Valdība nolēmusi jau līdz 1. jūlijam pabeigt Parex bankas restrukturizāciju. Privatizācijas aģentūrai ir dots uzdevums nodibināt jaunu banku, kurā 100% kapitāla piederētu valstij. Visu labo no Parex bankas plānots pārcelt uz jauno banku, bet viss sliktais paliks vecajā bankā.
Lai gan ministri apgalvoja, ka Parex bankas restrukturizācijas process noritot pēc iepriekš apstiprinātā grafika, tomēr visdrīzāk valdība ir paātrinājusi tempu, lai apsteigtu Saeimā briestošās pārmaiņas. Ļoti iespējams, ka Saeima atbalstīs jau otrā lasījuma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas personas īpašumā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) jāiesniedz apstiprināšanā kredītiestādes plāns tuvākajiem trim gadiem.
Tiklīdz minētā norma iegūs likuma spēku, Latvijā būs aizliegts veidot fiktīvas bankas, kuras varētu tā ātri nodibināt un pāris mēnešus pēc reģistrācijas tā ātri palaist uz bankrotu, un šī norma attieksies arī uz Parex bankas restrukturizācijas varianta izvēli.
Taču šis nav vienīgais apstāklis, kas steidzina valdību. Parex bankas pārvalde no valsts jau sāk atgādināt farsu. Valsts īpašumā esošie aktīvi tiek iztirgoti ar dīvainiem noteikumiem, kas dod pamatu aizdomām, ka Parex banka netiek pārvaldīta valsts un sabiedrības interesēs, bet jau ir pārvērsta par pelēku shēmu bīdīšanas poligonu. Jau tiek paustas aizdomas par atbildīgo amatpersonu personisko ieinteresētību nepamanīt un nereaģēt uz klajiem faktiem par nesaimnieciskumu Parex pārvaldē. Ir aizdomas, ka šādi partijas, kas kontrolēs bankas pārvaldi un restrukturizācijas procesu, iegūs līdzekļus vēlēšanu kampaņai.
Aizdomas pastiprina tas, ka valdības partijas panāca, ka atbildīgā Saeimas komisija noraidīja opozīcijas sagatavoto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Par pieprasījumu ekonomikas ministram balsos viss Saeimas sastāvs, un iespējams, ka jau nākamnedēļ Saeima lems par uzticību kārtējam ministram. Opozīcijas deputātu pieprasījumā ekonomikas ministram Artim Kamparam paustas tiešas aizdomas par valsts interesēm neatbilstošu rīcību, kad par 100 dolāru iemaksu tika atdota kontrole pār Parex bankas aktīvu vērtīgu objektu Parex Leasing.
Aizdomas, ka Parex banka pārvēršas par kārtējo afēru ar valsts naudu, pastiprina veiksmes stāsti citās valstīs. ASV bankas, kurās saņēma līdzīga mēroga (ASV apstākļiem tie ir simti miljardu dolāru) valsts palīdzību, jau ir atdevušas vai sāk atmaksāt valsts palīdzību. Savukārt Latvijā Parex banka ir pārvērsta par melno caurumu, kurā turpinās valsts naudas iepumpēšana. Parex banka nav sākusi atdot Valsts kases aizdoto, bet joprojām turpina nosūkt Latvijas finanšu resursus.
Neatkarīgā jau daudzkārt rakstīja, ka valdības pieņemtais plāns no Parex bankas izdalīt t.s. slikto banku nav nodokļu maksātājiem visizdevīgākais risinājums. Valdības akceptētais bankas pārveides plāns varbūt ļaus sodīt bijušos bankas akcionārus, bet palielinās valsts zaudējumus par simtiem miljonu dolāru.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā atbilst Eiropas Savienības valstu sāktajai politikai pastiprināt komercbanku kontroli un padarīt stigrāku komercbanku uzraudzību. Aicinājumi ļaut izsniegt licenci bankai, kas bankrotēs pēc pusgada, izskatās kā pretdarbība Eiropas Savienības politikai banku un finanšu sektora sakārtošanā.
Ir vēl viena šķautne. Vai valdība drīkst aktīvi pretdarboties likumdevēja ieskicētajam likuma garam? Saeimas vairākums precīzi ieskicēja, ka vēlas komercbanku uzraudzības normas padarīt stingrākas. Var saprast cinisku uzņēmēju, kurš, zinot par likumu izmaiņām, steidz reģistrēt uzņēmumus, steidz slēgt līgumus, lai tikai apsteigtu likuma spēkā stāšanās datumu. Tas ir saprotami. Uzņēmējam rūp personiskā peļņa, nevis valsts labums un likuma gars. Neizprotami ir, ja valdība sāk rīkoties tieši tāpat kā alkatīgs un lielas peļņas kārs rausējs. Pretdarbība un steiga, lai apsteigtu Saeimas likumu, no valdības puses ir pretdarbība likumdevēja skaidri parādītam likumu ietvaram. Valdība demonstrē nihilistisku pieeju.