieder AKKA/LAA?

Izrādās, ka autortiesības par manu ģimenes bilžu glabāšanu pienākas nevis man (vai ikvienam no lasītājiem par viņa bildēm), bet kādai privātai organizācijai Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA). Tā izriet no Ministru kabineta (MK) noteikumiem par datu nesēja aizsardzību.

Laikā, kad pieņēma šos noteikumus, bija cita vide un citas tehnoloģijas. Privātos foto gandrīz visi glabāja ģimenes albumos, bet privātie video bija retums, savukārt digitālie fotoaparāti bija dārgi un nebija pieejami visiem.

Tagad apstākļi ir radikāli citādi nekā laikā, kad radās attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Ģimenes albumi jau ir digitalizējušies. Fotoattēli no papīra formāta pārceļo uz datoru cietajiem diskiem, tie tiek uzglabāti CD vai DVD diskos, vai USB spraudņos.

Radu, draugu un kolēģu vidē tieši privātie attēli – ģimenes bildes, fotoattēli no ceļojumiem un privātajām norisēm – veido galveno datu nesēju piepildījumu. Nevienam nav šaubu, ka ģimenes un privātu foto autortiesības pieder cilvēkam, kas šos skatus ar savu fotoaparātu ir iemūžinājis. Kam tad vēl var piederēt manu privāto foto autortiesības (arī tiesības uz mantisku atlīdzību), ja ne man pašam?

Atbilde ir – nē! Autortiesību maksu par manu privāto foto glabāšanu manos datu nesējos, jau nopērkot tukšu datu nesēju, iekasēja AKKA/LAA. No katra tukša CD diska AKKA/LAA saņēma 10 santīmus, bet no katra tukša DVD diska 20 santīmus. AKKA/LAA, ieturot taisnīgu procentu administratīviem izdevumiem, šo naudu taisnīgi sadalīja starp tiem autoriem, kas ir noslēguši līgumu ar AKKA/LAA, bet kuriem nav nekādu tiesību uz manām privātajām bildēm. Tātad manu (un visu Latvijas iedzīvotāju) digitāli glabātu fotoattēlu autoratlīdzība tiek piešķirta kaut kādiem cilvēkiem, kam nekādu mantisku, morālu tiesību uz manām bildēm nav, bet kas ir iemanījušies tikt pie AKKA/LAA siles. Tas viss tiek dēvēts par likumību un taisnīgumu.

AKKA/LAA ir panākusi, ka šāda netaisnīga kārtība gadiem ilgi ir iestrādāta Ministru kabineta noteikumos. Šāda kārtība ir klaji netaisnīga un principā vērtējama kā svešu mantisko tiesību nelikumīga piesavināšanās. Turklāt bez jebkāda pamata tiek pasludināts, ka datu nesējus pērk tikai un vienīgi, lai tajos kopētu AKKA/LAA pārstāvētus darbus – notis, dzejas un citus darbus, kurus pārstāv ar AKKA/LAA līgumus noslēgušie autori. Privāto bilžu īpašnieki nav vienīgie, kuru intereses tika sabradātas ar Ministru kabineta noteikumiem par datu nesēja aizsardzību. Arī uzņēmums, kurš savus grāmatvedības datus glabā CD vai DVD diskā, maksā par savas grāmatvedības dokumentu u.c. uzglabāšanu autoratlīdzību AKKA/LAA. Tās ir tiesības uz mantisko atlīdzību par maniem (un jebkura uzņēmuma) grāmatvedības datiem, ja tādas vispār ir uzņēmumam, kam pieder šie dati, nevis AKKA/LAA. Tagad ir iecerēts Ministru kabineta noteikumus mainīt, un izrādās, ka AKKA/LAA apetīte ir augusi astronomiskos tempos. Kā raksta BNS, "AKKA/LAA vēlas, lai nodeva tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem. Pēc biedrības vēlmēm, datu nesējiem nodevas apmēram būtu jābūt no viena līdz trim latiem par vienību". Turklāt tas nav viss. AKKA/LAA pārstāve Agnese Kārše BNS pauž, ka MK noteikumi nav papildināti ar visiem nesējiem un iekārtām, kuros šobrīd tiek reproducēti autoru darbi. "No jaunākajiem datu nesējiem iekļauti tikai Bluray un HD/DVD matricas un Bluray rakstītāji, lai gan šobrīd autoru darbu kopēšanai personiskām vajadzībām aktīvi tiek izmantoti arī daudzi citu nesēji un iekārtas, piemēram, mobilie telefoni, zibatmiņas, dažādas atmiņas kartes, MP3 atskaņotāji, HDD un citi," norādījusi A. Kārše.

Līdz šim no katra CD par manu fotoattēlu autoratlīdzību AKKA/LAA saņēma 10 santīmus. Tagad nekaunība jau ir pārsniegusi jebkuras robežas, jo nu par man piederošu ģimenes attēlu uzglabāšanu no manis grib latu vai trīs latus par katru CD un USB spraudni. Par saviem ģimenes foto autoratlīdzību saņemšu nevis es, bet tie, kam uz to nav nekādas tiesības, – AKKA/LAA. Tā ir manu mantisku tiesību piesavināšanās, un Ministru kabinetam nav jāatbalsta mana apzagšana, bet jāaizstāv manas un visu Latvijas pilsoņu likumīgās intereses, nevis tikai jāizdabā alkatīgiem AKKA/LAA lobijiem. Vienīgi Datu nesēju importētāju asociācija, mēģina MK noteikumos ieviest saprāta elementus un ir iesniegusi alternatīvu projektu, rosinot samazināt nesēju nodevu.

Lai gan šāda norma būtiskus zaudējumus ģimenēm neradīs, tomēr pat Datu nesēju importētāju asociācijas kompromisa priekšlikums nav taisnīgs, jo pat viena santīma autoratlīdzības iekasēšana cita (AKKA/LAA) labā par man piederošām bildēm, ir gan netaisnīga, gan nelikumīga. Sabiedrībai būtu vajadzīga iniciatīvas grupa un labs advokāts, lai ar Satversmes tiesas palīdzību aizliegtu MK pārdalīt atlīdzību par ģimenes fotoattēliem tiem, kam uz to nav nekādu mantisku tiesību.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais