Seminārā Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā Latvijas Darba devēju konfederācija informēja, ka Latvijas pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā un ir sasniedzis 39,4% no IKP.
Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem, ja nelegālā ekonomika tiktu pilnībā aplikta ar nodokļiem (un spētu tos samaksāt), tad tas palielinātu nodokļu ieņēmumus par
3,6 miljardiem latu.
LDDK sašutumu visprecīzāk izteica LDDK finanšu un tautsaimniecības eksperts Mārcis Dzelme – Latvijā nelegālās tirdzniecības un kontrabandas risks ir vērtējams kā ļoti augsts no ģeogrāfiskās atrašanās vietas viedokļa. Latvija ir ES austrumu robežas valsts, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet atsevišķu preču un cenu atšķirību palielināšanās fiskāli spēcīgi motivē nelegālo tirdzniecību un kontrabandu. Sekas ir negodīga konkurences cīņa starp ražotāju un tirgotājiem no vienas puses, kas samaksā visus nodokļus, un nelegālajiem tirgoņiem – no otras.
LDDK aicina palielināt atbildību un juridiskās sekas par nelegālu produktu lietošanu, glabāšanu, transportēšanu, skaidras naudas norēķinu aizstāšanu ar bezskaidras naudas norēķiniem utt.
Vispirms ir jāsaka, ka no tautas bagātības viedokļa – mūsu dzīves līmeni nosaka saražoto preču un pakalpojumu daudzums, nevis tas, vai saražotās preces un pakalpojumi tiek pilnībā aplikti ar visiem nodokļiem (šis jautājums plašāk ir aplūkots manā grāmatā Pelēkā ekonomika, kas iznāca 2001. gadā). No tautas bagātības viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai prece ir saražota legālajā ekonomikas sektorā vai nelegālajā. No nodokļu iekasēšanas viedokļa un no vienlīdzīgas konkurences viedokļa gan nav vienalga, jo pelēkā ekonomika izkropļo konkurenci un rada nevienlīdzīgus apstākļus nodokļu nomaksā.
Latvijas pelēkās ekonomikas sektoram ir sena vēsture. Ļoti ilgstoši Latvijā bija regresīva nodokļu sistēma – jo mazāks bija uzņēmums un mazāki tā ienākumi, jo lielāki tam bija jāmaksā nodokļi. Lielie un vidējie uzņēmumi maksāja 15% nodokli, bet individuālie uzņēmumi bija spiesti maksāt teju vai divkārt lielāku – 25% nodokli. Mazais bizness to uztvēra kā netaisnību, un pat treknajos gados Latvijā saglabājās pietiekami liels pelēkās ekonomikas īpatsvars. Krīzes laikā tendence pāriet uz pelēkās ekonomikas sektoru tikai palielinās. Pat Vācijā, kuras iedzīvotāji ir slaveni ar savu paklausību likumiem, krīzes laikā tūkstošiem uzņēmēju pārietu uz aplokšņu algām vai atlaistu strādājošos. Tikai Vācijā valdība, saprotot, ka pret straumi nevar cīnīties, sākoties krīzei, legalizēja daļēju pāreju uz citu atalgojuma modeli. Labāk ir legalizēt šādu pāreju, nevis atļaut legālajam biznesam masveidā pāriet pelēkajā sektorā. Vācijā uzņēmumi var parakstīties uz atbalsta programmu un neatlaist strādājošos, bet paturēt tos darbā uz pusslodzi, savukārt valsts izmaksā otru algas pusi kā stipendiju.
Ja pat Vācija labāk izvēlas legalizāciju, nevis represiju pastiprināšanu, tad ko darīt Latvijai? Ar valdības politiku ir neapmierināti visi, policistus un nodokļu inspektorus ieskaitot...
Latvijas valdībai ir nevis jāskaita kartupeļu tirgotāji Rīgas Centrāltirgū, lai tad tos tramdītu VID, bet valdībai ir jānosaka vienkārša un ienākumiem atbilstoša fiksēta nodokļa sistēma, kaut vai nopērkamas uzlīmes formā, kas būtu jāuzrāda ikvienam, kas vēlas turēt kartupeļu tirdzniecības vietu Centrāltirgū.
Šovasar, apliekot pensijas ar 70% nodokli strādājošajiem pensionāriem, valdība iedzina pelēkajā sektorā lielāko daļu pensionāru. Strādājošie pensionāri bija Latvijas valsts balsts, kas vienlaikus bija arī pirmie ziņotāji VID, Bez tabu, Panorāmai u.c. par jebkuru blēdību, nodokļu nenomaksāšanu utt. Tagad šie ļaudis jūtas pazemoti, jo, samaksājot tiem algu aploksnē, pensija saglabāsies, bet, samaksājot kādu kapeiku legāli, valsts tos atstās bez pensijas. Dombrovska valdība ar vienu rāvienu iedzina pelēkajā sektorā 100 000 strādājošo pensionāru.
Latvijai nav resursu, lai apturētu straumi, tad labāk ir dot mazā biznesa pelēkajai ekonomikai legālu rāmi, nevis pūlēties iekasēt neiespējamo.
Represijas ir jāvērš nevis pret mazajiem, bet pret lielajiem blēžiem, kas kontrabandu ieved furgoniem un valstij nemaksā nodokļos miljonus.