Ziema pret globālo spekulantu biznesu

Aizvadītais decembris gan Īrijas, gan Lielbritānijas vēsturē bija visaukstākais mēnesis kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas. Britu salas, kurās komunikācijas varēja neierakt zemē un ūdensvadi tika vilkti pa zemes virsu, ir šokā – Ziemeļīrijā ūdensvadu sistēma šoziem aizsala.

Amerikā, Atlantā un daudzās Saules joslās ļaudis desmitiem gadus no sirds izdziedāja sapni par "baltajiem Ziemassvētkiem". 2010. gada nogalē viņu lūgsnas beidzot tika uzklausītas. Atlantā pēc 128 gadu pārtraukuma Ziemassvētkos uzsniga sniegs!

Sniegs Ziemassvētkos paralizēja Rietumeiropas aviācijas satiksmi, jo lidostas, dzīdamās pēc peļņas un noticot Alam Goram un citiem globālās sasilšanas sludinātājiem, bija nodevušas metāllūžņos sniega tīrāmo tehniku. Nu jau otro gadu pēc kārtas ziema burtiski izsmej gan globālās sasilšanas sludinātājus, gan tos, kas tiem noticēja uz vārda. Ziemeļu puslodē jau otro gadu ir viena no sniegotākajām un aukstākajām ziemām meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Kur pazuda globālā sasilšana? Kas vispār notiek? Mums visiem ilgus gadus kā neapstrīdamas dogmas dzina pakaušos atziņas, ka ozona caurumi ir izveidojušies nežēlīgi lieli, ka siltumnīcas gāzes ir sakrājušās tik lielos apjomos, ka jau nākamgad Jūrmalas kāpu vasarnīcas mirks ūdenī, jo ledāji izkūst, tāpēc jūras līmenis celsies par daudziem metriem. Rīgā savukārt būs tik karsts, ka janvārī desiņas cepsim, tās vienkārši izbāžot pa logu un brīdi paturot… Tāpēc visiem ir jāparaksta Kioto protokols un visiem aktīvi jāspekulē ar C02 kvotām. Kas pret to iebilst, tas ir Zemes un zaļās pasaules ienaidnieks. Visiem jāpiekrīt, ka daži izredzētie uzņēmēji varēs nodarboties ar atjaunojamo resursu enerģētiku, bet mums visiem par to būs jāmaksā dubults elektrības rēķins. Visi, kas būs pret to, ir zemiski dabas postītāji. Tikai tā var glābt pasauli no globālās sasilšanas, Grenlandes un Antarktīdas ledājus no izkušanas. Jebkuram skeptiķim tika ieteikts izlasīt bijušā ASV viceprezidenta Ala Gora grāmatu Neērtā patiesība: Planētas apdraudējums globālās sasilšanas dēļ un mūsu iespējas to novērst.

Kad par šo darbu 2007. gadā Als Gors saņēma Nobela miera prēmiju, tad visu zemju spekulanti uzgavilēja, jo citi pierādījumi kvotu spekulāciju legalizācijai un atjaunojamo resursu biznesa burbuļa piepūšanai nebija vairs nepieciešami. Arī Latvijā atjaunojamie resursi tika izveidoti kā politisko partiju biznesa sponsoru barotnes.

Veroties sniegotajā janvāra ainavā, atkal paņēmu rokās Ala Gora grāmatas latvisko izdevumu. Pārlasīju vēlreiz – kāds tad ir galvenais globālās sasilšanas pierādījums? Als Gors: "Ja skatāmies uz 21 gada karstākajiem mērījumiem, 20, no visiem 21, ir bijuši tieši pēdējo 25 gadu laikā." Lapas izmēra diagramma papildināja šo skaisto argumentu. Neatkarīgās recenzijā par Gora grāmatas latvisko izdevumu (2009. gada 5. novembrī) tika norādīts, ka "tas nav zinātnisks apcerējums, bet izcili skaista vienas idejas lobēšana. …tajā nav uzskaitīti un rūpīgi analizēti pretargumenti tā galvenajai tēzei par globālo sasilšanu. Tomēr pretargumentu ir pat pārāk daudz".

Recenziju noslēdza jautājums, vai Gora grāmata "…ir tikai cinisks globālo kvotu spekulantu mārketinga instruments?"

Pret Gora koncepciju ir stingri zinātniski argumenti. Minēsim tikai vienu, uz kuru Baltic Outlook 2010. gada decembra numura intervijā norada Dānijas ievērojamā klimata pētniece profesore Dorotija Dāla-Jensena. Pirms aptuveni 13000 gadiem bija laika posms, kad klimats bija ievērojami siltāks nekā pašlaik un Grenlandes ledāji aizņēma tikai 25% no šodienas lieluma. Pasaules okeāna ūdens līmenis bija 7 metrus augstāks nekā pašlaik. Tolaik nebija nedz rūpniecības, nedz Kioto protokola. Klimata svārstības arī bez cilvēka ietekmes var norisināties daudz, daudz plašākā amplitūdā nekā tie novērojumi, kas veikti pēdējos 100 gados. Turklāt, kā liecināja publiskotā vadošo britu globālās sasilšanas teorētiķu sarakste, lai likvidētu pretargumentu iespējas globālās sasilšanas koncepcijai, meteoroloģisko novērojumu ilglaicīgie dati tika nevis noslēpti, bet pat iznīcināti.

Kāpēc vāji argumentētas teorijas nokļūst pie globālas tribīnes un saņem Nobela prēmijas? Atbilde ir ciniska – oglekļa dioksīda kvotu spekulācijas un atjaunojamo resursu bizness sola miljardiem dolāru peļņu.

Jau tolaik Ala Gora senie politiskie konkurenti (ASV republikāņi) zobojās, ka viedais Als vispirms investēja atjaunojamo resursu tehnoloģiju firmu akcijās un pēc tam sāka rosīgas aktivitātes par dabas saglabāšanu, kas ir izdarāms, ja viņa investīciju interešu nozares firmas saņems lielus valsts pasūtījumus un subsīdijas.

Globālā sasilšana bija vajadzīga kā mīts, ar kura palīdzību radīt spekulācijas platformu un panākt, ka sabiedrība piekrīt parazītiskas ekonomikas izveidei uz patērētāju rēķina. Latvijas apstākļos globālās sasilšanas mīts ļāva izveidot politiskās korupcijas barotni, kurā nedaudziem izredzētajiem (īpaši vēja parku īpašniekiem) ir garantēts bezriska bizness un stabila peļņa.

Finālā sabiedrība ir mierīga, ļaujot spekulēt ar izmešu kvotām un maksājot 30 santīmus par kilovatstundu elektroenerģijas katram, kas iemanījies dabūt licenci Saules elektrostacijas izveidei Latvijas ģeogrāfiskā platuma grādos, jo tā Zemes biosfēra tiks glābta!

Tas, ka globālās sasilšanas teorija tika falsificēta, nenozīmē, ka Zemei nav nekādu problēmu. Globālā ekonomika ar savu nemitīgo prasību pēc nepārtrauktas patēriņa izaugsmes ir radījusi pārāk lielu un ilgtermiņā nepanesamu slogu Zemes ekosistēmai. Tieši šī ir galvenā civilizācijas problēma, kurai var sākt meklēt ilgtermiņa risinājumu, atsakoties no patēriņa pieauguma prasības un pakāpeniski atsakoties no energo un resursu ietilpīgas saimniekošanas sistēmas.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais