7. jūnijā notika akciju sabiedrības Latvenergo akcionāru sapulce, kurā precīzi atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 1471 Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu un atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2010. gadam tika nolemts visu uzņēmuma 2009. gada peļņu – 20,2 miljonus latu – izmaksāt dividendēs.
Jau otro gadu pēc kārtas Latvenergo dividendēs izmaksā 100% no peļņas.
Lielā 2009. gada peļņa tika sasniegta tāpēc, ka uzņēmums spēja palielināt eksporta apjomus, pārdodot elektroenerģiju ārpus Latvijas. Tas bija iespējams, jo novembrī un decembrī Daugavā bija ievērojami augstāks noteces līmenis, salīdzinot ar ilggadējo vidējo. Visa 20 miljonu latu lielā peļņa tika ieskaitīta valsts budžetā.
Valdība un starptautiskie aizdevēji var triumfēt. Solījumi Valūtas fondam tiek pildīti, un no valsts uzņēmumiem visa peļņa tiek politiski paņemta, lai valsts varētu turpināt dzīvot uz parāda un lai valdošās partijas ar šādu politiku – dzīvot uz parāda – spētu nopirkt vēlētāju balsis. Ir tikai viens bet. Dombrovska valdība turpina Godmaņa valdības tradīcijas un apēd Latvijas nākotni. Dombrovska valdība iznīcina Latvijas enerģētikas attīstību.
Tikko NATO parlamentārās sesijas laikā Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīgi ir ar militāro, ekonomisko un enerģētisko drošību saistītie riski, ar kuriem nākotnē nāksies saskarties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.
Kamēr NATO partneriem sesijas laikā tika uz ausīm karināti makaroni par Latvijas rūpēm saistībā ar enerģētisko drošību, par to, ka energoatkarība no Krievijas ir lielākās Latvijas valdības rūpes, tikmēr valdības politika ir vērsta uz to, lai enerģētiskās neatkarības atbalstam pieejamos resursus izmantotu patēriņam un tēriņiem citos sektoros. Politika nav svinīgu deklarāciju un prioritāšu deklamēšana TV ekrānos. Valsts politika var tikt īstenota, tikai novirzot resursus (naudu) attiecīgās politikas īstenošanai.
Pie šāda valsts ienākumu kraha Latvijas valsts politika enerģētikā un transportā var tikt realizēta tikai ar valsts uzņēmumiem un tikai nosakot prioritātes valsts uzņēmumiem.
Ja vērtējam attīstīto valstu standartu ieviešanu valsts uzņēmumu pārvaldē, tad labas pārvaldības pamatprincipi ir pilnīgi pretēji Latvijas valdības rīcībai. Viens no Ziemeļvalstu ekspertu ieteikumiem bija sadalīt visus valsts uzņēmumus divās daļās – vienā grupā ieļaujot tos, kam būtu noteikti tikai komerciāli mērķi, un otrajā grupā iekļaujot tos uzņēmumus, kam būtu jānodrošina kādas noteiktas politikas realizācija. Piemēram, elektrības sadalei un pārvadei ir jānodrošina noteikta politika, "droša energoapgāde". Valdības vai regulatora galvenā funkcija (politika) ir tā, lai piekļuves noteikumi tirgum visiem būtu vienādi par cenu, kas visiem ir vienāda. Pat tad, ja tas nav izdevīgi, ir jānodrošina, lai visi varētu lietot elektroenerģiju. Šis nav komerciāls mērķis!
Viens no attīstīto valstu ieteikumiem ir – valsts īpašumā noteikti ir jāpatur uzņēmumi, kuriem ir jārealizē kāda politika. Ja uzņēmumam tiek izvirzīti sociāli, kultūras saglabāšanas vai valsts aizsardzības nodrošināšanas mērķi un uzdevumi, tad šos uzņēmumus nedrīkst izdāļāt alkatīgajiem valsts izzadzējiem jeb privatizēt.
Izvirzīt valsts lielākajam enerģijas ražošanas un elektropārvades uzņēmumam kā vienīgo mērķi gādāt maksimālu peļņu nozīmē, ka valdība ir atteikusies no enerģētikas politikas vispār. Valdība enerģētikas sektorā darbojas kā alkatīgs prihvatizators, kuram mērķis ir tikai īstermiņa ieguvumi un kuram nerūp, kas notiks pēc vairākiem gadiem, nemaz jau nerunājot par ilgtermiņa mērķiem un stratēģiju.
Izņemot visu Latvenergo peļņu, nu jau divus gadus pēc kārtas valdība ir atteikusies no enerģētikas politikas. Latvija upurē savu nākotni īstermiņa mērķiem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai valdībai ir jāatsakās no investīciju resursu apēšanas un notērēšanas patēriņam, bet jāuzdod lielajiem valsts infrastruktūras uzņēmumiem par pienākumu ieguldīt peļņu tajos attīstības virzienos, kas nodrošina eksporta pieaugumu un ražošanas pieaugumu. Šī politika ir īpaši svarīga divās nozarēs – enerģētikā un transportā. Valsts uzņēmumu investīcijas enerģētikas (Latvenergo) un transporta (Latvijas dzelzceļa) infrastruktūrā nodrošina konkurētspējas pieaugumu visiem Latvijas uzņēmumiem. Savukārt valdošās koalīcijas kāre dalīt kvotas politiskajiem vēja un saules enerģijas projektiem būs jāapmaksā visiem elektroenerģijas lietotājiem, un tas mazinās visu uzņēmumu konkurētspēju, jo sadārdzinās infrastruktūru. Latvenergo un Latvijas dzelzceļa atstāšana bez investīciju resursiem šodien nozīmē pamatīgu triecienu Latvijas eksportam un visai ekonomikai nākotnē.
Pašreizējā valdības politika iznīcina Latvijas valsts nākotni un virza Latviju uz atpalicības un trūkuma bezdibeni.