Valdības piedāvātie budžeta grozījumi vismaz pagaidām neizskatās tik dramatiski, kā to varētu gaidīt, vadoties pēc pašām pesimistiskākajām prognozēm.
Tomēr valsts budžeta konsolidācijai piedāvātie pasākumi dod zināmu signālu par to, kādu tad ekonomisko politiku vēlas realizēt jaunā valdība.
Pašlaik gan var vērtēt tikai nodokļu izmaiņu priekšlikumus. Nav pārsteigums, ka valdība piedāvā turpināt palielināt nekustamā īpašuma nodokļus. Tiesa, to palielinājumam vismaz tuvākajā laikā nebūs liela fiskāla efekta. Tomēr attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli daudz svarīgāks par nodokļa izmaiņas matemātisko formulu ir šā nodokļa izmantojums uz vietas, reālās pašvaldībās, īpaši Rīgā un Jūrmalā. Lielu problēmu nebūtu, ja nekustamā īpašuma nodokļa likme tiktu iekšēji pārdalīta taisnīgi. Tikai šogad Rīgā privātās lietošanas garāžas tika apliktas ar tik augstu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, it kā tajās būtu izvietotas peļņu gādājošas komercbankas vai kādi citi komerciāli objekti. Tieši netaisnīgā nodokļa pārdale bija pamats asajai kritikai un protestiem pret valdības fiskālo politiku.
PVN celšana arī nav pārsteigums. Tikai ir jāsaprot, ka PVN likmes celšana par 1 procenta punktu visam un par 2 procenta punktiem samazinātai likmei atstās ietekmi uz inflāciju. Janvārī inflācijas lēcienam jābūt virs viena procenta.
Budžeta projektā ir iestrādāts vārgs mehānisms, kā kompensēt patēriņa cenu kāpumu. Ir plānots mainīt neapliekamo minimumu un palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem līdz 70 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka samazināsies bāze, no kuras aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli. No tā savukārt izriet, ka cenu celšanās kompensējušais mehānisms ir novirzīts uz pašvaldību rēķina, kurām tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis dod lielāko ieņēmumu daļu. Tieši tas, ka valdība savas fiskālās politikas smagumu no saviem pleciem pārmet uz pašvaldību budžetiem, bija galvenais ZZS neapmierinātības un iebildumu cēlonis par budžeta projektu, kas pašlaik ir aizkavējis valsts budžeta projekta tālāku virzību.
Formāli visnepatīkamākais ir priekšlikums palielināt PVN elektrībai no 10 līdz 22%. Šis solis skars visus iedzīvotājus un gulsies kā izmaksu pieaugums uz mazajiem uzņēmumiem, kas nav PVN maksātāji. Uzņēmumus, īpaši eksportējošos, kas ir PVN maksātāji, pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas tieši neskar, un tiem šāda PVN palielināšana izmaksu pieaugumu neradīs.
Tomēr PVN palielinājumu var eleganti saistīt ar energoefektivitātes uzlabojumu. Valdība varētu vienlaikus ar PVN palielinājuma veikt izglītojošu kampaņu par to, kam pie elektroenerģijas tarifa pieauguma nepalielināt ikmēneša maksājumus. Ja piecas 60 vatu kvēlspuldzes tiktu nomainītas ar energotaupošām 15 vatu spuldzēm, tad tas samazinātu enerģijas patēriņu apgaismošanai 4 reizes. Šāda modernizācija vienam nelielam dzīvoklim var samazināt elektrības rēķinu par 10% mēnesī. Faktiski vienkārša kvēlspuldžu nomaiņa pret energotaupošām spuldzēm mājsaimniecībās, kas to vēl nav izdarījušas, ļaus kompensēt PVN pieauguma ietekmi uz katra mēneša izdevumiem. Protams, tiem, kas to jau ir izdarījuši, PVN pieaugums elektrībai nozīmē 10% elektrības rēķinu pieaugumu.
No uzņēmēju puses vislielākā kritika ir par priekšlikumu paaugstināt minimālo algu no 180 latiem līdz 200 latiem mēnesī. Šādam solim it kā būtu jākompensē ienākumi sociālajā budžetā un ienākumi pašvaldību budžetos. Tomēr šādas izmaiņas ir pilnīgi pretējas deklarētajam virzienam samazināt darbaspēka izmaksas un pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu. Turklāt līdz šim tika solīts, ka algu un arī minimālās algas palielināšana Latvijā tiks veikta atbilstoši darba ražīguma pieaugumam. Vai tiešām 2010. gada laikā darba ražīgums Latvijā ir audzis par 10%? Priekšlikumi celt minimālo algu ir trekno gadu recidīvs, kad algu palielināšana notika nesaistīti ar darba ražīguma izaugsmi.
Tomēr kopumā konsolidācijas nodokļu daļa ir loģiska. Konkrēts virziens ir lielā mērā valdības politiska izvēle. Daudz nervozāk tiek gaidīts otrs budžeta konsolidācijas posms, kas paredz izdevumu samazinājumu. Par šo konsolidācijas daļu ir zināma tikai ieplānotā iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī no 2% līdz 0,5%, kas dotu papildu ieņēmumus valsts konsolidētajā kopbudžetā 77,7 miljonus latu 2011. gadā un 165 miljonus latu 2012. gadā. Pārējā samazinājumu daļa būs nepatīkamu un sāpīgu lēmumu pilna. Taču tieši tās apspriešana vēl nav atklāta.