Iekšējās devalvācijas brutālā ideja

Šonedēļ Nacionālo resursu institūta un ASV Ekonomikas un politikas izpētes centra rīkotajā konferencē Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas izaugsme ASV Ekonomikas politikas izpētes centra direktors Marks Veisbrots analizēja Starptautiskā valūtas fonda palīdzības efektivitāti un Latvijas valdības ekonomisko politiku.

Vispirms, aplūkojot 50 palīdzības piemērus, ir jāsecina: Starptautiskā valūtas fonda nosacījumu ievērošana situāciju pasliktināja vairāk nekā 40 gadījumos. Veisbrots uzskata, ka SVF izvirza tādus noteikumus un nosacījumus, kas krīzi tikai paildzina, bet nepalīdz atgūties. Kad ASV, Eiropā vai Japānā sākas krīzes draudi, tad SVF aicina valstis palielināt valsts izdevumus uz budžeta deficīta rēķina un pazemināt aizdevumu procentu likmes. Šāda politika līdz šim ir devusi ātru efektu. Savukārt attiecībā uz vidēja un zema ienākuma valstīm tiek doti pilnīgi pretēji padomi, kas iedzen mazākas valstis ilgākā un dziļākā krīzē.

2008. gada nogalē Latvijai bija jāveic izvēle, kā pārvarēt krīzi. Galvenais ekonomiskās krīzes cēlonis bija nacionālās valūtas apmaiņas kursa neatbilstība Latvijas ekonomikas iespējām. Kā norāda Marks Veisbrots, bija jāizvēlas starp diviem virzieniem: pirmais – devalvēt nacionālo valūtu. Tas radītu īslaicīgu un dziļu ekonomikas kritumu, kam sekotu ātra atkopšanās. Latvijas vara neizvēlējās virzīt valsti pa šo ceļu. Vara izvēlējās devalvēt ekonomiku, lai glābtu lata piesaistes kursu.

Lai noturētu latu stabilu, vienīgā iespēja bija apzināti virzīties uz dziļu ekonomikas lejupslīdi un veicināt ievērojamu bezdarba pieaugumu. Nepieciešams tāds bezdarbs, lai katrs piektais vai katrs trešais valsts iedzīvotājs kādu gadu būtu bez darba. Lai realizētu iekšēju devalvāciju, nepieciešams, lai katra trešā ģimene būtu tādā trūkumā, ka vecāki piekristu strādāt pat par 100 latu stipendiju mēnesī. Tikai tad bezdarbs kļūs par sviru, instrumentu, ar kura palīdzību var nospiest darba algas uz leju un piedzīt visu ekonomiku fiksētam valūtas kursam.Amerikāņu profesors pateica elementāru patiesību. 2008. gada nogalē valdība un Latvijas Bankas vadība manipulēja ar sabiedrisko domu, lai īstenotu sabiedrībai un biznesam visneizdevīgāko ekonomikas atveseļošanas ceļu.

2008. gada novembrī Ilmāram Rimšēvičam un Ivaram Godmanim bija jāsaka patiesība un jāpiedāvā sabiedrībai izvēlēties: 1. devalvējam latu, pusgadu būs smagi, bet pēc tam ekonomika ātri atgūsies nākamā pusgada laikā, krīze tiks pārvarēta; 2. nedevalvējam latu, bet katrs trešais no iedzīvotājiem vismaz divus gadus būs bez darba un iztikas līdzekļiem un krīze ilgs vismaz trīs gadus!!!

Kāds noskaņojums būtu sabiedrībā? Marks Veisbrots, analizējot Latvijas piekopto ekonomikas kursu, secina, ka "iekšējās devalvācijas ideja ir brutāla".

Latvijas līderi, īpaši tie, kam bija lieli kredīti eiro, iespējams, pat tieši savu personisko interešu dēļ ciniski apmānīja Latvijas sabiedrību. Pret tiem, kas piedāvāja devalvāciju, tika vērsti aresti un publiska nozākāšana.

Diemžēl viena no Latvijas sabiedrības problēmam ir tā, ka patiesību ietekmīgi sabiedrības līderi spēj sadzirdēt tikai tad, kad patiesību izsaka amerikāņu profesors. Kamēr pret Latvijas Bankas monetāro politiku protestēja Neatkarīgās komentētāji, nedaudzi politiķi un vairāki augstskolu mācībspēki, tikmēr efekta nebija. Latvijas Bankas rupori, aizstāvot savu greizo monetāro politiku, zākāja kritiķus par ļaundariem, kas alkst izputināt tautu un pelnīt no valūtas spekulācijām.

Latvijas ekonomiskās problēmas var salīdzināt ar bojāta zoba izraisītu vispārēju organisma saindēšanos. Bojāta zoba dēļ pacients ir uzpampis un tā ķermeņa temperatūra ir 40,2 grādi. Ir divas iespējas, kā pacientu ārstēt. Pirmā – bojāto zobu izraut, tad dot pretiekaisuma zāles un gaidīt, kad piepampums noies, ķermeņa temperatūra nokritīs un organisms atlabs. Ir arī otrs ceļš – bojāto zobu neaiztikt, bet aplikt pacientu ar ledu un grūst tam vēnās antibiotikas. Tā turpināt tik ilgi, līdz zobs atmirs un vairs iekaisumu neradīs. Tikai jāgaida būs ilgi, bet visu šo laiku pacients mocīsies karsonī. Latvija ir izvēlējusies otru ārstēšanas metodi.

Pacients (Latvija) ir aplikts ar ledu, tam vēnā tiek pumpētas antibiotikas SVF kredīta izskatā, bet dakteris Latvijas Bankas prezidenta izskatā uzvaroši paziņo, ka ir sācies progress – ķermeņa temperatūra jau ir 40,1 grāds. Zāles bija iedarbīgas!

Nē, draugi! Izvēle ir trīs gadus turpināt mocīties karsonī vai atteikties no zālēm, izraut bojāto zobu un atlabt ātri. Pat ASV eksperti iesaka Latvijai izbeigt šo virzienu un nemocīt tautu gadiem ilgi (galvenokārt tāpēc, ka pacietības mērs var beigties jebkurā brīdī, noslēdzoties ar kaut ko katastrofālu).

Cerams, ka šoruden vēlētāji vērtēs partijas arī pēc tā attīstības scenārija, kuru tās solīs mūsu valstij nākamajos trīs gados.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais