Parex bankas liktenis ir nonācis izšķirošā fāzē. Lemjot par to, vai sākt bankas likvidāciju vai tās sadalīšanu, valdība nolēma atbalstīt bankas sadalīšanas projektu. 19. martā Viļņā notika semināra par ekonomiski attīstītu valstu labas pārvaldības standartu ieviešanu valsts uzņēmumu pārvaldē Baltijā. Domājams, ka jau pēc pāris mēnešiem Baltijas valstu līderi svinīgi parakstīs valsts uzņēmumu pārvaldes vadlīnijas Baltijā.
Kādi ir svarīgākie ieteikumi? Valsts īpašumā esošie uzņēmumi ir jāsadala divās lielās grupās. Pirmajā grupā jāiekļauj uzņēmumi, kuriem jārealizē (vai nākotnē varētu tikt realizēta) kāda valsts politika. Valsts politika var būt vērsta uz drošības nodrošinājumu, uz kultūras saglabāšanu, valdība uzņēmumiem var izvirzīt sociālus mērķus. Valsts var izvirzīt par uzņēmuma mērķi nodrošināt vienādu pieeju resursiem visiem tirgus dalībniekiem utt. Uzņēmumiem, kuriem jārealizē kāda svarīga valsts politika, ir jāpaliek valsts īpašumā. Šādus uzņēmumus nedrīkst privatizēt. Nedrīkst privatizēt muzeju, kam jānodrošina nacionālo kultūras vērtību saglabāšana, nedrīkst privatizēt resursu sadales sistēmas, nedrīkst privatizēt aizsardzības sistēmas objektus utt. Privāti īpašnieki var mainīties neierobežoti. Tādam īstermiņa īpašniekam, turklāt tik atvērtā ekonomikā kā Latvijā, kā ārvalstu investoram svarīga ir peļņa, uzņēmuma vērtība, un tiem nav daļas gar valsts sociālajām atbalsta programmām.
Otrajā valsts uzņēmumu grupā jāiekļauj tie uzņēmumi, kam netiek noteikti politiski mērķi, bet kuriem ir noteikti tikai komerciāli mērķi. Valsts uzņēmumi ar komerciāliem mērķiem arī jāsadala divās grupās: uzņēmumi, kas ir monopolstāvoklī, un uzņēmumi, kas darbojas tirgū ar konkurenci. Idejas par monopoluzņēmumu privatizāciju ir jāvērtē kā ļoti riskantas. Monopolstāvoklis bez valsts ietekmes, kaut vai ar regulatora palīdzību, var noslēgties kā tāds izmaksu pieaugums pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, kuru ierobežos tikai īpašnieka alkatības līmenis.
Savukārt valsts uzņēmumi, kam ir tikai komerciāli mērķi un kas nav monopolstāvoklī, ir jāpārvalda kā privāti uzņēmumi. Īpaši, ja šie uzņēmumi darbojas tirgū ar augstu konkurences pakāpi. Minēto uzņēmumu atrašanās valsts īpašumā var radīt risku izkropļot tirgu, kā arī risku, ka netieši būs protekcionistiski apstākļi valstij piederošam uzņēmumam. Valstij būtu jāizvērtē, vai nav saprātīgāk šādus uzņēmumus pārdot.
Novērtējot pēc minētajiiem kritērijiem Parex bankas atrašanos valsts īpašumā, ir jāsecina, ka Parex bankai netiek izvirzīti mērķi realizēt kādu sociāla atbalsta, nacionālās drošības vai kultūras saglabāšanas politiku. Parex banka nav monopolstāvoklī. Parex bankai tiek izvirzīti tikai komerciāli mērķi – sākt strādāt ar peļņu un samaksāt parādus. Parex banka darbojas tirgus segmentā, kurā valda asa un nežēlīga konkurence. Banku jomā konkurences cīņas un krīzes radīto pārmaiņu iespaidā tiek slēgtas banku nodaļas, atlaisti darbinieki, bankas samazina savas aktivitātes utt. Valsts atbalsta turpināšana var radīt tirgus izkropļojumu, kas var izraisīt ievērojamus zaudējumus tām komercbankām, kas valsts atbalstu nesaņem. Kavēšanās ar Parex bankas transformāciju var radīt ilgstošu un garu tiesvedību par valsts protekcionismu attiecībā uz vienu banku.
Latvijas valstij ir pēc iespējas ātrāk jānoņem atbildības nasta par uzņēmumu, kas darbojas tikai ar komerciāliem mērķiem.
Faktiski ir divi ceļi, kā transformēt Parex banku. Skarbākais risinājums ir sākt uzņēmuma likvidāciju, izpārdodot aktīvus, un ar iegūtajiem līdzekļiem apmaksāt bankas saistības (principā sākt bankrota procedūru). Otru ceļu, kuru ejot, iespējams, tiks minimizēts valsts ieguldījumu zaudējuma risks, izvēlējās Latvijas valdība – nodalīt perspektīvus un bankas biznesa profilam atbilstošus aktīvus jaunā uzņēmumā vai jaunā bankā.
Savukārt Parex bankā paliktu problemātiskie aktīvi un tā sauktie "neprofila kredīti", par kuru riskiem vistiešāk ir atbildīgi bankas bijušie īpašnieki un bijusī vadība. Ja bijušo īpašnieku sakonstruētie "neprofila kredīti" ir droši, tad nav pamata uztraukumam, ka bankas iepriekšējo akcionāru 52,8 miljonu latu lielais ieguldījums subordinētajā kapitālā, kuru paredzēts atstāt Parex bankā, būtu apdraudēts. Parex bankas aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc tam, kad bankas restrukturizācijas plānu izvērtēs Eiropas Komisija.
Šo modeli iesaka valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants Nomura International, solot, ka, tieši šo shēmu realizējot, ir vislielākās iespējas atgūt valsts noguldījumus, neapdraudot bankas klientus.