Noticis neticamais – Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja grozījumus likumā, nosakot, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiks atjaunota, ja parādnieks divu gadu laikā maksās bankai 30% no saviem mēneša ienākumiem, un tad bankām būs jārēķinās tikai ar šiem maksājumiem, bet viss pārējais kredītu apjoms pēc diviem gadiem jānoraksta zaudējumos.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota paguva deklarēt, ka Saeima izdabā spekulantu interesēm: "Mēs tīšuprāt atbalstām spekulantus un treknos runčus," viņš uzsvēra, skaļi aizcirzdams Saeimas durvis.
Vispirms jau fakts, ka Saeimas komisija kaut ko iebilst pret banku interesēm, ir Latvijas politiskajā elitē sen neredzētas fantastiskas uzdrīkstēšanās un drosmes paraugs, par ko ikviens Saeimas Tautsaimniecības komisijas balsotājs ir pelnījis vismaz atzinības krustu. Līdz šim Latvijas politiķi centās iekļūt Ginesa rekordu grāmatā kā pasaules čempioni izdabāšanā komercbanku interesēm un kā globāli līderi iztapībā komercbanku lobijiem.
Latvijas Saeimai ir jālīdzsvaro likumdošana, jo banku protekcionisms un banku neapvaldītā kreditēšana ir Latvijas ekonomiskā posta galvenais cēlonis. Likumdošanā ir jāpalielina komercbanku uzraudzības standarts un jālīdzsvaro atbildība starp peļņas kāri dot kredītus ikvienam un iedzīvotāju beztiesību, konfliktējot ar bankām.
Ir jāatzīst, ka komercbanku reklāmas treknajos gados maldināja Latvijas patērētājus. Lielākā daļa Latvijas ļaužu nav ar banku ekspertu diplomiem un nevarēja novērtēt kreditēšanās riskus, balstoties uz sadzīvisko pieredzi. Tādas mums vienkārši nebija. Turklāt pēc būtības komercbankas un vienkāršs kredītņēmējs nav vienlīdzīgās pozīcijās, jo komercbankas var algot labākus juristus un tās algo labākos finanšu ekspertus Latvijā. Savukārt blokmāju dzīvokļu pircēji vai Piedrujas zemnieki nav un nebūs finanšu ekspertu līmenī. Likumdošanai ir jāizlīdzina atšķirības iespējās, un likumam vispirms ir jāaizstāv nevis spēcīgākais (kā tas ir Latvijas Civillikumā), bet gan vājākais un neaizsargātais. Turklāt Latvija ar savu necilvēcisko likumu sistēmu ir iestājusies ES tiesiskajā laukā un ikviens Latvijas pilsonis ir vienlaikus arī ES pilsonis. Jau tagad tiek piedāvāts un aktīvi reklamēts tā sauktais bankrota tūrisms. Latvijas rezidentiem tiek piedāvāts iziet privātu procedūru Lielbritānijā, kas būs vairākas reizes lētāk nekā bankrotēt pēc Latvijas likumiem, tikai bankrota tūristam uz kādu laiku ir jākļūst par britu rezidentu.
Lielbritānijas tiesas lēmums par privāto bankrotu attieksies uz visām Latvijas komercbankām un būs tām saistošs. Ja deputāti turpinās ieklausīties tikai Komercbanku asociācijas protestos, tad bankrota izdevumu miljoni ieslīdēs pat ne Latvijas maksātnespējas biznesa, bet gan Britu salu juristu kabatās. Turpināt spēlēt paslēpes nav jēgas, Latvija vienkārši neizturēs konkurenci ar citu ES valstu likumiem par iedzīvotāju aizsardzības mehānismiem. Likums par fizisku personu maksātnespēju Latvijai būs jāmaina. Var vadīties pēc ASV pieredzes.
ASV ir gājusi cauri vairākām krīzēm, un tur ir izveidota privātpersonu aizsardzības sistēma, kad kredīta devējs nedrīkst aizdot naudu, ja kredīts varētu netikt atmaksāts. ASV šādu sodu sistēmu kredītdevējiem par neadekvāti lielu optimismu realizē ar privātā bankrota procedūru. Privātpersona pasludina personisko bankrotu un atdod visus savus īpašumus kreditoriem. Tālāk kreditori paliek ar īpašumu un, ja to nevar pārdot par kredīta lielumu, tad starpību noraksta savos zaudējumos. Latvijā nav šādas normas. Latvijā ir nepieciešams finansiāli sodīt ne tikai vieglprātīgu kredīta ņēmēju, bet arī vieglprātīgos kredītu dāļātājus, ieviešot personiskā bankrota sistēmu, līdzīgu kā ASV. Tas atvēsinās tirgu un veidos nopietnāku attieksmi, lai kredītu dāļātāji ne tikai cerētu uz vieglu peļņu, bet arī izvērtētu riskus.
Tomēr atļaut tik vieglas normas kā jaunajos labojumos arī nedrīkst. Privāta bankrota izsludināšanas formu nedrīkst pārvērst par paradīzi krāpniekiem un avantūristiem. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu atbalstīto variantu var ļoti viegli izmantot, lai izkrāptu no bankām naudu. Ir jāņem vērā citu valstu, īpaši ASV, pieredze. Privāts bankrots nedrīkst kļūt par vieglu iedzīvošanās instrumentu. Līdzsvarojuma mehānisms varētu būt likuma definējums, ka persona, kas ir atzīta par privāti bankrotējušu, nākamos desmit gadus pēc bankrota ir uzskatāma par ļoti augsta kredīta riska objektu, un, šādu personu kreditējot, kredītiestādē būtu jāveido 100% uzkrājums jebkuram, pat patēriņa, kredītam. Šāda norma nozīmētu, ka tie, kas izvēlas privāti bankrotēt, nākamos desmit gadus tiks sodīti ar faktisku aizliegumu ņemt jebkādus kredītus.
Diemžēl, zinot Latvijas parlamenta deputātu tradīcijas, Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums optimismu nerada. Manuprāt, tas vairāk atgādina savdabīgu reketu pret banku sistēmu sākt aktīvi finansēt lielāko partiju priekšvēlēšanu kampaņas, pretējā gadījuma draudot atriebties ar bargu likumu pieņemšanu.