Eiropas Komisija atzina, ka Igaunija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai eirozonā no 2011. gada 1. janvāra. Pozitīvs Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums ir viens no pirmajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai Eiropas Savienības Padome jūlijā varētu pieņemt galīgo lēmumu par eirozonas paplašināšanu.
Pēc Eiropas Savienības Padomes pozitīva lēmuma Igaunija kļūs par pirmo bijušo PSRS republiku, kurā tiks ieviests eiro. No bijušā sociālistiskā bloka valstīm divas – Slovēnija (2007. gadā) un Slovākija (2009. gadā) – jau pārgāja uz eiro.
Lēmums par Igauniju iezīmē jaunu tendenci Eiropas Savienības attieksmē pret Baltiju. Līdz šim daudzas lielas pārmaiņas – iestāšanās ES, Šengenas zonā u.c. – notika vienlaikus visām Baltijas valstīm. Baltija tika aplūkota kā vienots veselums, un neatkarīgi no iekšējam atšķirībām, neatkarīgi no iekšējās nevienlīdzības Baltijas valstis saņēma formāli vienādu attieksmi. Lietuvai pat neatļāva pievienoties eirozonai ar gandrīz izpildītiem Māstrihtas kritērijiem, motivējot, ka tas izjauks Baltijas vienotību.
Šāda attieksme ļāva Latvijas valdošajai elitei parazitēt, tikai imitēt reformas un pārkārtojumus. Tā ļāva pat sabotēt nepieciešamās pārmaiņas un izmantot Baltijas kārti, lai ar pēc iespējas mazākiem sasprindzinājumiem tiktu pie starptautiskiem bonusiem vienlaikus ar visām Baltijas valstīm. Igaunijas uzņemšana eirozonā lauž šo tradīciju. Tas nozīmē jaunu politiku – Baltijas valstis tiks vērtētas nevis visas kopā, bet gan – ņemot vērā to individuālos sasniegumus. Valstis, kas rīkosies destruktīvi kā Latvija, tiks degradētas un nonāks ārējā Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kontrolē. Savukārt valstis, kuras rīkojas atbildīgi, tiks attiecīgi novērtētas kā Igaunija, kura tiek uzņemta eirozonā.
Tomēr ir otra un daudz fundamentālāka problēma. Latvijas sabiedrība metodiski tiek maldināta par eirozonu. Īpaši pateicoties Latvijas Bankas prezidenta uzburtajam kvēlajam sapnim par eirozonu 2014. gadā, cilvēkos rodas pārliecība, ka eirozona ir vienīgais nopietnais Latvijas eksistences mērķis. Eirozona ir tāda kā leiputrija, kurā, tiklīdz izsalkušais pavērs muti, tajā ielidos cepta paipala. Elle Latvijā iestāsies, tiklīdz Latviju 2014. gadā neuzņems eirozonā. Ir jāsasprindzina visi spēki, jāsamazina visas izmaksas, jāslēdz kaut vai visas skolas un slimnīcas un jāatslēdz elektrība pilsētām, jo ir taču lieli izdevumi, bet Latvijai jātiek eirozonā par katru cenu. Bet, kad būsim eirozonā, tad ikviens pat Vecslabadā un Ipiķos momentā kļūs miljonārs un varēs braukāt lepnā kabrioletā.
Stop! Eirozona nav un nedrīkst būt Latvijas valsts attīstības mērķis. Iestāšanās eirozonā drīkst būt tikai līdzeklis daudz nozīmīgāku un svarīgāku, nacionālu vai valstisku mērķu sasniegšanai.
Labi, pieņemsim, ka Parex afēras kulminācijas brīdī mūs, mazos nabadziņus, Eiropa pažēlotu un no 2009. gada 1. janvāra mēs tiktu uzņemti eirozonā. Kādi lēmumi būtu jāpieņem Latvijai šodien?
Šodien atklājas, ka dalība eirozonā nav tikai bezatbildīgu parādos iestigušu valsts svarīgāko amatpersonu risku glābšana. Dalība eirozonā ir arī liela atbildība. Dalība tik elitārā klubā nozīmē spēju un nepieciešamību samaksāt bezatbildīgu kluba biedru rēķinus. Lai nebankrotētu Grieķija, eirozonas valstīm bija jāatver savi maki un jāaizdod Grieķijai. Slovēnijas daļa Grieķijas palīdzības paketē ir vairāki simti miljonu eiro. Ja tikpat lielā proporcijā tiks sadalīti Spānijas, Portugāles un Īrijas glābšanai rezervētie 440 miljardi eiro, tad Slovēnijai nāksies aizdot nedisciplinētajām eirozonas valstīm teju vai miljardu eiro!!! Slovēnijai būs jāatsakās no savām attīstības iespējām, lai glābtu blēdīgus kluba biedrus no bankrota.
Ja Latvija pērn žēlastības kārtā tiktu uzņemta eirozonā, tad mums tagad būtu jādod nauda Grieķijas, Spānijas un citu blēžu glābšanai! Tikai Latvija joprojām bez Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas finanšu injekcijām nespēj nomaksāt savus rēķinus. Latvija visu 2010. gadu tērē un tērēs ievērojami vairāk nekā spēj iekasēt nodokļos. Pirmajos četros mēnešos mīnuss ir 400 miljoni eiro. Latvija nav tik bagāta, lai tagad vēl izdotu naudu Grieķijai vai Spānijai. Mēs eiro klubam esam pārāk lieli nabagi. Latvija vēl ilgi jo ilgi neko nespēs aizdot nedisciplinētajām eirozonas valstīm. Kamēr Latvija nespēj tā, vienā mirklī, aizdot miljardu eiro eirozonas glābšanai, mums nav ko darīt eiro klubā. Pilnvērtīgai dalībai eiro klubā mēs nebūsim gatavi 2014. gadā. Tādam nabagam, kāda Latvija būs pēc dažiem gadiem, nav vietas tik elitārā klubā! Tad, kad Latvija samaksās visus kredītus starptautiskajiem aizdevējiem un būs uzkrājusi lieku miljardu, kuru jebkurā brīdī varēs aizdot eirozonas kritušo glābšanai, tad – jā, tad Latvija būs gatava stāties eirozonā. Tikai tas nenotiks 2014. gadā. Tāpēc nesasprindzinām spēkus, bet veidojam tādu ilgtermiņa politiku un izdevumu struktūru, lai Latvijas valsts spētu samaksāt savus rēķinus bez Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas finanšu injekcijām.