Šovasar ir sācies jauns posms Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ekonomiskajā integrācijā. Jūlijā tika pārtraukta muitas dokumentu noformēšana uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas savstarpējām robežām.
Muitas apskate tika saglabāta un muitas deklarācijas joprojām ir jāiesniedz, bet izpaliek visu dokumentu sagatavošana un iesniegšana, šķērsojot Muitas savienības iekšējās robežas.
Vizuāli izskatās, ka Krievija kopīgi ar vairākām kaimiņu valstīm veido līdzinieku Eiropas Savienībai – brīvprātīgu Eirāzijas valstu ekonomisko savienību. Tomēr viss nav tik gludi, kā varētu saprast no TV reportāžām par valstu līderu savstarpējām apmaiņām ar diplomātiskām laipnībām.
Vispirms jāpaprot, kas būs ieguvēji un zaudētāji Muitas savienības izveidē. Muitas savienībā ir ieinteresēts liels un legāls bizness. Paredzēts, ka jau 2012. gadā preču apmaiņas sistēma starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju būs līdzīga tai preču pārvietošanās brīvībai, kāda pašlaik ir starp ES valstīm. Lielais un legālais bizness ir par! Muitas savienība vienkāršos preču apmaiņu un samazina izmaksas, kas bija saistītas ar muitas procedūrām.
Liels atbalsts Muitas savienības idejai ir NVS valstu politiskajā elitē. Muitas savienība ir reāla, liela un taustāma atbilde uz globālo krīzi.
Kad uzstājoties jūlijā Astanas ekonomiskajā forumā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzsvēra, ka laikā, kad citas valstis uz krīzi atbild, aizverot savas robežas un noslēdzoties no apkārtējās pasaules, Kazahstāna aicina atbildēt uz krīzes izaicinājumiem, padziļinot reģionālo kooperāciju, šāda atbilde uz kopējā protekcionisma pieauguma fona pasaulē izskatās kā atbildīga un konstruktīva. Muitas savienībai un šā projekta attīstībai seko gan Eiropā, bet īpaši liela interese ir centrālajā Āzijā. Jūlijā savu nopietno interesi par iestāšanos Muitas savienībā pauda Kirgizstānas un Tadžikistānas valdības.
Liels ideoloģisks atbalsts Muitas savienībai ir vērojams Krievijas sabiedrībā. Ārēji Muitas savienības izveide var tikt uztverta kā zināms solis PSRS restaurācijā. Tikai ja PSRS tautu draudzību balstīja sarkanās armijas durkļi, tad Muitas savienība var tikt uztverta kā civilizēta pievienošanās atdzimstošajai Krievijas impērijai, pilnīgi brīvprātīgi pielāgojot citu dalībvalstu likumdošanas sistēmas Krievijas interesēm. Plašai publikai to var pasniegt kā Krievijas varenības restaurāciju, kas var ielīksmot impēriski domājošos Krievijā. Tiesa, citās Muitas savienības valstīs nostalģiju pēc PSRS samazinās ļoti pragmatiski apsvērumi. Lai gan lielais un legālais bizness ir par Muitas savienību, tomēr ļoti daudzi gan Kazahstānā, gan Baltkrievijā jau saskata negatīvo un zaudējumus, kas rodas, Muitas savienībai attīstoties.
Uz problēmām netieši norāda Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš jau 5. jūlijā uzreiz pēc tikšanās ar Krievijas un Kazahstānas līderiem aizrādīja, ka jaunajai savienībai "ir jādod zināms labums cilvēkiem". Proti, ja vienkāršie cilvēki nesaskatīs savus ieguvumus, bet redzēs tikai zaudējumus, tad ļaudis nesapratīs, kāpēc šāda savienība vajadzīga. Tātad – kas ir tiešie zaudētāji no Muitas savienības izveides? Paradoksālā kārtā tie ir ļoti daudzi – simtiem tūkstošu vienkāršo ļaužu gan Baltkrievijā, gan Kazahstānā. Visas problēmas aplūkot šeit nepietiks vietas, bet var uzskaitīt vienu problēmu Baltkrievijā un vienu Kazahstānā. Muitas savienības dalībvalstīm vairākos būtiskos jautājumos bija jāpielāgojas Krievijas ekonomiskajai politikai. Krievija ir saglabājusi savu autoražošanu. Krievijas auto tirgus tiek aizsargāts un spēja piesaistīt ārvalstu investorus ar nepatīkami lielām muitas barjerām, īpaši attiecībā uz lietotu vieglo auto importu. Pārējām Muitas savienības dalībvalstīm bija jāpaceļ savas muitas barjeras līdz Krievijas līmenim. Tagad, pēc pievienošanās Muitas savienībai, ikvienam baltkrievam ir jāmaksā krietni vairāk par lietotas Rietumeiropā, Japānā, ASV vai citviet ražotas automašīnas iegādi. Līdz šim Baltkrievijai nebija jāaizsargā savs vieglo auto tirgus. Pievienošanās Muitas savienībai tad arī rada ne pārāk bagāto baltkrievu ļaužu un līdz ar to arī valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko satraukumu. Baltkrievijas līderis ir pievienojis savu parakstu muitas kodeksiem ar publiski paustu atrunu, un tagad ir jāatrod kompromiss, lai savietotu Krievijas auto tirgus aizsardzības sistēmu ar Baltkrievijas ģimeņu labklājību.
Kazahstānai ir cits stāsts. Kazahstāna pievienošanos Muitas savienībai izmanto, lai dotu iznīcinošu triecienu pelēkajai ekonomikai.
Kazahstānas importā ir relatīvi liels neformālā eksporta īpatsvars. Līdz 2010. gada jūlijam viena fiziska persona vienā reizē drīkstēja Kazahstānā ievest preces par summu līdz 10 000 dolāru un ar svaru līdz divām tonnām. Fiziskām personām bija vienkāršota muitošanas procedūra. Par katru kilogramu virs 35 kg bija jāmaksā muitas nodoklis 0,6 eiro par kilogramu (www.gazeta.kz). No 1. jūlija noteikumi jau ir citi. Tagad bez muitas nodevas var ievest preces līdz 50 kg svarā un līdz 1500 eiro vērtībā. Ja šis normatīvs tiek pārsniegts, tad jāmaksā nodeva 30% lielumā no muitas vērtības par ievestajām precēm, kas, pēc gazeta.kz aprēķiniem, varētu būt pat četri eiro par kilogramu. Pelēkais bizness tiek iedzīts spīlēs. Tagad ir izdevīgāk legalizēties, nevis maksāt jaunās muitas nodevas kā privātpersonām. No valstiskām pozīcijām viss kārtībā. Pelēkā sektora legalizācija un apkarošana labvēlīgi ietekmēs valsti. Liels pelēkās ekonomikas īpatsvars ir gan augsne korupcijai, gan kriminālajām aprindām. Tomēr Kazahstānai, konsekventi ievērojot jaunos muitas noteikumus, būs jāatrisina lielas sociālas problēmas. Kazahstānas lielāko pilsētu preču tirgos, kuru galvenie piegādātāji bija privātpersonas, ir nodarbināti aptuveni 300 000 cilvēku. Tāpēc Kazahstānā daudzi sīkie tirgotāji pārmaiņas neuztver ar sajūsmu.
Tomēr daudzi gan Muitas savienības valstīs, gan citā zemēs vēl joprojām ar lielu skepsi uztver solījumus 2012. gadā atvērt Muitas savienības valstu robežas brīvai preču plūsmai. Eiropas Savienībai bija nepieciešami desmitiem gadu, lai panāktu brīvu preču kustību un likvidētu dažādus šķēršļus un privilēģijas. Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna cer tādu pašu harmonizāciju paveikt trijos gados.