Latvijas reputācija attiecībā pret demokrātiskajām vērtībām ir ievērojami pasliktinājusies. Tā izriet no starptautiskās preses organizācijas Reportieri bez robežām ikgadējā preses brīvības reitinga.
Vēl pirms diviem gadiem Latvija bija pasaules desmitniekā un tika pozicionēta kā valsts, kas ir patiešām garantējusi vārda brīvību. Pēdējo divu gadu laikā Latvija no 7. vietas ir nokritusies uz 30. vietu.
Latvijas komentētāji šo kritumu skaidroja ar kratīšanu TV darbinieces Ilzes Naglas dzīvoklī, jo šā gada augustā Reportieri bez robežām pieprasīja izbeigt kriminālprocesu pret Neo (Neo vārda valkātājs priekšvēlēšanu laikā īpaši izcēlās ar ļoti dīvainu kodētu paziņojumu izsūtīšanu masu medijiem) un Ilzi Naglu.
Varētu uzdot principiālu jautājumu. Ja Neo kriminālprocesa ietvaros nenotiktu viena kratīšana televīzijas darbinieces Ilzes Naglas dzīvoklī, vai tad Latvija joprojām atrastos pasaules preses brīvības virsotnē? Vai tik tiešām pietiek ar vienu muļķīgu un strīdīgu varas lēmumu, lai sagrautu Latvijas demokrātijas imidžu?
Atbilde ir noteikts nē!
Latvija gadiem ilgi veidoja reputāciju, kas izpaudās ļoti augstā preses brīvības novērtējumā. Turklāt preses brīvības indeksa novērtējumam ir vērojama izteikta inerce. Preses brīvības indekss netika strauji mainīts, kad Latvijā vēl tikai sākās tiešs un nepārprotams vārda brīvības apdraudējums, kas izpaudās daudzos kriminālprocesos pret vadošiem žurnālistiem un daudzu laikrakstu galvenajiem redaktoriem. Tad Francijā bāzētā indekss veidotāji cēla Latvijas pozīciju pat uz augšu. 2008. gadā pat šķita – jo vairāk tiks safabricēti kriminālprocesi pret žurnālistiem, jo augstāk Reportieri bez robežām novērtēs Latvijas vārda brīvību. Tikai tad, kad uzbrukums preses brīvībai Latvijā sāka iegūt jau lavīnveidīgas aprises, tikai tad arī Reportieri bez robežām pamanīja, ka Latvijas preses brīvība pelna zemāku vērtējumu. Kaut vai slavenais ekonomista Dmitrija Smirnova arests par laikraksta diskusijā paustu finanšu sistēmas kritiku. Šis arests ieguva tik augstu publicitāti, ka Reportieri bez robežām bija spiesti izslēgt Latviju no preses brīvības indeksa desmitnieka.
Preses brīvības indekss neapšaubāmi ietekmēja varu, kas divus gadus manipulēja ar PVN presei, vicinot PVN likmi izdevēju deguna priekšā kā burkānu, lai pirms vēlēšanām apturētu masveida varas kritiku. Totālu triecienu Latvijas vārda brīvībai deva ekonomiskā krīze. Izdevēji krīzes iespaidā radikāli samazināja žurnālistu algas un kopumā atlaida aptuveni 40% drukātajos medijos strādājošo.
Varas un izdevēju piekopto šo vārda brīvību degradējošo procesu papildināja skaļi un joprojām skandalozi notikumi. Īpaši lielu starptautisku rezonansi ieguva Daugavpils reģionālā laikraksta Million izdevēja un Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavība. Ņemcova slepkava un slepkavības pasūtītāji joprojām ir brīvībā. Tie nav zināmi un nav saņēmuši nekādu sodu. Tāpēc, pirms kāds Latvijas pārstāvis sāk kritizēt jebkuru valsti (vai tā būtu Ukraina vai Krievija) par kādu neatklātu žurnālista slepkavību, Latvijas varas politiķiem ir jāieskatās spogulī un vēl lielāka kritikas straume ir jāvērš pret Latvijas valsts politisko varu par neatklāto Ņemcova slepkavību un par varu, kurai traucēja Million izdevējs.
Reportieri bez robežām veltīja bargu kritiku arī Eiropas Savienībai. Kā norāda Reportieri bez robežām, ES drīz zaudēs morālas tiesības aktīvi kritizēt citus par brīvības trūkumu. Francijas vai Itālijas varas spiediens uz žurnālistu informācijas avotiem un mediju īpašnieku koncentrāciju politiskā biznesa klanu rokās ir jau ļoti, ļoti tālu no demokrātijas ideāliem. Arī tāda Rietumu vērtības pārstāvoša valsts kā Austrālija jau tiek piepulcināta valstīm, par kurām ir bažas par interneta cenzūru. Austrālija ir vienā rindā ar Baltkrieviju, Eritreju, Malaiziju, Krieviju, Dienvidkoreju, Taizemi, Turciju un citām valstīm.
Tomēr nevajag arī pārlieku idealizēt organizāciju Reportieri bez robežām. Izrādās, preses brīvības indekss var būt atkarīgs no ekspertu politiskajām (ģeopolitiskajām) simpātijām. Kamēr Ukrainā oranžie visādi smacēja zilibaltos žurnālistus, tikmēr Ukraina preses brīvības indeksā bija 89. vietā pasaulē. Tiklīdz oranžos (bijušā prezidenta Viktora Juščenko politiskās krāsas) Ukrainas varas gaiteņos nomainīja zilibaltie (tagadējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča politiskās krāsas), uzreiz – krah! – un preses brīvības Ukrainā nav nekādas. Pēc Janukoviča uzvaras Ukrainai preses brīvības indeksā piešķirta 131. vieta, teju vai Etiopijas līmenis.