Pagājušajā nedēļā Centrālā statistikas pārvalde publicēja mazumtirdzniecības apgrozījuma datus par janvāri, no kuriem izrietēja, ka, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 4%.
Uz šo pozitīvo indikatoru nekavējoties noreaģēja Latvijas Banka, sniedzot paziņojumu, ka mazumtirdzniecībā piedzīvots pagrieziena punkts.
Latvijas Bankas ekonomikas ekspertes Agneses Bičevskas parakstītaja paziņojumā teikts: "Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī, izslēdzot sezonālo ietekmi, salīdzinājumā ar decembri nozīmīgi pieauga – par 4,0%, kas varētu liecināt par to, ka Latvijā sasniegts ilgi gaidītais pavērsiena punkts arī šajā nozarē.
Atsevišķi operatīvie rādītāji jau iepriekš liecināja par gaidāmiem uzlabojumiem tirdzniecības nozarē. Pirmkārt, janvārī – februārī bija vērojami salīdzinoši labi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts budžetā. Otrkārt, atšķirībā no gausā kāpuma 2009. gada beigās 2010. gada janvārī ļoti strauji uzlabojās patērētāju noskaņojums. Februārī rādītājs turpināja augt, tādējādi apliecinot, ka patērētāju noskaņojuma indeksa straujais uzlabojums nav bijis nejaušs.
Patērētāju noskaņojumam un prognozēm ir liela loma makroekonomiskajos procesos, jo iedzīvotāji ik dienas pieņem lēmumus par tēriņiem – tērēt tagad, aizņemties vai uzkrāt nākotnei. Laikā, kad tautsaimniecība attīstījās strauji, Latvijas iedzīvotāji vispārēja optimisma fonā kāpināja savus izdevumus, tērējot ne tikai nopelnīto, bet arī papildus aizņemoties. Līdz ar ekonomiskā cikla lejupslīdes sākšanos situācija mainījās pretējā virzienā – piesardzības dēļ iedzīvotāji tēriņus ierobežoja vēl straujāk, nekā saruka viņu ienākumi. Visi šie procesi atbalsojas arī tirdzniecības aktivitātē, iepriekš pastiprinot jau tā straujo tautsaimniecības izaugsmi, bet vēlāk papildus ierobežojot vājo, ienākumu krituma noteikto iekšzemes pieprasījumu."
CSP dati liecina par īpašu progresu atsevišķās nozarēs, kurās pieaugums salīdzinājumā ar janvāri ir pat par trešdaļu lielāks. Piemēram, pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (2005. gada cenās), 2009. gada decembrī bija 102,4 procentpunkti, bet janvārī jau 134,3 procentpunkti. Sasniegts pieauguma rekords – janvārī pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 31 procentu!!!! Neticami liels kāpums krīzes laikā. Tūdaļ sāku apzvanīt visus specializēto veikalu vadītājus pēc kārtas, lai apsveiktu ar uzvaru pār krīzi. Tikai atbilde bija kārtējais stāstiņš, ka janvāris ir katastrofāli slikts, ka bankrotam viņi ir vēl tuvāk nekā decembrī. Kad jau desmitais veikala vadītājs man stāstīja vienu un to pašu, nevarēju saprast, kam lai tic – Latvijas Bankas ekspertiem, sezonāli izlīdzināto datu aprēķinam vai Centrālajai statistikas pārvaldei?
Lai kā būtu, Centrālā statistikas pārvalde publisko visus datus, arī datus par faktiskiem pārdošanas apjomiem gan nemainīgās cenās, gan pēc naudas apjoma. Latvijas tirgotājiem faktiskie pārdošanas apjomi janvārī, salīdzinot ar decembri, ir samazinājušies par 16,9%. Pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos samazinājusies par 10,3%.
Preču pārdošanas apjomi nemainīgās cenās (atņemot inflāciju) janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 18,2%, bet pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos par 11,7%.
Krīze vēl vairāk padziļinās! Visiem tirgotājiem pārdošanas apjomi šogad janvārī, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, ir samazinājušies faktiskās cenās par 15,5%, bet pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecības specializētajos veikalos pārdošanas apjomi ir par 4,1% mazāki nekā pērn. Šā gada sākumā pilnīgs krahs piemeklējis audio un video ierīču mazumtirgotājus, kuri janvārī spēja pārdot tikai pusi no pērnā gada apjoma. Neaizmirsīsim, ka 2009. gada janvāris bija gads, kad krīze jau bija pilnās burās. Tolaik tirdzniecības apjomi salīdzinājumā ar 2008. gada janvāri samazinājās par 17%.
Kam tagad taisnība? Vai jau ir sākusies augšupeja?
Pēc sezonāli izlīdzinātu datu formulas sanāk pluss, bet cilvēku un tirgotāju makos mīnuss paliek vēl lielāks. Viena problēma ir – kā interpretēt CSP datus, jo Latvijas ļaudis kļuvuši taupīgāki un decembrī vairs nepērk bezjēdzīgi dārgas Ziemassvētku dāvanas, kas ik gadus radīja lielu robu makā un izraisīja smagu pirkumu samazinājumu nākamā gada janvārī. Patērētājiem tagad ir jauna – krīzes uzvedība, un tāpēc formulas rezultāti matemātiski ir pareizi, bet no realitātes tie ir ļoti tālu. Par krīzes pārvarēšanu varēs pūst fanfaras, kad reāls pieaugums būs iedzīvotāju un uzņēmēju makos. Pagaidām kritums tikai turpinās un gaismu tuneļa galā vēl neredz.