Baltkrievijas valsts struktūras aicina Latvijas valdību un uzņēmējus izvērtēt iespēju atjaunot naftas vada darbību. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aicina pārtraukt tranzīta karus, lai īstenotu šādus projektus.
Līdz 2002. gadam naftas tranzīts noritēja virzienā no Krievijas uz Ventspili un tālāk tankeros – uz Rietumeiropu vai Ameriku. Pēc tam naftas vads tika apturēts un darbojās, tikai piegādājot naftu Mažeiķu rūpnīcai. Savukārt no 2006. gada naftas vads posmā Novopolocka–Ventspils tika apturēts pilnībā. Tagad Baltkrievijas vadība aicina naftas vadu atdzīvināt, bet pagriezt naftas straumi pretējā virzienā – sākt naftas tranzītu no Ventspils uz Novopolockas rūpnīcu Naftan.
Kāda ir ekonomiskā jēga pagriezt naftas straumi no Ventspils uz Baltkrieviju?
Tagad ir jauni noteikumi Baltkrievijas un Krievijas savstarpējās attiecībās. Abas valstis kopā ar Kazahstānu izveidoja muitas savienību. Savukārt Krievija pakāpeniski atsakās no politikas piegādāt NVS valstīm energoresursus ar atvieglotiem un izdevīgākiem noteikumiem. Turklāt naftas eksporta nodokļi ir viens no Krievijas valsts budžeta galvenajiem balstiem.
Šāgada kompromiss starp Baltkrieviju un Krieviju nosaka, ka Krievija Baltkrievijai piegādās nedaudz virs 6 miljoniem tonnu naftas. Šī Krievijas nafta var tikt pārstrādāta, bet tās pārstrādes produktus (benzīnu, dīzeļdegvielu, eļļas) nedrīkst eksportēt. Tos var pārdot tikai Baltkrievijas iekšējā tirgū. Lai eksportētu naftas produktus, Baltkrievijai šim mērķim ir jāiepērk nafta par cenu, kurā ir ietverta Krievijas izvedmuita. Cenu starpība ir tik ievērojama, ka pašlaik Baltkrievijai ir izdevīgāk iegādāties naftu citviet un ar vilcieniem nogādāt uz Baltkrieviju nekā saņemt naftu pa cauruļvadiem no Krievijas. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vienojās ar Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Venecuēlas naftas iepirkuma cena principā atbilst pasaules tirgus cenai, tomēr Baltkrievijai ir izdevīgāk pirkt naftu no Venecuēlas, jo par šīm naftas piegādēm var norēķināties nevis ar skaidru naudu, bet gan ar Baltkrievijas preču (kravas auto, pārtikas un ķīmiskās rūpniecības produkcijas utt.) piegādēm. Savukārt ar naftas produktu eksportu no pārstrādātas Venecuēlas naftas nodarbojas abu valstu kopuzņēmums. Rezultātā Venecuēla iegūst iespaidu, ne tikai eksportējot naftu, bet iegūst zināmu daļu no naftas produktu tirgus Eiropā.
Līdz 2010. gada beigām Baltkrievija ir apņēmusies pārstrādāt 4 miljonus tonnu Venecuēlas naftas. Kā Neatkarīgo informēja Novopolockas naftas pārstrādes uzņēmuma Naftan ģenerāldirektors Vjačeslavs Jakuševs, augustā vien ir pārstrādātas vairāk nekā 100 000 tonnas Venecuēlas naftas. Līdz gada beigām Novopolockā ir jāpārstrādā 2 miljoni tonnu Dienvidamerikas naftas. Novopolocka Venecuēlas naftu saņem ar tankkuģi, to piegādājot līdz kādai no Baltijas jūras ostām un tad tālāk dzelzceļa vagonos.
Uz Neatkarīgās jautājumu, vai būtu izdevīgāk Dienvidamerikas naftas piegādes organizēt pa jau esošo naftas cauruļvadu Ventspils–Novopolocka, kas kopš 2006. gada ir slēgts, Naftan ģenerāldirektors paskaidroja: "Neapšaubāmi, tas būtu daudz izdevīgāk. Tikai, lai šādu projektu sāktu, zināms darbs ir jāveic Latvijas un Lietuvas pusei (pārdesmit kilometri cauruļvada šķērso Lietuvas teritoriju – JP). Jūsu uzņēmumiem būs jāveic cauruļvada testēšana un pārbaude. Ir jānovērtē, vai cauruļvads varēs tikt galā ar šo uzdevumu, un jāveic nepieciešamie remonti un labojumi. Mūsuprāt, būs noteikti nepieciešama jauna sūkņu stacija..."
Kā uzsvēra ģenerāldirektors, tie ir jautājumi, kas ir jāatrisina Latvijas pusei. No Baltkrievijas puses būs vislielākā labvēlība šādam projektam, jo izmaksas, transportējot pa cauruļvadu, ir ievērojami mazākas.
2003. gadā naftas vada apturēšana radīja gandrīz 20% IKP kritumu Ventspils pilsētai. Jau tolaik Ventspils piedzīvoja tikpat lielu krīzi, kāda tagad skar Latviju. Krīze tika pārvarēta, radot jaunas ražotnes un darba vietas, tāpēc arī tagad naftas vada darbības atjaunošana var dot tikai papildu pieaugumu gan Ventspilij, gan tranzīta uzņēmumiem. Tas neapšaubāmi dos ekonomisku efektu arī Latvijas ekonomikai, jo viss tranzīts ir pakalpojumu eksports.
Uz Neatkarīgās jautājumu, vai valdība ir vērtējusi naftas tranzīta atjaunošanu kā vienu no ekonomikas atveseļošanas iespējamajiem pasākumiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja: "Jā, Baltkrievija ir izteikusi šādu priekšlikumu. Tas ir visnotaļ interesants jautājums, jo cauruļvads pagaidām nestrādā. Tas būtu interesants projekts arī Latvijai, apgūstot iespēju atvērt tranzītu arī pretējā virzienā. Tikai, lai šādu projektu uzsāktu, ir jāizbeidz tranzīta kari, kuri nepārtraukti norisinās Ventspilī, lai visi akcionāri spētu vienoties par šādu biznesa projektu. Es ceru, ka pretrunas starp Ventspils uzņēmēju visām pusēm netraucēs šāda līmeņa projektu īstenošanai."
Pagaidām naftas piegādes projekts Ventspils–Novopolocka ir tikai iedīgļa stadijā. Tomēr, tiklīdz šāds projekts iegūs reālas aprises, tas var izraisīt arī Krievijas intereses pieaugumu iegādāties uzņēmumus, kas nodrošina naftas tranzītu. Pati iespēja, ka naftas plūsma var atsākties pretējā virzienā, var palielināt Latvijas tranzīta infrastruktūras vērtību un interesi Krievijas gigantiem iegādāties Latvijas tranzīta biznesa aktīvu kaut vai tādēļ, lai saglabātu Krievijas naftas piegādes monopolu Austrumeiropā.