Šāgada 22. jūlijā Neatkarīgā publicēja komentāru Ja vēlas valdīt pa vecam, tad ir jāizstājas no ES, kurā tika atzīmēts, ka Latvijas ekonomika nebija gatava dalībai ES. Turklāt Latvijas politiskā virsbūve nebija un arī tagad nav mentāli un psiholoģiski gatava dalībai ES.
Tiklīdz Latvijas valdošā politiskā kliķe saduras ar problēmu, kuru rada Eiropas starpvalstu konkurence, tā saviem pilsoņiem vienkārši aizliedz izmantot ES radītos labumus un ar sodu sistēmu cenšas piespiest maksāt Latvijas iedzīvotājiem pārāk augstas nodevas un nodokļus. Koalīcijas partijas joprojām domā, ka Latvija ir neatkarīga
valsts, kas var iesprostot savus pilsoņus labi apsargātās robežās, ka Latvijas pilsoņi ir tādi kā vergi, kas nekur nevar likties un klusi pieņems jebko, ko nodiktē valdošā koalīcija.
Šī kritika tika izteikta pirms mēneša. Pa šo laiku kliedzošākais piemērs tam, ka Latvija neiztur nodokļu konkurenci ar citām ES dalībvalstīm, bija informācija par to, ka airBaltic pilotu pakalpojumus pērk kā ārpakalpojumus.
Tūdaļ sākās masveida uzbrukumi airBaltic, apvainojot uzņēmumu nepatriotismā. Turklāt visskaļāk kliedza tie, kuru atbildība par šodienas valsts bezizeju ir nenoliedzama. Kas īsti ir patriotiski un kas nepatriotiski?
Nepatriotiski ir novest valsti līdz bankrotam. Nepatriotiski ir valsts pasūtījumos par ceļu būvi maksāt desmitkārt vairāk par kilometru nekā bagātākās ES valstis. Nepatriotiski ir glābt privātbanku īpašniekus par pensionāru naudu. Nepatriotiski ir krīzes laikā celt nodokļus, izputinot tos pilsoņus, kas izvēlas nebēgt no šīs zemes darba meklējumos uz citām zemēm.
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu tagad ir izvēles priekšā – bankrotēt vai samazināt izmaksas, tostarp arī nesamērīgās nodokļu izmaksas, jo starptautiskam uzņēmumam nodokļi ir tikai izmaksu postenis. Ja uzņēmums izvēlas turpināt darbu, bet izmantot ES dotās iespējas, tad tas ir daudz patriotiskāk nekā atlaist tūkstoti darbinieku, uzkraujot valstij bezdarbnieku pabalstu maksāšanu. Latvija nav radījusi konkurētspējīgu nodokļu sistēmu. Latvijas ekonomika nebija gatava un nav gatava konkurencei, kuru radīja pievienošanās ES un Šengenas zonai.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijā jau ir politiķi un ministri, kas gan demonstrē sapratni par šo Latvijas vājumu un ir gatavi sākt publiski diskutēt par to. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards to jau pilnībā izprot: "airBaltic piemērs ir signāls valdībai, lemjot par nodokļu politiku. Par to ir jālemj, nevis slēpjoties, bet skatoties no konkurētspējas pozīcijām. Mums jārēķinās, ka blakus ir kaimiņvalstis, ka esam ES, ka daudzviet nodokļu politika ir labvēlīgāka. Tātad jādomā, ar ko mēs varam savus uzņēmējus noturēt Latvijā."
Latvijas nodokļu politika ir nekonkurētspējīga Eiropā un piedevām Latvijas pilsoņus diskriminējoša. Ikviens Polijas pilsonis var pats bez sarežģītām procedūrām izlemt, vai pie ārvalstu darba devēja stāties darbā vai regulāri rakstīt rēķinus par pakalpojumiem un oficiāli nebūt pieņemtam darbā. Savukārt ikviens, kas gada laikā Lielbritānijā, Īrijā vai citā valstī ir nodzīvojis 184 dienas, vairs nav pakļauts Latvijas VID noteikumiem, bet kļūst par citas ES valsts rezidentu. Aizpeldot no Latvijas nodokļu sistēmas, atklājas, ka citu zemju neapliekamie minimumi ir lielāki par 5000 latiem gadā un būt par citas valsts rezidentu nav nemaz tik slikti. Turklāt britu rezidentam nekas netraucē pusgadu dzīvot Latvijā.
Sabiedrības airBaltic bizness ir ļoti specifisks. 75% aviosabiedrības pilotu nav Latvijas pilsoņi. Ja šie ļaudis Latvijas teritorijā nenodzīvo pusgadu gada laikā (bet viņi nenodzīvo, jo lido no vienas zemes uz citu un atvaļinājumus pavada savās mājās), tad viņiem nav pienākums maksāt nodokļus Latvijā. Tieši otrādi – Latvijas alkatība pēc nerezidentu nodokļiem tiks uztverta kā ES likumu un normatīvu pārkāpums ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kaspars Gerhards un vēl nedaudzi politiķi demonstrē izpratni par Latvijas vājumu.
Arī pārējiem ministriem un pārējiem Latvijas likumdevējiem beidzot jāsaprot, ka pēc iestāšanās ES Latvija vairs nav neatkarīga, ka Saeimai un valdībai ir jāņem vērā ES integrācija. Latvijas Saeimas vairākumam jāapjēdz, ka diktāta laiks ir beidzies, ka robežas vairs nav nepārvaramas barjeras, ka ikviena diskriminācija var izraisīt kapitāla un iedzīvotāju plūsmu, kas ekonomiskos labumus pārvietos uz citām valstīm ar saprātīgākām valdībām. Politiskajai elitei ir jāiemācās vadīt valsti, izmantojot kompromisu mākslu.
Latvijā ir jāveido tāda nodokļu sistēma, uz kuru tiektos nodokļu maksātāji no citām ES valstīm.