Vismaz 50 000 latviešu 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par Saskaņas centru. Latviešu skaits, kas nobalsoja par Saskaņas centru, varētu būt aptuveni vienāds ar latviešu skaitu, kas ir nobalsojuši par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!/TB/LNNK.
Publiskajā telpā izteiktajiem apgalvojumiem, ka tikai krievi balsoja par Saskaņas centru, nav zinātniska pamata, tā liecina LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studenta Jāņa Paidera pētījuma rezultāti.
Vispirms ir jāatzīmē, ka Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nepublisko pilsoņu un nepilsoņu nacionālo sastāvu novadu griezumā. Šādi dati noteikti ir Iekšlietu ministrijas rīcībā, bet tie netiek publiskoti. Līdz ar to, lai noteiktu pilsoņu nacionālo sastāvu novadu griezumā, ir jāvadās no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskotajiem rādītājiem. Iekšlietu ministrijas mājaslapā katru pusgadu tiek publiskoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par iedzīvotāju nacionālo sastāvu katrā novadā, par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības katrā novadā, kā arī kopējo pilsoņu un nepilsoņu sadalījumu pēc nacionālās piederības visas valsts mērogā.
Šie dati ir pietiekami, lai veiktu vērtējuma aprēķinus par to, kā novadu nacionālais sastāvs ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus.
Pirmais, kas ir jāsaprot, ka faktiski visi latvieši ir LR pilsoņi (99,8%). Pēc PMLP datiem, šā gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 1 332 349 begin_of_the_skype_highlighting 1 332 349 end_of_the_skype_highlighting latvieši ar LR pilsonību un tikai 1463 latviešiem ir nepilsoņa statuss. Līdz ar to Latvijas nepilsoņu sadalījums pa novadiem (skat. attēlu) ir tieši attiecināms uz visām Latvijas tautībām, kas nav latvieši.
Tātad, ja no nelatviešu skaita katrā novadā atņemsim nepilsoņu skaitu, tad iegūsim cittautiešu skaitu, kam ir LR pilsonība un kas var balsot Saeimas vēlēšanās.
Ja mēs pieņemam, ka vēlētāju aktivitāte bija līdzīga gan latviešu, gan nelatviešu vēlētājiem, tad var viegli pārbaudīt, vai ar nelatviešu balsīm ir pietiekami, lai iegūtu tādu balsu skaitu, kāds iegūts, balsojot par Saskaņas centru un PCTVL kopā. Sociologi gan norāda, ka šogad latviešu vēlētāju aktivitāte bija augstāka, salīdzinot ar nesaviešu, un to skaidro ar Vienotības un Nacionālā bloka agresīvi mobilizējošo kampaņu priekšvēlēšanu pēdējās nedēļās ("Ja nebalsosi par mums, tad krievi pārņems Latviju"). Savukārt Saskaņas reklāmas bija modrību iemidzinošas. Vienalga – vai iesi balsot vai neiesi – viss būs labi!
Tomēr, ja mēs pieņemam, ka aktivitāte ir vienāda, tad tikai ar nelatviešu balsīm, pat pieņemot, ka pilnīgi visi (100%) LR pilsoņi krievi balsoja tikai un vienīgi par Saskaņas centru un PCTVL, nepietiek, lai nodrošinātu tik daudz balsu, cik saņēma viens pats Saskaņas centrs.
Tomēr nav tā, ka visi krievi un citu Latvijā dzīvojošo tautu LR pilsoņi balsotu tikai un vienīgi par Saskaņas centru un PCTVL. Matemātiski var pierādīt, ka pat puse no apvienības Par labu Latviju atbalstītājiem nav latvieši (nav ciešas korelācijas starp latviešu īpatsvaru un Par labu Latviju iegūto balsu proporciju. Tā bija arī 2006. gada vēlēšanās, analizējot Pirmās partijas un Latvijas ceļa vēlēšanu rezultātus). Jebkurā gadījumā ļoti daudz krievu un citu Latvijas nelatviešu balsoja par Aināru Šleseru un Par labu Latviju.
Tomēr pieņemsim, ka visi krievi nobalsoja tikai par Saskaņas centru un PCTVL un vēlēšanu aktivitāte latviešiem un krieviem bija līdzīga. Ko mēs iegūstam? Saskaņas centrs viens pats ir ieguvis pārāk daudz balsu, lai to izskaidrotu tikai ar krievu un citu nelatviešu vēlētāju balsojumu. Pat vairāk – Latvijai ir novadi (sk. attēlu), kuros 50–90% no visiem, kas balsoja par Saskaņas centru, bija latvieši.
Ja mēs sarēķinām visas valsts mērogā, tad, pieņemot, ka krievi balsoja tikai un vienīgi par Saskaņas centru, sanāk, ka vismaz 50 000 latviešu nobalsoja par Saskaņas centru.
Vērtējums, ka 50 000 latviešu balsoja par Saskaņas centru, ir zemākais vērtējums. Faktiski latviešu skaits, kas balsoja par Saskaņas centru, ir robežās starp 60–80 tūkstošiem. Tas savukārt nozīmē, ka latviešu skaits, kas balsoja par Saskaņas centru, ir aptuveni vienāds ar to latviešu skaitu, kas nobalsoja par Nacionālo apvienību.
Saskaņas centrs pārvarētu 5% barjeru ar latviešu balsīm vien.
Latviešu nacionālajiem politiķiem ir jāsaprot, ka reizi pa reizei ir matemātiski un statistiski jāpārbauda gan ideoloģiskas klišejas, gan pieņemtās dogmas. Pienāks brīdis, kad divus gadu desmitus atkārtoti lozungi un dogmas vairāk nav patiesība. Savukārt Saskaņas centram ir jāsaprot, ka viņi vairāk nav krievu partija ar Jāni Urbanoviču priekšgalā. Tas ir politisks spēks, kuram uzticību dāvā gan Latvijas mazākumtautības, gan ļoti nozīmīga latviešu daļa.
Nepilsoņu īpatsvars Latvijas novados no kopējā iedzīvotāju skaita. Karte – Jānis Paiders. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Latviešu īpatsvara vērtējums (%) no visiem pilsoņiem, kas balsoja par Saskaņas centru attiecīgajā novadā. Karte un aprēķini – Jānis Paiders. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Centrālās vēlēšanu komisijas dati.