25. februārī Krievijas valsts uzņēmums Rosatom ar svinīgu pamatakmens ielikšanu sāka Baltijas AES celtniecību. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka 2016. gadā darbu sāks pirmais 1000 MW jaudas energobloks un 2017. gadā vēl viens tikpat jaudīgs energobloks. Pēc sešiem gadiem Kaļiņingradas apgabals izlīdzinās to energobilances deficītu, kuru izraisīja ES prasība slēgt Ignalinas AES. Tikai Ignalinas AES vietā trūkstošo elektroenergiju ģenerēs Krievija.
Lietuvas jaunais AES projekts ir nokļuvis strupceļā. Arī Lietuvas projekta ieplānotie skaitļi investīcijas apjomam bija iespaidīgie 3–4 miljardi eiro. Starpība starp Baltijas AES projektu un Lietuvas piedāvāto risinājumu ir milzīga. Krievijai ir savi resursi un savas tehnoloģijas AES būvniecībai. Turklāt Krievija atomelektrostacijas būvē ievērojami lētāk nekā Francijas kodoltehnoloģiju uzņēmumi. Krievija divu Baltijas AES energobloku celtniecībai plāno iztērēt aptuveni 1 miljardu latu un pusmiljards ir ieplānots jaunu starpsavienojumu izveidei un veco starpsavienojumu modernizācijai, lai Baltijas AES saražoto elektroenerģiju varētu eksportēt uz ES vai Krievijas tirgu.
Tikai un vienīgi Kaļiņingradas anklāva vajadzībām Baltijas AES ir pārāk liela, tāpēc projekta īstenotāji neslēpj, ka bez Kaļiņingradas iekšējā patēriņa viņu otrs mērķis ir pelnīt, piegādājot elektroenerģiju Eiropas tirgum. Baltijas AES ieplānoto investīciju apjoms ir divas reizes mazāks nekā jaunās Lietuvas AES projektos. Tas nozīmē, ka, esot vienādai cenai, Baltijas AES dos daudz lielāku kapitāla atdevi vai arī varēs piedāvāt Baltijas tirgum un lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem elektrību par daudz lētāku cenu.
Jau 2016. gadā Baltijas AES ar savu cenu var izspiest no tirgus arī tos, kas plāno būvēt jaunas elektrību ģenerējošas jaudas, balstītas uz komerciāliem mērķiem.
Ja Latvijas un Baltijas patērētāji (īpaši lielie) atteiksies no citiem elektroenerģijas avotiem par labu Baltijas AES elektroenerģijai, tad visdažādāko vēja parku un politizēto koģenerācijas projektu izmaksas gulsies tikai uz Latvijas mazo enerģijas lietotāju pleciem, uz iedzīvotājiem un mazā biznesa makiem, padarot mūsu ekonomiku un eksportu mazāk konkurētspējīgu. Uz jautājumu par Latvenergo attieksmi pret AES būvniecību Kaļiņingradas apgabalā, Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons atbildēja:
"Tas ir pozitīvi, ja Latvijas tuvumā būs lielas elektroenerģiju ģenerējošas jaudas. Tomēr bažas rada tas, ka teorētiski Krievijas jurisdikcijā esoša atomstacija var pārdot elektroenerģiju par jebkuru, arī ļoti zemu cenu. Lai šādas ģenerējošās jaudas iekļautos Baltijas un Eiropas elektroenerģijas tirgū, Krievijai būs jāizpilda tie paši nosacījumi, kādi ir izvirzīti katram Eiropas elektroenerģijas tirgus dalībniekam."
Savukārt uz Kārļa Miķelsona bažām koncerna Rosenergoatom ģenerāldirektora vietnieks, projektēšanas un inženiertehnisko darbu direktors Sergejs Bojarkins sniedza šādu atbildi: "Tirgus veidošanās Baltijas valstīs vēl nav pabeigta. Baltijā tirgus veidojas, pieņemot Skandināvu Nordpol modeli. Es 30. oktobrī piedalījos konferencē, kurā uzstājās arī pārstāvji no Baltijas valstīm, Polijas, Somijas un Vācijas. Konferencē tika apspriests jautājums par elektrības tirgus izveidi. Mēs uzmanīgi sekojam, kā veidojas elektroenerģijas tirgus. Arī Krievijas elektropārvades sistēmas operatora ziņojumā tika teikts, ka Kaļiņingrada un Baltijas tīkls ir kopīgi saistīti. Tā ir viena tehnoloģiska sistēma, un tie tirgus noteikumi, kas tiks attiecināti un pieņemti Baltijā, mums būs jāpieņem. Ir pat tā: ja mēs šos noteikumus nepieņemsim, tad pat ar kopēju tehnoloģisku sasaisti mēs būsim citā ekonomiskā telpā. Lai pievienoties šādiem noteikumiem, ir nepieciešams lēmums valsts līmenī. Cik zinu, speciālisti šādu lēmuma projektu jau gatavo, un struktūras, kuru kompetencē ir lēmumu akceptēt, ir gatavas attiecīgos lēmumus pieņemt."
Uz jautājumu, kā tiks atrisināts AES elektroenerģijas eksports no Kaļiņingradas anklāva, kas ir ārpus ES ekonomiskās telpas un ārpus ES elektroenerģijas tirgus, Sergeja Bojarkina atbilde bija: "Šo jautājumu uzdod arī visi investori, ar kuriem vedam sarunas. Mēs saprotam, ka mums ir jāpanāk situācija, ka Kaļiņingradas anklāvs nebūtu anklāvs un nebūtu atdalīta sala, bet būtu vienotas elektroenerģijas tirgus daļa. Kaļiņingradas atomelektrostacijas projekts tiek gatavots tieši šādam risinājumam. Kaļiņingradas atomelektrostacijas projektam ir jāiekļaujas kopējā sistēmā, lai netiktu traucēta elektroenerģijas piegāde citiem patērētājiem. Tas nozīmē, ja mēs vēlēsimies piegādāt enerģiju patērētājam Rīgā, lai netiku traucēta enerģijas piegāde. Šajā tirgū ir arī mehānismi, kas aizliedz radīt virspeļņu tiem, kam ir dominējoša loma tirgū. Ja šo noteikumu mēs neievērosim, tad mums tiks liegta tranzīta brīvība. Latvijas tirgus no mūsu perspektīvas mums šķiet ļoti vilinošs."
Uz Neatkarīgas jautājumu, vai tiks izteikti aicinājumi kā investoriem piedalīties arī lielākajiem Baltijas valstu enerģētikas uzņēmumiem, koncerna Rosenergoatom ģenerāldirektora vietnieks atbildēja: "Noteikti. Mēs esam ieinteresēti, lai Baltijas uzņēmumi piedalās šajā projektā. Mēs esam gatavi aicināt kā investorus ne tikai AES projektā, bet arī kā investorus starpsavienojumu projektos. Manuprāt, vislietderīgāk būtu, ja Baltijas valstu uzņēmumi piedalītos kā investori tieši elektroenerģijas starpvalstu savienojuma tīkla izbūves objektos."
Nav lielu šaubu, ka Baltijas AES tiks uzcelta noteiktā termiņā. Man nav šaubu, ka ekonomiski šis projekts izskatās ar ievērojami lētākām izmaksām nekā jaunais Lietuvas AES projekts. Tieši investīcijas apjoma optimālais lielums un prognozējamā kapitāla atdeve ļauj Krievijas pusei piedāvāt 49% AES akciju iegādāties Eiropas lielākajām enerģētikas kompānijām. Krievijas puse cer, ka gadījumā, ja Vācijas un citu ES valstu enerģētikas giganti iegādāsies kapitāla daļas šajā projektā, tad ārvalstu investori būs galvenais lobijs, kam ir jānovērš Kaļiņingradas apgabala izolācija no ES elektroenerģijas tirgus.
Jau pašlaik Kaļiņingradas apgabalam ir labi starpsavienojumi ar Lietuvu. Pusi no plānotās Baltijas AES jaudas jau tagad var piedāvāt Baltijas valstīm vai tranzītā caur Lietuvu nogādāt uz Krieviju vai Baltkrieviju. Baltijas AES projekts kļūs patiesi pievilcīgs investoriem, ja tiks nodrošināts vēl viens 1000 MV starpsavienojums, kas savienotu Kaļiņingradas apgabalu ar Poliju vai kādu citu valsti.
Krievijas enerģētiķi ir sagatavojuši 7 elektroenerģijas starpvalstu savienojumu variantus. No Krievijas puses visideālākajā gadījumā varētu izveidot Kaļiņingradas loku, savienojot Lietuvas, Kaļiņingradas un Polijas elektroenerģijas sistēmas. Tomēr Krievija pieļauj, ka ar Kaļiņingradas apgabala kaimiņvalstīm (Poliju un Lietuvu) varētu arī neizdoties vienoties par Krievijai visizdevīgāko savienojuma variantu. Ja Polija un Lietuva nepiekāpsies, tad Krievijas enerģētiķi ir sagatavojuši starpvalstu savienojuma projektu (izmaksas 1 miljards eiro), lai savienotu Kaļiņingradas apgabalu ar Vācijas energosistēmu. Līdzstrāvas kabelis tiktu izvilkts pa Krievijas ekonomisko zonu Baltijas jūrā un, izmantojot Noredstream gāzes vada posma tehnoloģisko līniju, aizvilkts līdz Vācijai.
Ja tiks realizēts Kaļiņingradas un Vācijas savienojuma variants, Baltijas AES faktiski tiks izslēgta no Baltijas enerģētikas telpas. Ja Baltija un Polija atteiksies veidot savienojumus ar Kaļiņingradas apgabalu, tad tiks veidots visdārgākais savienojuma projekts, kurš pēc tam būs jāatpelna. Pie šāda risinājuma Latvijai ģeogrāfiski vistuvākās Baltijas AES ģenerējošās jaudas tiks vienkārši izslēgtas no Baltijas enerģētiskās telpas.
Lietuvas prezidente jau emocionāli noraidīja Vladimira Putina priekšlikumu Lietuvai kļūt par Baltijas AES investoru. Taču, ja Baltijas AES kā investori ienāks lielie Eiropas enerģētikas giganti, vai Baltijas valstīm ir resursi, lai pretotos lielo Eiropas gigantu spiedienam?
Baltijas AES būs realitāte. Latvija Baltijas AES varēs ignorēt, bet varēs arī izmantot, jo Baltijas AES atrašanās vieta ir tikai nedaudz vairāk kā 100 km taisnā līnijā no Rucavas.