No 14. līdz 17. septembrim Latvijas Kara muzejā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru norisināsies pirmās Ražotāju dienas.
Dienu sākumā ASV Aizsardzības loģistikas aģentūra (U.S. Defense Logistics Agency) un ASV Vispārējā dienesta administrācija (U.S. General Services Administration) sniegs informāciju par noteikumiem un prasībām, lai Latvijas uzņēmumi varētu piedalīties ASV valdības militārajos iepirkumos.
Uzņēmēji, kas cer, ka tagad Latvijas rūpnīcas varēs sākt ražot un piegādāt ASV armijai aviācijas bāzes kuģus, kosmiskās tehnoloģijas un modernākās lidmašīnas, būs vīlušies.
ASV negrasās iepirkt bruņojumu no Latvijas. Latvijai ir ierādīta pieticīga loma – būt par svaigu augļu un dārzeņu, maizes un sauso makaronu piegādātāju ASV armijai.
Ārlietu ministrijas paziņojumā īpaši uzsvērts, ka Latvijas uzņēmēji nekādā gadījumā nedrīkstēs pat ieminēties par gaļas izstrādājumu piegādes iespējām, jo gaļas piegādes paliks ekskluzīvas ASV ražotājiem.
Latvijai ir atvēlēta loma būt ne tikai par dārzeņu un augļu piegādāju zaldātu un virsnieku virtuvēm, bet no Latvijas gaida arī priekšlikumus par militārajā nozarē izmantojamiem kokmateriāliem, metālizstrādājumiem, ugunsdrošības un avārijas gadījumu aprīkojumu. Latvijas uzņēmumi drīkstēs piegādāt konteinerus un noliktavu aprīkojumu, elektropiederumus, tīrīšanas līdzekļus, personiskās higiēnas piederumus un papīru. Tas arī gandrīz viss.
Latvijas valsts ģerboni turpmāk drīkstēs papildināt ar lozungu Latvija – ASV armijas oficiālais burkānu piegādātājs.
Kā lai Latvijas sabiedrība uztver šādu soli? No vienas puses – tas var tikt uztverts kā cēls ASV žests, palīdzot Latvijas ekonomikai. Tiesa, žests, kurā Latvijai tiek norādīta ļoti zema vieta. Burkānus – lūdzu, bet, ja gribat pretendēt uz gaļas piegādēm ASV armijas ēdnīcām, tad jums vēl ir gadus divdesmit jāpakaro militārajās misijās Austrumu zemēs.
No otras puses – ASV valdība, ASV vēstniece beidzot ir ieklausījusies un sāk praksē īstenot kādreiz tik ļoti zākātā Ventspils mēra Aivara Lemberga daudzkārt atkārtotos izteikumus par to, ka Latvijas un Latvijas lielākā drauga – ASV – attiecības nav līdztiesiskas.
Kaut vai A. Lemberga teiktais: "Latvija NATO reāli atradīsies tikai tad, kad Latvijā būs militārā kompleksa rūpnīcas, kuras ražos militāri rūpniecisko produkciju NATO vajadzībām. ASV jādod nauda, lai šeit būvētu jaunas rūpnīcas, kuras tiek nodotas pārvaldībā amerikāņiem – kaut vai tam pašam General Motors. Tikai tad mēs būsim ASV stratēģiskie partneri."
Vēl precīzāk to, ko Latvijas uzņēmēji gaida no ASV un NATO, Aivars Lembergs formulēja intervijā Neatkarīgajā šā gada 8 jūlijā: "Latvijas industrija NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā vispār nav integrēta. Bet NATO ir tāds pats biznesa projekts kā visa pārējā tirgus ekonomika. Kamēr Latvija nav integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, tikmēr Latvija pilda tikai un vienīgi lielgabalgaļas vai nenogremdējama aviācijas bāzes kuģa funkcijas. Mēs par pliku velti NATO atdodam savu ģeopolitiski stratēģiski svarīgo vietu. Bagātais to varētu darīt, bet mēs esam nabagi, tāpēc mēs to par velti nedrīkstam darīt. Tāpēc Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir panākt Latvijas tautsaimniecības integrāciju NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā – vienalga, vai mēs ražojam zeķes NATO zaldātiem vai automātus, bruņutransportierus, aviācijas bāzes kuģus u.tml. Svarīgi, lai mēs kaut ko ražotu un būtu kāds, kas to visu garantēti pērk. Kamēr tā nav, tikmēr mēs notrallinām savu aizsardzības ministrijas budžetu. Latvijas tauta apmaksā citu valstu militāri rūpniecisko kompleksu."
A. Lembergs izteica nevis savas vēlmes, bet visu Latvijas ražotāju sāpi. Šī problēma ir pilnīgi vienāda, neatkarīgi no tā, kurai partijai simpatizē ražotājs un uzņēmējs. Uzņēmēju vajadzības sadzirdēja pat Artis Kampars. Ekonomikas ministrija sagatavoja un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē jau jūlijā iesniedza normatīvo aktu projektu paketi, ar ko paredzēts valsts aizsardzības iepirkumos ieviest kompensācijas jeb offset darījumus.
Tas nozīmē, ka turpmāk, valstij iepērkot militāra rakstura preces, būs jāpiemēro kompensācijas darījumu noteikumi – ārvalstīs ražotu militāras nozīmes preču piegādātājam būs jānoslēdz kompensācijas darījumu līgums ar Latvijas valsti.
Kompensācijas jeb offset darījumu ieviešanas mērķis ir eksportspējīgu vietējās rūpniecības, pakalpojumu un pētniecības nozaru attīstības veicināšana.
Kompensācijas darījumu piemērošana ir paredzēta Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas militāra rakstura preču iepirkumiem.
Normatīvā bāze jau ir finiša taisnē. Latvija ar lielu novēlošanos tomēr ievieš tādas pašas normas un noteikumus, kādus jau sen lieto vecās NATO dalībvalstis.
Tikai tad, kad Latvija normatīvās bāzes līmenī jau gatava ieviest savu uzņēmēju atbalsta soļus, mūsu stratēģiskais partneris atcerējās, ka ir tāda Latvija, un visžēlīgi atļāva mums piedāvāt bietes un burkānus ASV armijai.
Latvijas rūpnieki tomēr spēj vairāk par biešu mizošanu. Normatīvā bāze militāro iepirkumu kompensācijas darījumiem ir jāveido tāda, lai mūsu lielie draugi un stratēģiskie partneri, kas piegādā Latvijai bruņojumu, iepirktu Latvijas rūpniecības produkciju ar augstu pievienoto vērtību, nevis tikai burkānus un bietes.