Ikvienā normālā valstī, ja notiek kas ārkārtējs, tad premjerministrs nekavējoties atgriežas savā zemē un risina jautājumus, nepieļaujot nekontrolējamu procesu attīstību. Tā tam jānotiek, un tā notiek. Tikai ne Latvijā. Nedēļā, kad Latvijā tika aizturēta teju vai visa Latvijas lielākā energouzņēmuma vadība, premjers uzskatīja par pareizu distancēties no notikumiem, ļaujot starptautiskajiem tirgiem sākt dragāt Latvijas kredītuzticību.
Kas tad ir noticis? Aizturēta visa lielākā Latvijas valsts uzņēmuma vadība? Vai tāpēc Ministru prezidentam ir kas jāsaka Latvijas sabiedrībai un Latvijas starptautiskajiem partneriem?
Varbūt tas ir tāds ikdienišķs notikums, kas nepelna pat īpašu uzmanību? Lai novērtētu šo notikumu iespaidu uz starptautiskajiem tirgiem, ir jāsaprot Latvenergo nozīme Latvijas ekonomikā.
Latvenergo ir svarīgākais Latvijas uzņēmums. 2008. gadā Latvenergo apgrozījums bija 475 miljoni latu. Latvenergo tieši rada aptuveni 4% no visa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvenergo pašu kapitāls 2008. gada beigās bija 872 miljoni latu. Latvenergo īpašumā 2008. gada beigās bija ilgtermiņa aktīvi par 1,5 miljardiem latu. Latvenergo veiktās investīcijas 2008. gadā vien bija 200 miljoni latu. Tomēr tas nav galvenais, kas uztrauc starptautiskos finanšu tirgus. Latvenergo ir otrs lielākais (pēc Latvijas valsts) Latvijas starptautisko kredītu saņēmējs. Latvenergo savu attīstību un izaugsmi balstīja uz kredītresursu piesaisti. 2008. gada beigās Latvenergo bija parādā starptautiskajām un pašmāju bankām 496,3 miljonus latu, bet 2010. gadā, lai īstenotu TEC 2 otrās kārtas rekonstrukciju, parādsaistības tiek palielinātas par 175 miljoniem latu. Principā Latvenergo daļa kredītu tirgū ir mērojama viena miljarda eiro apjomā.
Plaša mēroga aresti tik lielā un starptautiski saistīta uzņēmuma vadībā jau izraisīja paniku uzņēmuma kreditoru vidū. Paniku pastiprina tas, ka uz ārpusi vispār netiek sniegta sakarīga informācija. Parasti demokrātiskā valstī tik plaši uzņēmuma vadības aresti notiek, ja ir atgadījusies vai nekavējoties ir jānovērš izzagšana, kas mērāma simtos miljonu latu. Tad arests ir vienīgais veids, kā to apturēt. Ja kādā lielā un ar starptautiskajiem tirgiem cieši saistītā uzņēmumā tiek atklātas neliela vai vidēja mēroga afēras, tad Eiropā tradicionāla forma ir elastīga un pēctecīga amatpersonu maiņa, kad kā galvenais instruments tiek lietota labprātīga atkāpšanās no amata. Masveida lielākā valsts uzņēmuma vadības aresti ir ārkārtas notikums Eiropā. Tie momentā izraisa reputācijas zudumus un rada nervozitāti starptautiskajos tirgos. Iekšējie īstermiņa politiskie ieguvumi no teatrāliem pasākumiem neatsver to reputācijas zudumu, kas rodas starptautiskajā arēnā. Vēl lielāku postu nodara informācijas vakuums. Pats ekonomikas ministrs vēl ceturtdien stāstīja, ka nezina teju neko.
Informācijas vakuums par Latvenergo starptautiskajos finanšu tirgos radīja aizdomas, ka kredīti ir izlaupīti, ka uzņēmuma darījumi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu un līdz ar to uzņēmuma saistību izpilde var tikt kavēta. Bankas metās apdrošināt savus kredītus Latvijas lielajiem uzņēmumiem pret defolta risku. Tas momentā pazemināja Latvijas uzņēmumu kredītreitingu, attiecīgi sadārdzinās Latvijas uzņēmumu kredītus. KNAB vērienīgie teatrālie aizturēšanas un kratīšanas gājieni varbūt ļaus noturēties amatos Vilnītim vai Strīķei, bet par to samaksās visi Latvijas uzņēmēji ar lielākiem kredītmaksājumu procentiem. Forma, kādā KNAB veica arestus, un tas, ka Ministru prezidents šajā laikā pašizolējās, atkal sagrāva Latvijas finanšu reputāciju un iznīcināja tos vārgos uzlabošanās asnus, kuras radīja Latvijas sabiedrības pacietība un izturība, pārvarot iekšējo devalvāciju.
Valdim Dombrovskim ir jāuzņemas politiskā atbildība par Latvijas zaudējumiem starptautiskajos finanšu tirgos, un veids, kā uzlabot Latvijas reputāciju, būtu atbrīvot vietu premjera krēslā kādam citam – daudz atbildīgākam politiķim.