Solīt un atlikt, vai darīt un griezt

Pasaules bankas eksperti ir gandrīz pabeiguši darbu pie plāna, kā Latvija varētu tehniski samazināt budžeta deficītu nākamajā gadā, un ierosina Latvijai izšķirties par ļoti sāpīgiem budžeta izdevumu samazinājumiem.

Pasaules bankas eksperti aicina ievērojami samazināt izdevumus valsts pārvaldei, beidzot likumīgi samazināt pensijas un sociālos pabalstus, samazināt veselības aprūpes finansējumu un ieviest taupības programmu augstākās izglītības sistēmā. Kā jau esmu daudzkārt izteicies un rakstījis, bet atkārtošana ir zināšanu māte, 2007.–2008. gada valsts budžeti bija trekno gadu budžeti. 2010. gada valsts budžets ar visām sāpēm un samazinājumiem ir pustreknais budžets. Pirmajam patiesi liesajam gadam bija jākļūst 2011. gada valsts budžetam. Bet vēl pirms tam mums – visiem vēlētājiem– Saeimā atkal ir jāievēlē tie paši ļautiņi, kas mūs ieveda šajā krīzes un kredītu zampā. Valūtas fonds aizdeva Latvijai lieku miljardu, lai piebarotu vēlētājus līdz septembrim, uzpērkot vēlētājus nebalsot par politiskās elites nomaiņu. Citās un civilizētās valstīs šādi valstsvīri un valstssievas jau sen būtu patriekti no varas un ieņemtu godpilnu vietu vēstures mēslainē. No otras puses – tiem, kas Latviju izputināja un iedzina lielu tautas daļu nabadzībā, vajadzēs pašiem labot savas alkatības sekas. Ko ierosina Pasaules banka? Vispirms par apšaubāmiem priekšlikumiem. Pasaules banka aicina turpināt darba vietu samazināšanu, sarīkojot masveida atlaišanas no valsts aģentūrām, pašvaldībām un no valsts uzņēmumiem. Tikai – ir dziļi neizprotams, kā darbinieku masveida atlaišana valsts uzņēmumos var palīdzēt samazināt valsts budžeta izdevumus? Valsts uzņēmumi algas maksā nevis no nodokļu ieņēmumiem, bet gan no saviem ienākumiem. Savukārt darbinieku masveida atlaišana valsts uzņēmumos nevis samazinās valsts budžeta deficītu, bet gan to palielinās. Tagad no valsts uzņēmumu darbinieku algām tiek samaksāti visi nodokļi. Valsts saņem ienākumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociāla nodokļa. Ja Latvijas valdības grūtgalvji pildīs PB instrukciju tieši, proti, īstenos darbinieku masveida atlaišanas valsts uzņēmumos, tad valsts zaudēs lielus nodokļu ieņēmumus, bet iegūs lielus papildu izdevumus, jo 9 mēnešus būs jāmaksā pabalsti atlaistajiem valsts uzņēmumu darbiniekiem. Pasaules banka ierosina atcelt tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Ietaupījums varētu būt valsts sektorā 150 miljoni latu, bet pašvaldību sektorā – 70 miljoni lati. Lieliska ideja! Tikai kā ļaudis nokļūs uz darbu, jo vislielākās subsīdijas ir tieši pasažieru transporta sistēmai? Uzliekot pilnu cenu sabiedriskajam transportam, pašreizējās arī privātā sektora algas nesegs transporta izmaksas uz/no darba. Par pārējiem Pasaules bankas ierosinājumiem var diskutēt. Lai kā politiķi nevēlas un līdz 2. oktobra vakaram publiski izvairīsies to teikt, bet politiķu piesolītās pensijas nav pavelkamas Latvija ekonomikai. Pašreizējās pensijas nav pavelkamas Latvijas strādājošo kopumam. Vēl var pāris gadus mēģināt šādas pensijas maksāt, izpārdodot Nacionālā muzeja gleznas un valstij piederošās zemes, bet arī šo dārgumu pietiks kādam gadam, un jau drīz vairs nebūs ko pārdot un izpārdot. Ko nevar celt, to nevar nest. Tikai atšķirībā no politiķiem, kas izliekas, ka nesaprot un nezina, ka pat pensijas ir jāsamazina likumīgi, Pasaules bankas eksperti iesaka nevis samazināt pensijas, bet samazināt ar nodokli neapliekamo minimumu. Pensijas formāli paliks tikpat lielas, tikai nodokļos aizies ceturtā daļa no pensijas virs 85 latiem. Citi Pasaules bankas ieteikumi skar bērnu un vecāku pabalstus. Ir ierosinājums dramatiski samazināt augstskolu studiju atbalstu, jo Īrijas sēņu lasītājiem taču augstākā izglītība ir lieka izšķērdība. Pasaules banka ierosina, ka bankām tik izdevīgo studiju kredītu sistēmu (kad valsts bankām garantē pelņu) ir nevis jāreformē, bet turpmāk banku virspeļņu valsts vietā lai garantē studējošo bērnu vecāki. Procenti tiks tā vienkārši pārlikti uz bērnu vecāku pleciem utt. Ko darīt tālāk? Vai Pasaules bankas ieteikumi tiks akli pildīti, vai politiķi sniegs atbildes uz ekspertu ieteikumiem? Lai kā mums patiktu vai nepatiktu Pasaules banka, bet Latvijai ir jāiemācās dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem. Punkts. Pasaules banka norādīja uz virspusē redzamām idejām. Protams, var nedarīt neko. Var ticēt brīnumam. Var līdz 2. oktobrim turpināt solīt debesu mannu. Turklāt pamats ir, jo, ja izdotos pārdot no Parex atdalīto labo banku, tad valsts no Parex bankā iesaldētā miljarda momentā dabūtu 400 miljonus latu un varētu par pustrekno padarīt arī 2011. gadu!!! Taču, ja šāds gājiens arī izdosies, tā būs kārtējā problēmas atlikšana vēl uz vienu gadu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais